Шрифт:
– Si ir Tialla, jauna jusu grupas skolniece. Vina nav elfs, ka redzams, bet pasaku magijas katedra akademija tika likvideta jau sen. Tomer es loti ceru, ka jus vinu sagaidisit ka savejo! Profesor Nainnillidan, neesiet parak bargs pret vinu. Dodiet tai laiku, lai pierastu.
Profesors, elfs acimredzama vecuma, pasmaidija un nolieca galvu rektora prieksa. Un tad vins man pamaja virziena, gandriz ka dejas zests, sakot, izvelies vietu.
Un es jau jutos nevieta! Ja, man bus vajadzigs pus semestris, lai tikai atceretos vina vardu, ko lai saka par parejo? Kamer profesors klusi runaja ar rektoru, es ienemu tuksu vietu prom no parejiem. Bet vina uzleca, kad rektors Colets kliedza:
– Lairinidissa! Ko tu sev atlauj?!
Es paskatijos uz saniem un ieraudziju vienu elfu sezam elfam klepi un aktivi rosamies. Pec kliegsanas vina uzreiz parcelas uz blakus esoso kreslu un meginaja attaisnoties:
– Rektors Colets! Vai redzejat, ko inkubators sodien darija edamistaba? Man joprojam reibst galva!
Rektors sarauca pieri:
– Tada ir vinu butiba, to vajag saprast un pienemt!
Tomer profesors labsirdigi pasmineja un maigi iejaucas:
– Rektora kungs, esiet iecietigaks. Visiem jauniesiem ir sada daba. Bet,» vins paskatijas auditorija un stingrak piebilda: «Lairinidisa, tomer pagaidi lidz nodarbibu beigam un no macibam brivaja laika uzmacas Koliandrinam.»
Minetais Koliandrins nekaunigi iesmejas:
– Paldies, profesor Nainnillidan! Tu mani burtiski izglabi!
Acimredzot ari seit nevajadzetu gaidit sapratigus lemumus no macibspekiem. Vini to panema parak viegli! Ar katru minuti attels izskatijas arvien nomacosaks. Bet tikmer man blakus peksni apsedas cits elfs:
– Sveiks, es esmu Anaela.
«Sveika,» es piespiedu pasmaidit, nezinot, ko vel gaidit. – Tialla.
«Tavs vards ir skaists, piemerots pat elfam.» Bet tumsi mati ir rapojosi.
Mani mati bija blondi, bet, protams, ne to pasu platina toni, kadu var atrast tikai vinu rases parstavjiem.
– Tatad es neesmu elfs!
«Tas, protams, ir slikti, ka ne visiem ir paveicies piedzimt vienam no mums,» vins noputas un pec tam pieliecas man tuvak, lai saktu konfidencialu cukstu: «Bet es jums atklasu noslepumu – mans varonis… vecvecvecvectevs bija virietis. Ne-elfu asinu piejaukums, ka vairums seit. Vienigais tirasinu te laikam ir skolotajs.
Es velreiz paskatijos uz Anaelu. Nekas, sakot no vinas platina matiem lidz loti gaisi pelekajam acim, par to neliecinaja. Tad kapec tadas atzisanas? Bet skita, ka vins ir aizrauts. It ka nabaga puisis jau sen butu gribejis runat, bet tikko atrada istas ausis:
– Bet ambicijas ir visiem… Tev nav ne jausmas! So cilvecibas pilienu drosi vien esmu mantojis no sava senca. Man ir tik loti pieriebusies elfu augstpratiba, ka nevaru ar viniem sarunaties. Vini iesaistas narcisma ar tadu pasu degsmi ka inkubatoru milestiba. Tapec es centisos ar jums sazinaties. Ko darit, ja tu nebusi tik kaitinoss?
Es nezinaju, ko atbildet, tapec pamaju. Es atveru savu piezimju gramatinu, lai sagatavotos lekcijas sakumam, bet Anaels uzreiz komenteja manu ricibu:
«Vai tu tagad neesi slinks?» Tu tacu nebedajies, vai ne? Jo tas butu arkartigi pretigi.
Es uzreiz iztaisnoju muguru.
Par laimi, lekcija izvertas loti interesanta. Es pierakstiju burtiski visu, lai gan nesapratu pusi no ta. Profesors stastija par dazadajam arstniecibas augu ipasibam, un dazus nosaukumus es dzirdeju pirmo reizi. Bet es sev apsoliju, ka tulit pec tam dosos uz biblioteku un meginasu aizpildit nepilnibas. Es nevaru seit ar magiju parnemt bastionus, meginasu sevi pieradit vismaz teoretiski.
Anaels apstajas, kamer profesors zimeja diagrammu uz tafeles, paskatijas uz manam piezimem un cukstus teica:
– Un tas ir tavs rokraksts? It ka vina rakstitu ar kaju! Izdari kaut ko ar savu cilvecisko dalu, Tialla, tas ir pretigi!
Un it ka apliecinot savus vardus, vins man paradija savus palagus, kur katrs burts bija izkarts ar cirtam, ka koki ar lapam.
«Es meginasu,» es piespiedu sevi atbildet. – Vai lausi man parrakstit piezimju sakumu?
Vins partrauca izvirzit savas idealas lupas un izstiepa tas smaida:
– Vai ieverojat nevainojamo kaligrafiju? Tad es, protams. Es neesmu visi sie cilveki.
Vareju tikai saprast, ka, ja parejie vel vairak cieta no narcisma, tad mani gaidija loti tumsi laiki. Elfu augstpratiba izradijas rupji nepietiekami, ja cilveciskakais no viniem jau bija nepanesams.
Parak daudz divainu tiksanos viena diena, parak daudz!
4.nodala
Anaels, neskatoties uz savu pretrunigo raksturu, izradijas loti noderigs draugs. Vins ne tikai sagadaja man piezimes, kuras man bija japarraksta divas naktis, bet ari ar vinam raksturigo augstpratibu stastija par visam manam ieprieksejam pazinam: