No kurienes rad?s cit?do arm?des, kas caurdur kosmosa spraugas, ner??inoties ar to saist?tajiem zaud?jumiem? K?p?c vi?i kosmosa pla?umos neatlaid?gi mekl? plan?tu Zemi? Replikantiem - m?ksl?giem cilv?kiem, kas rad?ti kara vajadz?b?m, ??di jaut?jumi pr?t? nen?k, jo vi?u intere?u loks ir stingri ierobe?ots. Tom?r da?k?rt liktenis izlemj pa savam, un tas, kur? ir rad?ts p?ris vai trim kauj?m, sa?em iesp?ju izdz?vot.....
Prologs
Rits izradijas lietains, bet silts. Biezuma nebija jutams vejs, tikai koku vainagu salkona, un pa gravam un ieplakam rapoja bieza migla.
Mezs izskatijas noslepumains, baismigs. Zem miksta sunu paklaja vareja saskatit dazu sen postitu mehanismu aprises. Vinu ieprieksejais merkis kluva bezjedzigs smagu bojajumu del.
Dazkart savvalas dzivnieki, meklejot edamas saknes, izjauca zalo segumu. Ari seit kads nesen izraka zemi, atstajot kuplas pameza kazokadas kuskus un atsedzot iericu dalas, kas zvinoja. Starp tiem izcelas cilveka skeletam lidzigs skelets. Izturigajam, korozijizturigajam sakausejumam bija blavs spidums. Udens lases slideja lejup pa bez miesas galvaskausu, atvesinot ka auksti atspulgi maksligo locitavu izliekumos.
Tikmer lietus pastiprinajas. Pinkaini makoni naca no dienvidiem, no krasta, kur notika divainas, normalai dabai netipiskas paradibas. Gaiss tur triceja no energijam, kas to parnema, virpuloja ar neskaitamiem tornado, kluva piesatinats ar mitrumu un sikam smilsu dalinam, un valdosie veji nesa izveidotos makonus simtiem kilometru iekszeme.
Lidz pusdienlaikam sliktie laikapstakli bija nopietni. Kluva ieverojami tumss un sakas perkona negaiss. Viesulvetras brazmas plosija koku vainagus, noraujot lapas un mazus zarinus. Debesis varijas. Arvien biezak iespera zibens, nemitigi dardeja perkons.
Piekraste viesulvetru sagustitas smilsu masas nokrita lidz ar nokrisniem. Dazreiz starp kvarca graudiem tika atrasti siki prieksmetu fragmenti.
Udens savacas upes dublainas straumes, kas plust cauri ieplakam.
Vel viens zibens uzliesmojums apgaismoja meza izcirtumu. Vieta, kur sunas bija atklajusas liemena detalas, tagad izveidojas dzila pelke, kuras virsma mutuloja no lietus, mirdzeja sudrabaini – iemesls tam bija siki metalizeti puteklu plankumi, ko nesa viesulvetra.
Starp veja plivotajam lapam peldeja vairaki siki puslisi, lidzigi zalu iepakojumam. Uz tiem joprojam vareja saskatit korporacijas logotipu – burti sapluda stilizeta uzraksta" nanotekss».
Lidz vakaram vetra bija rimusies. Lietus rimas, udens pamazam iesucas zeme, un nakamaja rita, kad pirmie saules stari izkauseja miglu un apgaismoja izcirtumu, tur norisinajas noslepumains process.
Sikas, vaji mirdzosas dalinas klaja sunas, zemi un nolietotu iericu paliekas, tostarp skeletu, kas izskatijas pec cilveka skeleta. Taja pasa laika tie nepalika statiski, bet stradaja, acimredzot pildot savu merki. Karsta dumaka pluda par planako sudrabaino parklajumu; mikroskopiskas ierices parvietojas, pakapeniski pulcejoties blivas kopas. Tas turpinajas vairakas stundas, tad, kad dzivsudraba pilieni iekluva sen iznicinata mehanisma galvaskausa, cauri izlauzas gaismas zibsnis, un apkarteja organiska viela peksni saka mainities.
Sunas, zari, kritusas lapas, koku mizas gabali, zale un pat tuvuma augosie krumi zaudeja formu, sabrukot bruna pulveri. Sajaucoties ar mitrumu augsne, tas izpaudas ka plastmasas viela, kas uzkarsa, burbuloja un pluda, pamazam veidojot zeme gulosas cilveka figuras aprises.
Tomer noslepumainais biotehnologiskais process driz saka panikt. Ar dazam viesulvetras atnestajam kapsulam ar uzrakstu «nanotex» nepietika, un vinu pulinu rezultats bija, maigi izsakoties, apsaubams.
Nakamas dienas vakara izcirtuma guleja neglita cilveka lidziba. Vina ada izskatijas bala, ar spraugam vietas, kur bija redzami muskuli.
Radijums, lai kas ari tas butu, izskatijas nefunkcionals, daudz mazak dzivotspejigs.
Tacu, preteji dzivas dabas likumiem, baismiga cilveka lidziba vispirms krampjos nodrebeja, atvera acis un tad meginaja piecelties, ar roku satverot vetra nokritusa koka zaru.
1.nodala
Nezinams punkts kosmosa…
Vins ilgi klainoja, neizcelot celu, nezinot savas eksistences jegu. Noguris vins apgulas zeme un aizmiga. Slapu mocits, vins dzera udeni no pelkem. Juzdamies izsalcis, vins ka trakais eda visu, ko vien paspeja.
Tas turpinajas daudzas dienas. Vins dzivoja pret visam grutibam. Kustibas, kas sakotneji bija gausas un stulbas, pamazam ieguva koordinaciju, muskuli kluva nedaudz specigaki, un vina izskats tika parveidots: kadu dienu, kad vins aizmiga, noslepumainais process atkartojas velreiz. Caur vina adu tika izspiesta sudraba dalinu dumaka, kas, uztverot apkartejo organisko vielu, veidoja trukstosas anatomiskas iezimes.
Tagad vins izskatijas pec arkartigi novajejusa jaunekla, tacu ar to lidziba beidzas. Vinam pietruka galvena: savas eksistences fakta apzinas, tapec bezmerkigais celojums turpinajas. Driz vins ieklida purva un gandriz gaja boja purva. Purvs vinu siksti satvera un alkatigi vilka dzilak, bet, kad dublaina virca jau bija sasniegusi zodu, vins it ka pamodas. Skatiens peksni ieguva nozimi. Ar patiesi necilvecigu speku, nododot velmi dzivot, vinam izdevas atbrivot roku, no sasprindzinajuma tricosiem pirkstiem vins pastiepas pretim uz kupra augosa koka, satvera to un klusi, zobus sakodams, saka lenam vilkt augsa., centimetrs pa centimetram, izkapjot no purva.
Sis notikums bija pagrieziena punkts. Atmodinata dzivotgriba neapsaubami ietekmeja daudzas lietas. Dazas stundas velak, sasniedzis nelielu salu, kas bija pazudusi starp purviem, vins zaudeja samanu, un, pamostoties, vina skatiens joprojam saglabaja drudzainu jegpilnu dzirksti.
Pasaule tika uztverta vaji. Pie vainas bija arkartejs nogurums. Ar grutibam piecelties kajas, vins paskatijas apkart, nesaprotot, ka vins seit nokluva?
Atmina pavideja ka tuksuma bezdibenis. Bija tikai mirklis tagadnes.