– Kad tas sakas?

– Kerro vispirms. Tris gadi,” virietis uzputa pipi un vina kuplas uzacis satikas uz deguna tilta. – Bet tas ir tas gadijums, kad vini versas policijas iecirkni, un cik daudz citu… Redziet, nav iespejams pat izsekot, kur notikusi slepkaviba un kur nieru kolikas. Un veids. Vai jus zinat burvi, kurs bez pieskariena, amuletiem vai burvestibam var izraisit trauka parspragsanu?

"Ta nenotiek," nekromants piekrita un pieversa skatienu serifa krekla izstieptajai apkaklei. Un vins ir nervozs un vairak neka parasti, pat grozas ar drebem, kas ir gandriz naves spriedums vina pedantiskajam raksturam. – Jebkura magija atstaj pedas. Tas nozime, ka tas nebija burvis vai burvis, kas nogalinaja.

Viri apklusa. Serifs staigaja pa biblioteku, apskatidams gramatu galapapirus. Skaista tiksanas Stenlija maja. Un pats ipasums meram ir ka dadzis aci. Vins jau vairak neka vienu reizi bija piedavajis Gregorijam vinu izpardot par pasakainu naudu. Ja vins, tapat ka vins, plano buvet dzelzcelu, tad ipasums neiederesies attela. Un Stenlijam pieder ne tikai maja ar darzu, bet ari vairaki simti hektaru meza un kalnu pakajes. Sis ir liels dzekpots. Butu zel, ja puika saluztu un atteiktos no sis vietas.

Ari vecais Stenlijs vairakas reizes noversa meru. Un viniem ar vinu bija draudzigakas attiecibas. Tapat ka pats Frenkijs. Ja nebutu vecakais Stenlijs, vins tagad nebutu serifa kresla. Vins ieradas jauns, augstpratigs, un neviens negribeja vinu uztvert nopietni. Tacu dzive vinu saveda kopa ar dzivespriecigu burvi, kurs ticeja. Vins man deva iespeju stradat un izklut pasaule. Vispirms neliela detektivu agentura, bet pec tam kriminalas nodalas prieksnieka amats policija, un tad pedantisks zens atri uzlidoja uz augsu, un vinam bija pardrosiba tur palikt.

Alise pamodas no avarijas virs galvas. Vina gribeja gaudot un apsegties ar spilvenu. Vina teva vecais sulainis Justs cieta no bezmiega lekmem un meginaja ar to inficet visus majsaimniecibas. Ipasi meness naktis, kad ragana vinu tureja aizdomas par vilkaci, vins ieviesa kartibu beninos un pagrabos. Taja pasa laika tik pretigi parvietojot mebeles, ka parkets plisa ar mirstosiem vaidiem. Ari tagad vina bija gatava svetit veco viru daudzus dzives gadus, tacu vina atcerejas, ka gul Stenlija muizas sparna.

Vina piecelas sedus gulta un drumi paskatijas apkart. Ta ne tikai izradijas draiska diena, bet ari nakts lika dzivot ilgi. Vina atmeta segu un ar basam kajam pieskaras aukstajai gridai. Pieskariens bija pratigs. Un ka si atturiba pietruka, runajot ar burvi. Vina negaidija no sevis tik bezjedzigu nekaunibu. Un labak neatcereties, ka vina flirteja ar so burvi. It ka svaigs gaiss skara smadzenes.

Sekoja vel divi sitieni. Meitene sastinga, nespedama saprast, kas notiek. Vina uzmanigi atvera uznemsanas telpas durvis un nodzesa ugunspukes. Piespiedusies pie gramatu plauktiem, vina pielida pie loga. Darza bija kluss. Dega tikai laternas. Nakamaja mirkli vina pamanija divas tumsas figuras, kas vilka augsa pa galvenajam kapnem milzigu kasti. Ieksa.

Zagli? Vini parasti iznem, nevis piegada. Vai majas ipasnieks nedzirdeja? Ko darit, ja jus nedzirdat? Vins devas uz pilsetu vai iesledzas laboratorija. Un Greta? Vinai ir istaba otra majas sparna. Bet vismaz kadam vajadzetu pamosties no tada troksna. Lai gan kads tikko pamodas. Meitene izsledza gaismu uznemsanas telpa un piegaja pie loga. Kadi cilveki vini ir?

Nolemusi, ka vinai ir vismaz burvestibas un vel divas pudeles ar paralizejosu dziru, vina ar pirkstgaliem iegaja atpakal gulamistaba, novilka halatu no muguras, uzmeta to par pleciem un, censoties radit pec iespejas mazak troksna, atsledza slepeno eju. Vina piecelas istaba un klausijas. Maja nekadas sarunas nebija, bet no ielas bija dzirdamas balsis. Vina izmantoja iespeju un nospieda sledzeni. Tumsu cauri caurgrieza tievs gaismas stars no sienas ugunspukes. Ragana izdvesa un, lugusi, lai durvju enges necikst, paslideja zem kapnem.

Ik pa bridim palukojoties ara no pedejas aizmugures, vina kada no tumsajam figuram vareja atpazit savu darba deveju. Vins staveja tuvak ieejai un runajot zestikuleja. Otrs, svesinieks, apsedas uz kastes un izvilka pipi. Ragana loti gribeja zinat, kas notiek, bet vinai nevajadzeja draudigi iziet ara ar rokam uz gurniem ka ciema meitenei. Vina tris reizes pavilka kreiso ausi un izspieda auskara esoso akvamarinu. Skanas kluva skaidrakas, tacu joprojam vareja uzminet tikai frazu fragmentus. Un svesinieks jau bija aizdedzinajis pipi un kaut ko liecinaja saimniekam. Alise atspieda muguru pret kapnem, slepjoties to ena.

"Tu mani saprati, Gregorijs," nepazistama balss skali iesaucas. Meitene izbaza degunu. – Cik reizes es tev esmu lugusi ieiet no laboratorijas? Mana mugura ir parak veca, lai paceltu svarus pa kapnem.

"Ja jus katru reizi atnakat un izmetat atkritumus zem laboratorijas durvim, kads kaut ko uzmines."

– Atkritumi? – svesinieks bija sasutis. – Baidieties no dieviem, kurs to saka?

– Vai esi atputusies? – saimnieks nepacietigi jautaja. – Turpinasim vilkt.

– Tu mani iedzisi zarka! – virietis bija apmulsis, piesitot ar pipi pa kastes sturi. – Pagaidi, pagaidi. Tagad vecais Frenks nesis slodzi…