Шрифт:
* * *
Visbeidzot, mani jauniegutie draugi ir nobriedusi vel vienai izcilai idejai:
– Kapec vina nedzer pienu? Varbut vinai nevajag pienu?
Vini vienbalsigi noelsas un atkapas uz pretejo sienu, it ka mana paceltaja uzaci butu redzejusi navejosu ieroci. Tad Ridijs, izradidams vismaz dazas inteligences pazimes, izspieda:
«Tas nenozime, ka vina ir gaka.» Tas vel nenozime… Bet, kamer mes neesam parliecinati, mes nevaram to paradit skolotajam – vini tiks izraiditi no akademijas par zelastibu.
«Vini mani izmetis,» Izink piekrita.
Un tresais, kura vardu es neatceros, iesaucas:
«Ka elle, vini tevi izmetis.» Ko darit, ja gaka klust izsalcis, pirms mes saucam skolotaju?
– Nevar but! – Ridijs vinam uzkliedza. – Paskaties, kadas labas acis!
Es vinus apberu ar nicinajumu. Varbut slikti apgaismotaja skapi nav skaidrs, kadas man ir acis. Tomer saubitajs atviegloti pamaja ar galvu, un Ridijs noputas:
– Biedri, mums ir vajadziga palidziba.
Aiziet! Pirms pusstundas man kluva skaidrs, ka viniem nepieciesama nopietna palidziba. Es noteikti neatteiktos no paris psihiatru klatbutnes musu kompanija. Bet Ridhim bija prata cits plans:
«Mans bralens macas, lai absolvetu burvi… Ja vins nevar dot padomu, tad ejam padoties skolotajam.»
– Kas ir Elriks? – putigais virietis novilka grimases. – Ja, vins iekases tadu cenu, ka mes pasi tad klusim par akiem, lai pabarotu.
«Elrik, Elrik,» skumji, bet parliecinati nobeidza Ridijs.
– Es esmu pret! – iesaucas tresais, kura vards manas neuzmanibas del pazudis si komediski erotiska stasta annales. «Jums vins ir… piedodiet par pirmo kapa pieminekli, vins ir vienkarsi briesmigs cilveks!»
Ridijs pagriezas pret vinu un sacija:
– Piekritu. Un esmu gatavs uzklausit jusu ieteikumus.
Piedavajumu vairs nebija, un ta es paliku viens. Neaizmirstiet aizslegt durvis. Es velreiz paskatijos apkart. Centra esosais galds, kura es pamodos, izradijas gulta bez matraca, iestumta centra. Vel divi staveja pie sienam. Pie sienam paris lieli skapji un smirdigas lampas. Ka vini te nesmace? Saurs, dulkains logs tiesi zem griestiem. Apbuross kadrs sausmu filmas saksanai. Kaut ka mana murga visi zanri sajaucas, un es neesmu sadu miksu piekritejs. Mans Kostjans neparprotami kavejas. Nu, vins neaizies, mani nepamodinajis? Ne sis!
– Tu sedi uz vietas, kapec tu ieskrien nepatiksanas?
Es pielecu un saku skatities apkart, bet pat tumsajos sturos es neredzeju runataju. Pazistama sievietes balss skaneja loti tuvu. Bet tuvuma neviena nebija.
– Kas tur ir?
Vini man neatbildeja. Neskatoties uz visu notiekoso, es vel nevareju atzities, ka esmu traka… vai nosliece uz dzirdes halucinacijam.
«Cau,» vina maigi sauca. – Kur tu esi?
«Te es esmu,» vins neapmierinati nomurminaja man. – Nevajag ta kliegt.
Kad sapratu, ka vardi nak no pasas mutes, es atkal uzlecu uz vietas. Ne, psihiska stavokla diagnozi vel var parskatit. Un, pirms es padevos panikai, mana balss atskaneja tiesi mana galva:
– Klusi! Vai tu vispar no kaut ka baidies?
Tagad man ir bail…
– Kas tu esi? – Es vienalga skali jautaju.
«Vini bija tie, kas mani atdzivinaja… Bet tas, ka jus seit nokluvat, ir liels jautajums.» Bet nenoklut nepatiksanas, es ludzu meza baltajiem gariem, tikai nesanak nepatiksanas…
Vina cuksteja. Ka izradas, man joprojam nav apnicis but parsteigtam:
– Tayee-ish… ka tev iet? Vai tas esi tu, vai kas?
«Es,» ne, vina noteikti vaimanaja.
– Kapec tu agrak kluseji?
– ES baidijos. Un, kad es atjedzos, tu jau bijat pilna spara!
– Vai es dumpos?
Vina apklusa un vairs man neatbildeja. Starp citu, man ari nebija velesanas komunicet. Tas ir vajadzigs, es te visu laiku sedeju un vismaz devu padomu! Vinai bija bail. Nu ja. Un seit, izradas, es biju trakuligs vispazistamakaja vide.
Kad no koridora atskaneja smiekli, es steidzos velreiz ietities sega un atspiesties pie sienas. Godiga uznemuma glabejs nez kapec bija vispriecigakaja noskanojuma:
– Debiliki! Nosalusi kretini! Jums starp trim nebija neviena girusa?
Un smiedamies vins ieravas skapi, parejie steigsus aizvera durvis un pastuma vinu preti. Jaunais puisis bija ieverojami vecaks par ieprieksejiem – apmeram mana vecuma. Gandriz patikama izskata blondine, ja ne situacija, kas tagad izkroplo jebkuru uztveri. Ar saviem smiekliem vins lika jaunakajiem sarkt un nerunaja vardus: