Pulkvezleitnants Hils pielika labo roku pie deguna.

– Nebistieties, mes jums pateiksim, ko darit. Veiksmi, karaviri. Pa kreisi!

Es turpinaju sekot komandam, neklausoties tajas. Rokas cimda saka svist, es jutu, ka paatrinas mana elposana. Si ir musu pirma cina. Kadreiz biju stingri parliecinats, ka izdzivoju taja, tapat ka daudzi citi. Galu gala mums ir kosmosa kugi un automatiskie ieroci, bet kukaini cinas roku roka… nu, lielakoties. Tagad, pec visiem serzanta Praceka stastiem, pec sarunas ar desanta komandieri un, pats galvenais, pec vakardienas sarunas ar izdzivojusajiem no Tresa cetrinieka, es saku nervozet. Arahnidi nenem gusteknus, viniem nav ne zelastibas, ne lidzjutibas. Viniem nerup vinu pasu dziviba, viniem nav bailu. Ideali karaviri, ar kuriem mums sodien pirmo reizi bus jasastopas.

Kuga angara preti trim kugiem staveja divas rotas. Musu vieniba staveja blakus tiem. Musu prieksa atveras rampa un, paradot savu vederu, sastinga "vikings". Man nebija pat laika apskatities, pirms mus iedzina kuga iekspuse un paveleja ienemt vietas. Es paskatijos uz savu biedru sejam. Daudzi no viniem triceja, dazi ludzas, dazi pat guleja. Veletos, lai ari man butu tadi nervi.

– Tomass, Tomass!

Prohorovs paklauveja man pa plecu, censoties kliegt cukstus, kamer virsnieki sarunajas, stavot uz skrejcela.

– Ak, ja, Sergej, kas notiek?

– Tu izskaties ka suds, vecais puisis, kapec tu ari neizgazies? Paskaties uz Karimu!

Sergejs noradija ar pirkstu uz musu cetes jaunako. Karimam bija apritejusi astonpadsmit, vins atradas komisariata, kur bija pavadijis dazas dienas gaidisanas nakti. Labs puisis, kurs armija nepieteicas no labas dzives.

– Atstaj puisi miera, labak pasam visu izsplaut, neka lai blezi izlaiz caur vederu! Hahaha!

Kareivis Nimics, vel viena auklite, tam vismaz vajadzetu uzlabot musu izdzivosanas izredzes. Ja Bapoto bija milzigs, ar rokam ka maniem augsstilbiem, tad Nimics bija mazs un tievs. Ar baltu matu puski un garu akveidigu degunu. Ka mums vakar paskaidroja, vins kapj vismazakajas zirneklu nojumes. Ari vesels ducis kareivju, kas vinam tika nodoti vadiba, bija no mazakajiem cinitajiem. Izradijas, ka faetoniem, mazam darba vabolem, kas izskatas pec zemes kukainiem apmeram desmitgadiga berna lieluma, patik rakt nelielas ejas ap ligzdosanas vietu, lai atri parvietotos pa to. Turklat gandriz visi vinu tuneli agri vai velu noved pie kapura. Kamer pareja cete piesaista uzmanibu lielakos tunelos un zales, Nimics ar nelielu kodi uzkapj tiesi vinu majvieta. Mazie grauzeji nav bistami, ar viniem var tikt gala pat ar nazi.

– Klusums! Pec divam minutem gatavi, es parbaudisu drosibas jostas, ja kada no tam bus valiga, es jus ielaidisu alas pirmos.

Serzants Bobs Braums, vel viens pedagogs. Kupls virietis ap trisdesmit gadiem ar sarkanam usam. Vins vadija uzbrukumu zirneklu pilsetam uz galvas. Kopa ar Bapoto vini bija izraudzijusies divus ducus veseligako, tos, kas dosies uz prieksu un pievilks radibas pie sevis, kamer Nimics un vina jaunie viri klusi slides uz prieksu un grauzis ligzdu. Vini lika mums visiem nomainit zem stobra esosos granatmetejus pret sautenem un iedeva katram papildu lukturiti, kas bija piestiprinats pie krutim, pretstata galvenajam uz kiverem.

