Шрифт:
– Mes to nenesisim, Tanyukha, izelpojiet. Mes… pasargajam sevi ar gumijas magiju.
– Ka?
– Gumijas magija. Vini pievelk vinu uz dzimumlocekla. Un dzimumloceklis, ja nezinat, ir dzimumloceklis, nu… viriesa dzimumorgani, kas aug starp puisa kajam.
«Ak,» vina partrauca, tiklidz saprata, un uzreiz apklusa.
Varbut vina tur ieksa nogibusi. Tacu jautriba nebija ilga: pec apmeram desmit minutem es atkal gribeju gulet. Aiz loga jau bija ritausma. Vel pusstunda un saksies jaunas parbaudes un diagnostika. Bet skiet, ka neizturesu pusstundu…
– Tan… Tan, tu atkal guli? Paruna ar mani, citadi es aizmigsu.
– Negulet. Es censos jus saprast un pienemt bez sprieduma.
– Ja, es jokoju. Tagad jus varat spriest.
– Par ko tu jokoji? Par launam attiecibam ar skaistu nekromantu?
– Nu ja.
Vina atviegloti uzelpoja un pat saka kikinat. Bet tagad pat tas nepalidzeja. Un tad vina teica:
– Klausies, Ol, ko es domaju – kad Elriks pamodisies un ieraudzis manu kermeni, vins nolems, ka atkal ir miris.
– Un kas?
– Un vins mani tur atstas, lai mani apritu. Vins to nevilks sev lidzi.
Nez kapec tada doma man neienaca prata. Visticamak, man vienkarsi bija vienalga, kas tur notika, kamer es seit biju. Bet nav parsteidzosi, ka Tayishka par to bija loti noraizejies. Ja, un es jutos neomuligi – galu gala, ja vini mus tur apedis, tad vina paliks mani uz visiem laikiem… Es, protams, esmu gandriz pieradis, bet, ja vina man saks lasit lekcijas jebkura gadijuma… Kas vai mus abus sagaida jautra dzive?
Pienemusi lemumu un nedomajot to apspriest, es aizveru acis. Pagaidam man nav citas izveles, ka izglabt abus divas pasaules. Ta mes atradisim problemas risinajumu un atdalisimies, kad es varu atstat Tayishku vinas kermeni, tad es varu atbrivoties no savas atbildibas.
3. nodala
Elriks guleja vinam blakus un skatijas skaidrajas debesis. Tiklidz es pakustejos, vins lenam pagrieza galvu mana virziena:
– Es zinaju, ka tu augsamcelsies… Vina bija mirusi. Vai es nespeju atskirt miruso no dzivajiem?
– Labrit tev ari.
Es izstaipijos un pacelu galvu. Netalu griezas Gaka: radijums cuksteja un skatijas musu virziena ar tadam ilgam, it ka ceretu, ka aiz zeluma par to iznaksim ara un lausimies apest. Vina kustejas, ka jau nakti, cetrrapus, bet tagad atleca ar redzamu smagumu. Vai nu vina kluva letargiska no bada, vai ari Elriks vakar teica patiesibu: dienas gaisma humanoidais briesmonis vajinas. Tagad vinas neglitais kermenis vairs neskita tik biedejoss; es, iespejams, spesu aizbegt no sadas butnes. Tapec es zavajos un velreiz paskatijos uz savu nepatikamo celabiedru:
– No kurienes vini nak? Tie ir jusu.
Vins atkal skatijas debesis un neparprotami nesteidzas atgriezties pie lietas.
«Mani vairak interese, kapec tu augsamcelies vai mirsti…
– ES nezinu. Bet es varu secinat, ka si iemesla del es neesmu piemerots eksperimentiem. Un verdziba no manis maz noderes: kuram saimniekam patiks, ja es tiru un iztiru kannu, un tad nomirsu? Vina tika augsamcelta, bet kruze pati no sevis neiztirijas.
«Un ta ir taisniba…» vins, skiet, domaja pats ar sevi. Es tikai domaju, kur butu izdevigak mani pardot, tik kludains.
Man bija jaiesaka:
«Es redzu vienu izeju – atlaist no visam cetram pusem.»
Vins koncentrejas, paskatijas, bet tad pamaja ar galvu:
– Ne isti. Iespejams, ka kads nekromants varetu intereseties par sadu eksemplaru eksperimentiem! Un vel labak: nestastiet vinam par to vispar…
– Nu tu pareizi saprati! Labi, draugs, nogalini so radijumu, un ejam uz eksperimentiem un padosimies. Seit ir garlaicigi.
Lai gan es meloju bez sirdsapzinas sapem, Elriks nepieversa uzmanibu sai acimredzamibai. Vins izstaipijas, tad piecelas uz elkona un domigi paskatijas uz radijumu:
«Gaki ir ipass demonu veids. Un tiem ir tikai viens merkis – est. Meza kartibnieki, varetu teikt. Bet atskiriba no asuram vai youki, gaki nav sava kermena, tapec vini apdzivo cilvekus: bernus, slimos, vajpratigos, tos, kuriem nav stabilas apzinas. Nu vai likos. Bet vini var piekerties tikai burvibai asinis. Jo vairak magijas, jo specigaka ir gaka. Un raganam ir vislielaka magijas koncentracija, tapec pec naves tas nekavejoties tiek sadedzinatas, lai kas ari notiktu. Gakis, tapat ka visi demoni, nak no citas pasaules. Un nekadas burvestibas to nevar apturet.
Lai gan biju parsteigts, ka Elriks pacentas detalizeti atbildet uz manu jautajumu, es nesteidzos priecaties:
– Bet tu tacu ari esi burvis, proti, riske!
Vins atkal smejas – acimredzot vina imunsistemu stiprina smiekli, preteja gadijuma jus nevarat izskaidrot, kapec vins visu laiku smejas:
– Es jau esmu diezgan vecs, un, ka redzat, es neesmu vajpratigakais.
Es ar to stridetos, bet bija svarigaki jautajumi:
– Labi, gudrs puisis ar magiju asinis, demonu urinu, un ejam prom no sejienes. Vina kluva lenaka tiesi musu acu prieksa.