Toms ir iedzimts burvis un sap?u glab?t?js. Ernijs ir vi?a adopt?tais d?ls, kur? pal?dz Tomam v?kt un saglab?t sap?us. Protams, ma?ija nav vi?u galven? nodarbo?an?s. Tikai tuv?kie ?imenes locek?i zina par Toma ma?ijas meistar?bu un slepeno "pasaules gl?b?anu". Tomam ir darbs, bet Ernijs m?c?s vidusskol? un nopietni nodarbojas ar m?ziku, g?stot lielus pan?kumus l?tsl?pes sp?l?. Reiz?m ma?ija un parast? dz?ve negaid?ti krustojas, un Toms un Ernijs nok??st piedz?vojumos un saskaras ar ma?isk?s pasaules p?rst?vjiem. T? notika ar? ?oreiz, kad Toms p?k??i uzzin?ja, ka no dru?diem mantojis d?rgumu l?di, ko sarg? r??is.
1.NODALA. Pirmais pilots, otrais pilots
Ernijs ar brivo roku tureja lautas futraliti, kas turpinaja slidet no vina pleca, jo to izspieda lidz malam piebazta liela celojosa mugursoma. Ar otru roku Ernijs satvera Toma elkoni, kurs kaut kur lidoja uz savam vieglajam, gandriz parmerigi garajam kajam. Nina un solfedzo skolotajs bija iestregusi pie galvenas ieejas, meginot paredzet Toma trajektoriju. Pamanijusi, ka vins kadam pamaj ar sveicienu un kaut ko kliedz, leka augsa un leja, vini piezemejas tuvakajos tuksajos kreslos.
Skietami loti jauns virietis, gerbies lidostas darbinieka uniforma, starojosi smaidot, ari priecigi sasveicinajas ar Tomu, nevilcinoties vicinot abas rokas. Registraturas darbinieks, kurs tagad atbildeja uz, skiet, svarigu telefona zvanu, noraidosi paskatijas uz viniem abiem.
– Rej, sveiks, sen neredzets! – Toms apgrieza Reju ap savu asi, vinu apskaudams.
– Anray un tikai Anray, zini. Protams, uz ilgu laiku: neatkarigi no ta, cik reizes mes jus aicinatu uz grilu, jus vienmer esat navejosi aiznemts! Starp citu, uz kurieni jus dodaties ar lidmasinu? Vai varat man pateikt?
«Spanija ir lietas, ko darit,» Toms mierigi atbildeja ikdieniska toni.
«Tas nozime, ka jus nenoklusit Irija, bet jus gatavojaties doties uz Spaniju!» – Rejs-Unrejs turpinaja uzbrukumu. Skita, ka vinam loti pietruka Toma, lai gan Ernijs nezinaja, kas vinus saista. Tomer Rejs, iespejams, ari nezinaja, ka Ernijs ir Toma adoptetais dels.
Rejs bija apmeram vienu galvu garaks par Erniju un apmeram vienu galvu isaks par Tomu, vinam bija biezi mati sarkana vara un gaisa nokrasa, spilgti zili ar tirkiza nokrasu, atras acis, kas kustigi griezas zem nedaudz smagiem plakstiniem.
– Vai vins ka tevs joprojam reti iziet lielaja pasaule? – Toms beidzot atbrivoja Reju no apskavieniem.
– Savas setas karalis, zini, pilsetas burzma nav vina stihija.
«Vina stihija ir udens plavas, kalnu takas, kas vinam vienam pasam zinamas, un draudzigi labi barotu aitu ganampulki,» Toms smejas. – Ak, man tik loti pietrukst si visa un vina briniskigas pipes, vins laikam izgrieza kaudzi jaunu?
– Protams, vinam tas ir visur, pat tualete.
Toms atkal iesmejas.
«Ja, es atceros…» Vins pusminuti klusi smaidija, atceredamies. – Es jus neiepazistinaju viens ar otru, atvainojiet. Ernij, sis ir Anrej, mana veca drauga vecakais dels, ja ne draugs no smilsu kastes, Anrej, tas ir Ernijs, mans adoptetais dels, vins tika uzaicinats uzstaties stigu muzikas festivala, tapec mes visi lidojam. uz Spaniju.
– Oho! Labi darits, Ernij! – Anrejs pastiepa roku, lai paspiestu rokas.
– Prieks iepazities. – Ernijs draudzigi saspieda Anreja graciozo miksto roku ar savu veso plaukstu.
– Paradi man biletes, man liekas, ka tev ir jauns modelis… tiesi ta! Lidz nolaisanas bridim vel ir pusstunda. Vai velaties, lai es jus paraditu pilota kabine, kamer vins ir prom? – Anrejs cukstus teica pedejo frazi.
– Tu jauta! – Toms un Ernijs entuziastiski, bet tikko dzirdami atbildeja.
– Nac man lidzi, klusi, pie tam durvim. «Anejs, satveris Tomu un Erniju aiz elkoniem, veda vinus pie durvim ar uzrakstu «Tikai personals».
Ernijs atri ierakstija zinu Ninai: «Mes driz atgriezisimies, neesiet garlaicigi.» «Labi,» vina atbildeja, acimredzot isti nesaprotot, kas notiek.
Anejs, Toms un Ernijs spiedas garam rampam, iekravejiem, daziem konteineriem, milzigam kastem, sad un tad kaut kur pagriezas, un beidzot atradas netalu no lidmasinas, no skrejcela puses.
Lidmasina patiesam izskatijas pilnigi jauna, tas stiligais sudraba korpuss dzirkstija saule ka starpplanetu raketes korpuss no zinatniskas fantastikas multfilmas.
Biezi toneti spilgti zili stikli paslepa vadibas paneli un pilota sedeklus.
Anrejs kaut kur skreja un zestikuleja: «Pagaidi seit.» Pec minutes vins jau novietoja uzbrauktuvi uz vadibas kabines durvim. Vins iznema no krusu kabatas elektronisko atslegu un atvera durvis.
– Kapt ieksa un apsoliet neko neaiztikt ar rokam. Jums ir piecas lidz septinas minutes, es paliksu seit sardze.
Unrejs nokapa leja, un Toms un Ernijs uzlidoja pa rampu un ieleca pilota kreslos.
Skita, ka kresls apskava Erniju no aizmugures, iztaisnoja vina lapstinas, maseja muguras lejasdalu un nedaudz supoja uz prieksu un atpakal.
Vins nejausi ar elkoni trapija pa kreiso sviru, un vinu skara vesa, svaiga, ozonizeta gaisa vilnis.
Toms un Ernijs elpoja ar prieku un troksnaini, uz bridi aizmirstot par visu parejo.
Peksni Ernija kreisaja puse kaut kas «uzspraga» – Toms skali un specigi skaudija. Tagad Tomam kaut kas uzspraga seja – vins bija noslicis milziga gaisa spilvena. Sasitot ar durem abas spilvena puses, Toms to atri izlaida gaisu, atstajot to ka peksni tuksu atkritumu maisu karajoties zem vadibas panela, kura iespiedas vina asie celi.