Шрифт:
Es iegrimu kresla pie izdegusa kamina un jautaju:
– Vectev, kas tev sap?
«Klepus ir mokoss, un temperatura nekritas,» vins atbildeja, smagi nopusoties.
– Vai tu zvaniji arstam?
– Noteikti. Gandriz katru dienu vins brauc pie mums no kaiminu ciema, bet lidz sim neviena no vina tabletem nav palidzejusi. «Es driz atveselosos pats, bez vina zalem,» vectevs pamaja ar roku.
«Tev vajadzeja man piezvanit un visu izstastit.» Es kaut ko pirktu pilsetas aptiekas.
– Neuztraucies par mani. Pastasti labak, ka tev iet ar macibam? Ka iet ar medibam? – Vins nedaudz piecelas, un Dasa nolika vinam zem muguras vel dazus spilvenus.
– Viss ir kartiba. Vienkarsi nav pietiekami daudz laupijuma, bet Vlads apsolija, ka mes busim pirmie, kas ieklusim nakamaja Rifta,» es atbildeju un ieliku kamina vel paris pagales.
«Es, tapat ka jusu tevs, biezi praktizeju Rifts.» Treninlaukumos var iegut tikai magijas pamatus, bet prasmi var iegut Riftos. Tada veida jus atrak paaugstinasiet savu rangu un nopelnisiet naudu.
Saja laika Dasa panema netiros traukus no naktsgaldina un izgaja no istabas. Uguns akmeni uzliesmoja, un balki sprakskeja, sniedzot siltumu un gaismu. Ara jau kluva tumss un skursteni gaudoja vejs, bet te bija tik omuligi. Ka man pietruka majas!
– Kostja, es nolemu parskatit dazus dokumentus. «Ludzu, iedodiet man bruno mapi no gramatu skapja augseja plaukta,» vectevs ludza.
Es gandriz guleju, sedeju viegla kresla pie silta kamina, tapec negribigi piecelos un devos uz skapi.
– Seit ir tris brunas mapes. Kurs tev vajadzigs?
– Ar pagajusa gada kontiem. It ka es maksaju katru menesi, bet man izraksta paradu,» vins neapmierinats nomurminaja.
Es izvilku mapes un ieskatijos katra. Tad es uzgaju musu savrupmajas pirksanas un pardosanas ligumu. Taja nebija neka ipasa, iznemot to, ka pardevam greznu maju par santimiem, jo mums steidzami vajadzeja nomaksat paradus. Atri paskatijies uz dokumentu, es grasijos to atgriezt mape, tacu es kaut ko ieraudziju, nevareju savaldities un iesaucos:
– Kas pie velna?!
3. nodala
– Kas notika? – vectevs satraucas.
«Princis Gorins nopirka musu maju,» es neticeju savam acim. Ari seit si gimene mani ir izlutinajusi.
– Ja, kas par vainu? – Vectevs piecelas no gultas un traucas uz mani.
– Gorini ir bagati cilveki. Kapec viniem vajadziga musu savrupmaja? Vai vini taja dzivo?
– Ne, musu kaimins Fjodors Mihailovics teica, ka maja neviens nedzivo. Viss ir aizverts un logi aizskarti.
– Kapec tad vins to nopirka? – Es to nemaz nevareju saprast.
– Es par so neko nezinu. Galvenais, ka vins mums palidzeja un nopirka kaut ko, kas, ka izradijas, vinam nemaz nebija vajadzigs.
– Palidzeja, jus sakat? Tatad vins nopirka trisstavu savrupmaju Maskavas centra par budinas izmaksam Maskavas regiona! Vai tiesam citu pirceju nebija? Es tam nekad neticesu.
– Kostja, man steidzami vajadzeja naudu. Un tad vins pats pienaca pie manis un piedavaja palidzet. Man nebija laika meklet citus pircejus, tapec man bija japiekrit vina noteikumiem,» vectevs atmeta rokas.
– Kapec tada steiga? Vai kreditori nevareja pagaidit nedelu vai divas?
Vectevs paskatijas atpakal uz durvim, lai parliecinatos, ka Dasa vel nav ieradusies, un cuksteja:
– Vini man deva tris dienas, lai atgrieztu naudu. Vini piedraudeja, ka, ja es nokavesu terminu, jus cietisit. Es nevareju risket ar saviem mazberniem.
«Pagaidi, pagaidi,» es pamaju ar roku. Es nezinaju sis detalas, tapec gribeju to noskaidrot. – Tatad jusu tevs nenema naudu no bankam?
– Protams, ne. No naudas aizdevejiem. Neviena banka vinam nebutu devusi tik daudz kreditu.
Apsedos uz rakstamgalda malas blakus gramatu skapim un domigi miciju zodu. Izradas, ka mans tevs piedzina paradus no aizdevejiem, un pec vina naves vini nolema izspiest naudu no mana vecteva, santazejot mus, vina mazbernus. Bet no kurienes saja kede naca imperatora padomnieks princis Gorins?
– Vectev, vai tu Gorinu pazini ieprieks?
– Ne. Pirmo reizi redzeju,» vins panema mapi ar rekiniem un atgriezas gulta.
– Ka sis? Vai vins paradijas pats? – Es biju parsteigts. Stundu pec stundas vieglak nepaliek.
– Ja. Nakamaja diena pec naudas aizdeveju piezvanisanas musu maja ieradas princis Gorins. Vins teica, ka pazist tevu, un jautaja, vai vinam nav vajadziga palidziba. Es vinam visu izstastiju. Uz ko vins uzreiz izteica gatavibu palidzet ar naudu. Atzisos, sakuma saubijos, vai pardot vinam savrupmaju par tadu cenu vai ne, bet tad sapratu, ka tik isa laika citus pircejus tomer neatradisu. Nakamaja diena ligums tika parakstits, un vina cilveki man iedeva naudu.
«Es redzu,» es ieelpoju. – Kam jus pardevat rupnicu un lielako dalu musu zemju?