Ja garigi atpalikusam jaunietim, bez jebkadam prieksrocibam, var klut bagats (skat. Ievadu), un virietim, kurs pelna 25 tukstosus gada un ietaupa tikai 10 procentus no ienakumiem, ir iespeja klut par miljonaru vai multimiljonaru, tad gandriz ikviens var nopelnit. pieklajiga bagatiba, bet ar nosacijumu, ka vins to patiesam velas.

Kapec cilveki neklust bagati?

Jautajums, ar kuru es saku, bija: «Kas nelauj cilvekiem klut bagatiem?» Kapec musu valsti, kur cilvekiem ir dotas tik daudz iespeju, tikai neliels procents pilsonu aiziet pensija finansiali neatkarigi? Galu gala es atradu atbildes. Seit ir pieci iemesli, kapec, manuprat, cilvekiem neizdodas klut bagatiem.

Kapec es?

Pirmkart, tada perspektiva viniem vienkarsi neienak prata. Vienkarss cilveks nak no gimenes, kura nav neviena turiga radinieka. Vins iet uz skolu un sazinas ar vienaudziem no videju ienakumu vides. Velak strada ar nabaga kolegiem. Un arpus darba vina socialo loku veido cilveki ar diezgan pieticigiem ienakumiem. Vinam nav bagatu paraugu. Ja tas viss ar tevi notika pirms 20 gadu vecuma, tas ir, personibas veidosanas perioda, tad pieaugusa vecuma tev ir gruti noticet, ka tu vari klut bagats tikpat reali ka citi.

Tapec cilveki, kas uzaugusi turiga gimene, pieaugot, gust lielakus finansialos panakumus neka tie, kuru berniba pagaja krampjos materialos apstaklos. Tieksme pec bagatibas ir bagatu vecaku bernu pasaules uzskatu neatnemama sastavdala.

Tatad galvenais iemesls, kapec cilveki nekad neklust bagati, ir tas, ka vini nekad nav domajusi par iespeju. Un, ja vini par to nedomaja, tad vini nespera nekadus konkretus solus saja virziena.

Pienemt lemumu!

Otrs iemesls, kapec cilveki neklust bagati, ir tas, ka vini nekad nepienem lemumus. Nekas nemainisies, kamer cilveks neizlems mainit savu dzivi, pat ja vins lasis gramatas, apmekles seminarus vai komunice ar veiksmigiem cilvekiem. Un, ja vins saprot, ka var klut bagats, tikai veicot dazas darbibas, bet neizlems spert pirmo soli, vins paliks taja pasa vieta.

Kamer darisi to, ko esi darijis lidz sim, tev bus tas, kas tev ir.

Tadejadi galvenais neveiksmju un savu speju nepilnigas apzinasanas iemesls ir cilveku nevelesanas pienemt lemumu, lai gutu panakumus. Vini nedod sev stingru zverestu klut bagatam. Vini plano, plano, plano un cer kadreiz klut bagati. Vini, tapat ka aizrausanas, velas iegut daudz naudas, bet nekad neuztraucas stingri teikt: «Es to izdarisu!»

Sis lemums ir pirmais nepieciesamais solis cela uz finansialo neatkaribu.

Varbut rit

Pastaviga vilcinasanas ir tresais neveiksmes iemesls saja jautajuma. Cilveki vienmer atrod labu iemeslu nedarit kaut ko tadu, kas vinus novestu pie materialas labklajibas. Laiks vienmer izradas nepiemerots: dazreiz ir nepareizs menesis, dazreiz gadalaiks, dazreiz gads. Uznemejdarbibas apstakli nav pilniba labveligi vai parak labveligi. Tirgus nav piemerots. Risks ir parak liels. Piemeram, pastav risks zaudet visu savu ieguldijumu. Varbut pat nakamgad.

Vienmer ir labs iemesls visu aizkavet vai pat atlikt. Un rezultata pirmais solis tiek atlikts un atlikts, menesi pec menesa, gadu no gada, lidz ir par velu. Pat ja cilveks apzinas iespeju klut bagatam, ieradums atlikt visus vina planus virzis uz nenoteiktu nakotni. Prokrastinacija ir laika un dzives zaglis.

Lai apmaksatu rekinus

Tas, ko ekonomisti sauc par nespeju atteikties no tulitejas apmierinasanas, ir ceturtais iemesls, kapec cilveki paliek nabadzigi. Lielais vairums cilveku ir paklauti neparvaramai velmei izteret katru nopelnito centu, ka ari iespejai kaut ko aiznemties vai iegadaties kredita. Tu nekad neklusi par bagatu cilveku, ja nespesi savaldit so neremdinamo velmi izteret visu, lidz pedejam centam. Jus nekad nesasniegsiet finansialu neatkaribu, ja vien taupibu nepadarisit par ieradumu.

Ka teica V. Klements Stouns, Amerikas Apvienotas apdrosinasanas kompanijas dibinatajs un viens no bagatakajiem cilvekiem pasaule: «Ja nezinat, ka ietaupit naudu, dizenuma seklas tevi neaugs.»

Skatit perspektivu

Pedejais iemesls, iespejams, ir tikpat svarigs, ja ne svarigaks, neka visi parejie kopa. Tas ir laika perspektivas trukums. Petijuma, kas tika veikts piecdesmitajos gados un publicets 1964. gada ar nosaukumu «Nedebesu pilseta», Dr. Edvards Banfilds no Harvarda universitates petija socialas un ekonomiskas aktivitates pieaugumu Amerikas Savienotajas Valstis. Vins velejas saprast, vai individs vai gimene var pacelties par vienu vai divam socialekonomiskajam klasem un klut bagataki nakamaja paaudze.