Шрифт:
Alise ar katru manu ravienu lengani atspiez plaukstas pret sienu, gaidot beigas un ar savu pazemibu mani vel trakaku. Tik maiga, mila, paklausiga, atputina vaigu…
Es nesaprotu, kapec es keros, no vinas saspringuma vai vinas launi nevainiga izskata…
Es panemu vinu rokas, nelaujot vinai nokrist, un ienesu istaba.
Sabrukusi uz gultas ar vinu, es jutos ta, it ka es peldos kaut kur prom noskirtiba.
4. nodala
Dazas stundas pirms tiksanas.
Mana dzive jau ilgu laiku nav bijusi mana. Tas pieder manam tevam. Mamma nekad nestridejas ar tevu, vienmer atbalstija vinu it visa. Nevareja palauties uz stingru poziciju.
Un tagad mans jaunais uzdevums ir appreceties ar Ianu, un parads tevam tiks piedots. Pienemot, ka esmu jaunava.
Jans Segmuzovs nepiekrit citadi, bet es esmu laba meitene un acimredzami jaunava, tapec man nav no ka baidities.
Vins man par to stastija ar tik augstpratigu skatienu, ka man gribejas uz vietas noskrapet vina seju.
Tu necilveks! Vins nopirka laiku un gaidija, lai pastastitu man par to man acis. Dzeltenis.
Pirms tam vinam jau pietika nekaunibas mani atklati mocit ar saviem sasniegumiem, bet tad es biju teva aizsardziba. Un tad izradas, ka vina tur nemaz nebija.
Pec “nespejas” tiksanas ar Ianu es devos majas, lai nopietni parunatos ar tevu, un ta bija mana kluda.
– Teti! Ka tu vareji?! – Es nevaru attureties no kliegsanas.
Tiklidz ieeju maja, esmu gatavs vinam pastastit visu, kas pa celam uzvarijies.
Vins tikai iet man preti, kapj leja pa kapnem sava dargaja uzvalka, viss sagerbies ka pavisam jauns virietis un sastingst tikai puscela. Pec vina sarauktas pieres ir skaidrs, ka vins ir nelaimigs.
Vins nav pieradis, ka es ar vinu ta runaju. Bet sodien ir ipass notikums! Sodien uzzinaju, ka esmu pardots ka suns!
– Alise…
– Kas pie velna ir parads? Kads pie velna virs? – Es nelauju vinam pateikt ne varda, parvarot solus un dazu sekunzu laika nonakot vinam blakus.
Mamma izskrien no virtuves, reagejot uz manis radito troksni. Vina kaut ko gatavoja. Vinai roka ir lapstina. Vins noraizejies skatas uz mani, bet apstajas pie kapnem, labpratak neiejaucoties.
"Esi noderigs vismaz vienu reizi sava dzive," saka virietis, turpinot savu nolaisanos. – Vins ieradisies rit. Esiet jauka un valkajiet savu skaistako kleitu. Sapratu?
Vins pagriezas un vina tumsas acis izskatas draudigas.
Es saraujos un nobijos. Sis virietis zina, ka ar vienu skatienu izdarit psihologisku spiedienu gan uz mani, gan uz manu mati.
– Mila, vai varam to apspriest? – Mamma censas iesaistities saruna un atdzeset vina degsmi.
Nabaga mamma. Vina visu muzu ir samierinajusies ar so cilveku… Es kaut ka ieprieks tam nepieversu uzmanibu un neieveroju sikumus. Iespejams, tapec, ka vina vienmer bija padeviga un izpalidziga.
Un tagad es domaju, kas vina ir ista? Sieviete manu acu prieksa ir parvertusies.
Es redzu kautrigu peli sev prieksa, kas atceras katru mirkli, ko pavadiju kopa ar vinu un savu tevu. Tiklidz vins kaut kur pacela balsi, vina parvertas par elastigako sievu.
– Nav ko apspriest. Bizness ir uz sabrukuma robezas. Tikai Jana Segmuzova ieguldijums, kurs piekrita uznemt jus par savu sievu, var vinu glabt ar nosacijumu, ka esat jaunava. Vai tu esi jaunava?
Vins peksni paradas man blakus tik atri, ka es iespiezu galvu savos plecos. Visa kaisliba zud, un smacejosas bailes ieklust kermeni. Vins skatas manas acis tik dveseliski un biedejosi, ka es atgrusos un pamaju.
"Esi gatavs rit," vins labveligi pamaj, sasniedzot pedejo pakapienu un dodoties uz virtuvi.
Mamma tikai uzmet man piesardzigu skatienu un steidzas vinam pakal.
– Bac! – Es kliedzu, atjegusies, pagriezos un skrienu uz savu istabu otraja stava.
Es nonaku gulamistaba un aizsledzos. Es no sejienes neiesu! Lai vins pirmais uzlauz durvis…
Es drebeju no sasutuma. Tapat ka vistas atdavinasana. Nu vajag. Mana pasa meita!
Luk, akstin!
Si lauliba nenotiks!
Es labak gribetu dzivot nabadziba, neka visu muzu dzivot pazemiba ka mate. It ipasi ar tadu cilveku ka Ians! Mans tevs ir vainigs, ka uznemums bankroteja, lai vins pats iziet no ta!
Saprotot, ka sledzeni var izveleties jebkurs, nonacu pie secinajuma, ka jaskrien.
Es saku kramet savas mantas pasa karstuma, bet tad skumji iegrimu gulta, labi zinot, ka vini mani atradis. Vini mani pat nelaidis ara no valsts… Ianam ir sakari, vina tevam ir sakari. Lai kur jus dotos, vini jus pamanis un atgriezis.
Kur es skriesu? Stopos ar migrantu baru?
Bara nokluvu pec tam, kad sapratu, ka dzive nav veiksmiga, un viss vienalga notiks ta, ka notiks. Lai ko es tagad daritu, cels vienalga vedis uz Janu. Tapec es vienkarsi uzleju viskiju savam bedam viena persona. Viena glaze pec otras.