Irina ir ambicioza baler?na no Maskavas. Krievij? vi?a bija zvaigzne, bet Amerik? vi?ai ir j?izc?na ties?bas uz laimi. Darba probl?mu d?? vi?ai draud deport?cija. Ta?u, ja vienas durvis aizveras, noteikti atv?rsies citas…
1. nodala: JAUNS PAZINA
Zem migracijas ekas augstajam arkam atskaneja manu papezu atsitiens uz aukstas marmora gridas. Es tik specigi saspiedu zokli, ka zobi no dusmam sakrustejas.
Vina galva atbalsojas ieredna vardi:
– Pegovas kundze, lai pieraditu savu oficialo statusu ASV, jums ir japierada savi ienakumi ar oficialu izzinu no darbavietas. Jusu bankas izraksts nav pietiekams, mums nav iespejams parbaudit, vai tas nav aizdevums.
– Neviens man nedos aizdevumu bez jusu velama sertifikata. Es tagad esmu sarezgita situacija, saprotiet. Mana baleta trupa izjuka, bankroteja, bet es nevaru atgriezties Krievija. Ne tagad, ne tagad, ne mana kulminacijas bridi. Visu muzu esmu pavadijusi uzstajoties uz Nujorkas skatuvem.
– Bet jus tacu uzstajaties Lielaja teatri, kas ar to nav kartiba? Maskava jus gaida. Un tu tur atgriezisies jau nakamaja menesi, ja nesanemsi darbu ar noteikta limena oficialiem ienakumiem.
– Kur es varu doties bez zalas kartes? Fast -food? Uzkoptuve?
– Jus terejat manu laiku, atstajiet biroju. Jums ir 20 dienas lidz deportacijai. Iesaku jums nopirkt biletes ieprieks. Nakamais.
Dusmas mani uzvirmoja ka kvelojoss lavas ezers. Man gribejas nosmacet to trucigo pendvejiesu bledi ar planam, mitram lupam un begulojosam acim.
"Domajot, ka vini ir pasaules kungi, jus, sunu deli… Jus visi esat tikai nozelojami piedzivojumu mekletaji un zagli, tadi jus ari esat."
Man, grafa mazmeitai Irinai Pegovai, bija riebums, lidz pat drebesanai, ka mani pazemo un pazemo sis blaustisanas prieksa. Es esmu cilveks ar augstako izglitibu un milzigu pieredzi, kas ir bijusi Liela teatra aktrise, un esmu spiesta metaties pa valsts slieksni, lai iegutu iespeju stradat Amerika.
"Ta es neiedomajos savu dzivi Jaunaja pasaule… Seit nav gaismas, viss ir tumsa…".
Tikai atminas par pateicigas publikas aplausiem lika man izelpot.
"Es esmu gudrs, es izdomasu, ka no ta izklut… Es vienmer esmu spejis to izdarit, un es to izdarisu ari tagad."
Sajas drumajas, bet apnemibas pilnajas domas es nonacu sporta zale, tikai ikdienas trenini dienas laika un prieksnesumi vakara mani iepriecinaja. Dzives jegu vienmer biju saskatijusi sava darba, tas bija viegli, jo ar baletu nodarbojos kops tris gadu vecuma. Es vel pat runat neproteju, bet jau taisiju spagatu.
Istaba bija kluss un vess, mans tievais, lokanais kermenis atspogulojas daudzajos spogulos. Tie auksti raudzijas uz mani, izcelot manus trukumus, mudinot mani stradat pie sevis.
Es iesledzu muziku un iesildos, man patik ta sajuta, ka no trenina muskulos jutamas nelielas sapes. Cilveki tik loti cildina seksa baudu, bet man deja ir daudz labaka par seksu. Man nav vajadzigs partneris, lai gutu debeskigu baudu, es varu aizvest sevi lidz septitajam debesim.
Muzika pastiprinajas, un es sajutu ritmu, lidzigu sirdsdarbibai, bet mana sirds puksteja arvien straujak. Precizas, precizas kustibas, kas pilnveidotas ilggadeju treninu rezultata. Caur arterijam pluda asinis, uzladejot manas sunas ar energiju, es biju ka energijas plankums. Leciens, piezemesanas, vel lielaks leciens, atpakal uz zemes.
"Kapec es neesmu putns?" – Es skumji nodomaju.
Bet sis sekundes gaisa man deva lidojuma, bezsvara, bezgalibas sajutu. Peksna skala skana mani parsteidza, un es neveiksmigi piezemejos, savainojot potiti.
– Velns, man zel… Vai ar tevi viss kartiba? – No enas aiz izejas arkas atskaneja klusa viriesa balss. – Man viss kartiba… Man skiet, ka es savainoju kaju, – es teicu, censoties saglabat savaldibu, lai gan gribejas tam neveiklajam mulkim aizradit.
Es redzu, ka -kaut kas notiek, bet neredzu cilveku, ar kuru runaju.
– Atvainojos… Man skiet, ka man vajadziga tava palidziba," vina balsi bija jutams apmulsums un nozela.
– Ja, protams… Kas notiek? – klibojot izejas virziena, ieskatoties tumsa.
Gaismas streme atklaj balu, liesu seju, ko klaj biezas rugainas rugajinas, un par asiem vaigu kauliem spozi mirgo zilganas acis. Tumsas uzacis sapigi sasprindzinajas, izcelot dzilu grumbu starp tam.
– Ludzu, palidziet man… Man krita krukis… Es nevaru to izdarit pats… Velreiz atvainojos, – es redzu, cik neerti vinam ir par nelaimi, un mazliet mikstinos.
– Viss kartiba," es pasniedzu virietim savu kruki, parlaidu skatienu par vina izliekto, lieso figuru.
– Miopatija," vins saka, pamanijis manu skatienu.
– Atvainojiet, tas nav mana lieta," man klust neerti.
(piezime) Miopatijas ir muskulu slimibas, ko izraisa muskulu skiedru kontraktilitates traucejumi, kas izpauzas ar muskulu vajumu, samazinatu aktivo kustibu apjomu, pazeminatu tonusu, atrofiju.
– Tas ir muskulu vajums, es nevaru ilgi stavet kajas. Parasti es parvietojos ratinkresla, bet -kads nolema, ka cilveks ar invaliditati uz deju zali neiet. Es esmu Henrijs.