Шрифт:
"Ne," meitene kliedz, ludzosi lukojoties uz mani. – Vins melo. Es neesmu vina ligava!
Drosiba aiziet vina saimniekam aiz muguras, un es manami izelpoju.
Tomer es negribeju ar viniem cinities.
Alises acis paradas asaras. Vinas rokas satver manu kreklu tik stipri, ka man gribas vinu nomierinat un turet sev klat. Bet es vel nevaru. Ja vien mes butu vieni…
Bet vina ir vina ligava!
Negaidits pagrieziens. Uz nakti panemu meiteni, kura izradijas mana toposa partnera jaunava ligava. Vai tas tiesam notiek?
Es gandriz skali smejos par sadu absurdu. Neeee. Ne viss ir ta, ka izklausas manas ausis.
"Ja, mes partraucam saderinasanos savas sirdis, bet es atkartoju, mes esam aizravusies," vins dusmigi skatas vinas virziena, samiedzot acis.
– Tu joprojam esi mana ligava. Neiesaistisim…
Alise atgruz sargu, kas manis nemanot paspeja pietuvoties vinai no otras puses un aizskrien.
"Tas nedarbosies ta," es pakratu galvu. "Meitene ir neparprotami nobijusies un nevelas iet ar tevi."
Es iestajos par vinu. Un esmu parliecinats, ka to nozelosu. Man apkart ir tris viriesi, no kuriem divi ir lieliska forma, un es domaju, ka es varu sakt uztraukties.
"Jans Sergejevics," mans vardabralis rupji saka, splaujot uz asfalta. – Mes ar jums planojam kopigu biznesu. Varbut tu nejauksies manas personigajas lietas, vai ne?
Paskatos uz Alisi, kuru pazistu tikai paris stundas un ar kuru man ir mazs noslepums – es panemu vinas nevainibu.
Es pieversu savu meklejoso skatienu uz Janu un saku minet, kapec vina nolema rikoties sadi. Alise nervozi tric. No vinas ir skaidrs, ka vina ir gatava jebkura bridi aizbraukt no sejienes. Vina neparprotami baidas no sava ligavaina.
Vins nemaz nav vinas ligavainis.
Mani joprojam interese vinas stasts. Es pareju uz Segmuzovu. Tomer cina pret tris es to nevaru izturet, tacu varu izdarit spiedienu no otras puses.
"Tiesi ta, Jan Valerijevic," es atbildu tada pasa toni. – Nesabojasim toposas attiecibas musu kopigaja biznesa. Sodien velejamies ar jums parakstit sadarbibas ligumu. Tik un ta parakstisimies, personigo noliekot mala?
Virietis mana prieksa vilcinas. Vina skatiens ar saubu uzplaiksnijumu vinu aizrauj. Musu kopigais bizness ir izdevigs mums abiem, bet vairak vinam. Man ir daudz uznemumu, kas var viegli izdzivot bez viena, diviem vai trim. Ianam mans uznemums ir kaut kas vairak. Vins meginas to atdzivinat, pilniba parnemt kontroli par to, sapludinot to ar savejo, un, ja tas izdosies, vins sanems 60 procentus akciju.
Sogad jau ne reizi vien esmu meginajis to atdzivinat, piesaistijis jaunus cilvekus, reklamas, bet tas deva tikai islaicigu stimulu, un tad narkotiku tirdznieciba nokrita atpakal iepriekseja limeni. Nepilngadiga.
"Pec stundas mes ar jums parakstisim ligumu, un es panemsu savu ligavu," vins pec pardomam saka.
Ians asi pagriezas pret vinu, liekot Alisei raustities.
"Es iesaku jums nomierinaties, un mes varam runat pec stundas." Labi?
Meitene pamaj ar galvu, bailigi palukojoties uz mani.
–Vai tu vinu pieskatisi? – vins man jauta.
Tagad ir mana karta pamat.
Mans draugs, es vinu ta pieskatisu… Tapat ka es vinu reiz pieskatiju.
"Nesaubieties," es vinam apliecinu, un mes paspiezam roku.
Ians pagriezas un aiziet, nekad neatskatoties. Vins atstaj mani vienu ar so mazo meiteni.
"Nu," es pagriezos pret vinu. – Pastasti man, kas notiek?
Alise parvietojas no kajas uz kaju, ar piesardzigu skatienu verojot tris cilvekus, lidz vini apsezas un aiziet.
"Nac ar mani," es sniedzu vinai roku. – Iedzersim kafiju. Nomierinies un izstasti visu vienlaikus.
Un vina mani satver ta, it ka es butu vinas vieniga glabjosa zelastiba saja pasaule.
10. nodala
Es pavadiju viesnica apmeram dienu viena no vina sargiem rupiga uzraudziba, nezinot, ka atstat istabu, nepieversot uzmanibu.
Reiz es meginaju aiziet, it ka pec paliktniem, bet vini mani nelaida ara un atgrieza mana istaba. Pec pusstundas atnesa visu nepieciesamo maisos, visus pirkumus kravusi kresla zale. Tad meginaju sarunaties ar istabeni, restorana darbinieku un viesnicas administratori, zvanot viniem pa telefonu no istabas, tacu neviens nelema man palidzet.
Tomer mana izpalidziga apsardze velak man atnema talruni pec sarunas ar administratoru Kseniju.
Lai odi vinu pa nakti aped!
Sedeju zem durvim, klausijos skanas gaiteni, meginot saprast, kad apsargs dosies uz tualeti, lai nemanita izlistu ara. Likas, ka vins nekad nebutu atstajis savu amatu. Un tad, spriezot pec apslapetajam sarunam zale, es sapratu, ka vina maina ir pienakusi, un man vairs nav uz ko ceret.
Nonacis pie secinajuma, ka riti un vakari ir gudraki, paedu vakarinas un devos gulet, nolemjot celties agrak un ritausma meginat paskriet garam gulosajam sargam.