Pedejas divas vienibas parnema leitnants Hils un ierindnieks Kaparzo. Leitnanta desmitnieks nodarbojas ar koordinaciju. Radio, minas, papildu lukturisi un lukturisi, kartes un medikis bija sapulcinati vienuviet. Uz vietas tika organizets neliels operativais stabs.

Kareivis Kaparzo vairak atgadinaja kosmodroma noziedznieku neka karaviru. Izturigs un taisnsturaina auguma. Es viegli vareju iedomaties, ka vins piedzen paradus no bezvalstniekiem. Klusu, aukstasinigu skatienu. Tacu vins pildija, iespejams, vissvarigako lomu saja vieniba. Vina viri apsargaja ieeju ala, no aizmugures apsargajot musu brigadi. Viniem visiem bija zemstobra granatmeteji, un tiesi vina desmitnieka tika notriekti abi musu snaiperi ar divsimt otrajam sautenem. Parasti lomas vieniba vareja mainities atkariba no zirneklu pilsetas lieluma un musu skaita, bet ideala gadijuma viss bija sadalits jau ieprieks. Neliels ricibas sablons, kas butu istenojams, ja gutu boja visu cetes komandejoso personalu. Ne visi no musu jaunajiem komandieriem ieprieks bija bijusi savos amatos. Bapoto bija karojis tikai menesi, bet salidzinajuma ar mums vins jau bija veterans.

– Visi rokas, es sledzu rampu.

Pa vikinga skalruni atskaneja pilota balss. Es veroju, ka neliela gaismas josla klust arvien mazaka un mazaka, atdalot mus no lielaka un aizsargataka kuga. Es saku tricet. Nav vairs nekadu izredzu atgriezties atpakal. Nav pat iespejas aizbegt vai viltot slimibu. No planetas dzivs var izklut tikai uzvaras gadijuma vai pec tam, kad iznicinati devindesmit procenti vienibas. Kratot galvu, es centos domat par labam lietam. Par jaunu dzivi liela un gaisa maja. Kur es varetu est istu partiku. Varbut mans sapnis nav visglobalakais un pareizakais, bet tas ir mans! Domas par gaiso un, cerams, drizuma gaidamo nakotni palidzeja man uzmundrinaties. Man ir merkis, man ir sapnis, un pats galvenais – man ir vesa galva. Serzants Praceks vienmer ir teicis, ka, kamer kontrole savas emocijas, tu dzivosi ilgak. No domam mani izrava jauns notikums. Gaisma nodalijuma apsika un no baltas parvertas spilgti sarkana krasa. Karaviru sejas ieguva baisu izteiksmi. Bija ta, it ka viss butu asinis appludis.

"Vikings" saka paleninaties tikai virspuse. Tas bija neticami, es pat nezinu, ka tas bija. Mes vairakas reizes esam trenejusies kaujas nosesanos, bet katru reizi pieredze ir neaizmirstama.

Visa MDC ieksiene atskaneja kliedzieni un lugsanas. Daudzi blavas uz savam brunam. Ta nav pirma reize, kad es to redzu. Vienmer kadam sabojajas veders. Es pats vairakas reizes sabojaju savu ekipejumu macibu nometnes laika.

No zem manam kajam atskaneja "Vikinga" sasijas trieciena troksnis pret skrejcelu. Pirmais no savas sedvietas izleca leitnants Hils, vinam sekoja serzants Braums un parejie veterani. Savukart mes ar pulem pacelam margas un izvilkam ierocus no stiprinajuma pie labas kajas.

– Nac, Toms, nepalenini tempu.

Kad es saku krist uz saniem, ierindnieks Prohorovs panema mani zem rokas. Man bija laiks tikai paklanities vinam paldies, jo mes visi steidzamies uz izeju.

Svaigs auksts gaiss trapija man seja. Vieteja saule saka lenam kapt debesis, izgaismojot musu posteni "12". Es satriecos. Labi, ka serzants Braums mums visiem bija izsniedzis ziemas apgerbu. Nakti uz Baalu bija vess, apmeram pieci vai sesi gradi pec Celsija, bet diena temperatura sasniedza trisdesmit.