Шрифт:
– Ne, tema ir parak garlaiciga.
– Varbut tad jus pabeigsit so bernudarzu, un mes saksim runat par biznesu?
Levs Jurjevics pasmaidija un pamaja. Vins iztaisnojas, panema salveti un noslaucija lupas.
– Nekadu problemu. Situacija ir sada: jusu tevs skersoja loti bistamu cilveku celu. Mafija, vienkarsi sakot. Vins aizbega, apgulas un atstaja tevi vienu. Ak, es domaju, vins tevi atstaja man. Ka visi vina ipasumi – Leo pasmineja. "Tatad, ja velaties, varat saukt mani par teti."
3. nodala. “Vai tu esi traks?!”
Es vienmer esmu ienida tadus viriesus. Mans tevs tads nemaz nebija un macija man tureties talak no tadiem cilvekiem. No tiem, kas sievietes nenoverte, pazemo, apvaino tiesi vai viltus del. Sadi viriesi, ka tas ir pareizi, ir sausmigi neparliecinati par sevi, un viniem nekas nav zem jostas. Vini vienkarsi baidas. Vini baidas no tik skaistam, parliecinatam un paspietiekamam sievietem. Mans tevs macija, ka tadus viriesus ir jazelo, pret viniem jaizturas mierigi un piekapigi. Bet es nevareju. Es vienkarsi nevareju. Man tas bija arpus rakstura. Tapec es vinus nikni ienidu. Skali vai klusi, atkariba no situacijas.
Iespejams, savos divdesmit gados man vienkarsi nepietika gudribas pareizi sazinaties ar sadiem cilvekiem. Bet es biju parliecinats, ka mans tevs man to iemacis, jo driz man vajadzeja klut par vina partneri un pec tam mantot vina biznesu. Es nevaru teikt, ka mani iedvesmoja izredzes klut par klusu pacientu, tacu es sapratu, ka dazreiz, ipasi biznesa, sis "talants" ir vienkarsi nepieciesams. Tas drosi vien prasija vairakus gadus ilgu apmacibu, bet es neplanoju sodien treneties.
Es sedeju, skatijos uz stulbo Levu, klausijos visus vina jokus un gribeju tikai vienu: iesplaut vinam seja. Jo vins saja dzive neko vairak nav pelnijis. Jo vins bija tikai nosplauties. Protams, vins kluva par tadu kurtu tiesi tapec, ka dabuja rokas sava teva naudu (jautajums tikai ka) un uzreiz jutas vess. Tomer vina pasaka nebus ilga. Ak, ne uz ilgu laiku. Es varu izdomat, ka nogadat so kazu uz Zemes.
Bet, kad vins saka runat… kad vins saka stastit visu, kas notika, es saku justies neomuligi. Likas, ka vins man ausis leja kaut kadas neveiklas, neizteiksmigas mulkibas. Tuksa keceriba! Domajams, ka mans tevs iesaistijas kaut kada mafija, ka vinam draud briesmas un aizbega. Un vins mani pameta. Nu ko, mafija man neapdraudes? Nu tas ir mulkibas! Mulkibas! Turklat vins visus ipasumus nodeva man pilnigi svesam cilvekam. Zel, ka tikai tagad iedomajos, ka butu verts piezvanit musu finansu direktoram un pajautat vinam par so Lauvu. Jus nekad nezinat, kas vins ir.
Noklausijusies viriesa stastu, es atgazos kresla, sakrustoju rokas zem krutim un pasmaidiju.
– Salokams, loti salokams. Bet tas ir pilnigi neticami. Mans tevs nav tik idiots, lai iesaistitos mafija. Vina bizness ir godigs, viss ir caurspidigs. Tas vienkarsi nevareja notikt. Un ari vins nevareja visu atstat kreisajam juristam. Tatad, atvainojiet, bet palaidniba neskaitijas.
Levs kadu minuti uzmanigi skatijas uz mani un tad peksni saka skali, pat izaicinosi smieties. Dazi restorana apmekletaji to pat pamanija. Uzreiz bija redzams, ka tas, kas sedeja mana prieksa, ir sarkankakls. Tacu, redzot, ka mana seja nemaz nav mainijusies, advokats parstaja smieties.
– Ak, sasodits! Uzgaidi minuti! Vai jus to visu tikko nopietni teicat? Nu, par caurspidigu biznesu un ta talak? Atvaino, es tikai domaju, ka tu joko… Es nezinaju, ka tas ir tik slikti.
– Par ko tu runa?! – es atcirtu. Mana pacietiba atkal saka sasniegt savu logisko galu.
Advokats pieliecas pie manis un saka runat daudz klusak. – Nu… ka lai es tev pasaku, lai tevi nesoketu. Tavs tevs ir miljardieris, mila. Sada nauda nekad netiek pelnita godigi un, ka jus sakat, caurspidigi. Nekad. Es jums to saku ka jurists. Uzticieties pieaugusam virietim.
Es noliku rokas uz galda un ari piegaju klat Levam Jurjevicam, pienemot vina komunikacijas veidu. Es vispar neticeju nekam, ko vins teica. Mans tevs nebija tads cilveks. Vins man vienmer macija, ka nauda ir japelna ar savu pratu, ka nevar ne uz vienu palauties, vel jo mazak versties pie kreisajiem avotiem. Vins teica, ka bizness ir sava veida spele ar saviem noteikumiem. Un taja uzvar tikai tie, kas ievero sos noteikumus. Vins nevareja man melot. Un vins jau sen butu nonacis cietuma, ja nebutu ieverojis sos principus.
– Vai dzirdi, pieaudzis onkul. Ko tu no manis velies?
Virietis paraustija plecus.
– Ja, butiba, nekas. Mans uzdevums bija tikai konfrontet jus ar faktu, informet jus, ta sakot. Tas ir viss. Es, protams, esmu iesaistits jusu teva biznesa. Musu cilvecini jau caukst. Mes to nomazgasim no visa speka. Ceru, ka viss izdosies. Un vinam vismaz naudas paliks.
Es biju parsteigts par dzirdeto un nedaudz atspekojos no sava sarunu biedra.
– K-ko?
Vins pasmineja.
– Ko tu domaji, mila? Cilveku atmazgasana no netiriem darbiem ir loti, loti darga.