Pec ceturtdalas stundas Alise bija tik loti sastradajusi sevi un savus nervus, ka no tiem vareja izgatavot kugu virves. Cik nekaunigi! Si ir vinas iecienitaka spele: cilveku satrauksana. Ja, vina pat ienesis demonu pie pentagrammas, gluzi ka garidznieks uz sabrukumu.

Meitene izlidoja no edamistabas, kura visu so laiku bija nodevusies garigai atriebibai, lai gan, kada gan vinai nozime, it ka nekam labakam nebutu iespejams lauties? Bet, neskatoties uz to, ragana, kas atstaja kaujas lauku aiz ienaidnieka, nav ragana, bet gan pasaku krustmate. Un Alise nekad nav piestavejusi mezginu kleitam. Vina bez klauvesanas ieleca darba deveja biroja ar apesta puka labvelibu pec reida tresaja ciemata. Es paspeju tikai iesaukties:

"Gregorij, mes…" un apklusa, kad ieraudziju virieti isos rutainos svarkos. Vina aizvera acis, meginot neredzet. Burvis kluva purpursarkans un kliedza:

"Vai vini jums nemaceja klauvet?" – Taja pasa laika vins izmisigi centas ar rokam aizsegt sapigo vietu, lai gan svarki tur it ka atpusas un nekas nosodams neizskatijas. Meginot aizbegt, Alise atkapas un aizcirta durvis. Demoni ir pilniba nokritusi uz ragiem!

Man gribejas pasmieties. Vina saprata, ka vinai nevajadzetu tik dedzigi izradit savu prieku, bet vina nevareja neko darit pret izpludusajam snukstam. Sasoditas durvis, kas vinu skira no viriesa, ietriecas vinai aizmugure. Un tad burvja kaskiga balss sacija:

– Pasakumi jau.

Man vins nebija jaaicina divreiz. Virietis joprojam bija gerbies svarkos. Alise skatijas uz vinu augsup un lejup ar loti novertejosu skatienu. Nez kapec vinai skita, ka sada izskata jebkurs viriesu dzimuma parstavis izskatitos ka apsmiekls. Tacu burvim izdevas ne tikai saglabat pascienu, vins ari veroja vinu ar izsmejosu sminu.

"Interesanti svarki," ragana nolema apgazt savu augstpratibu, smerejoties kresla, "vai lausi man tos valkat?"

Melnas acis dusmigi pazibeja. Tagad Alisija virieti nesaskatija to nakts puisi, kurs nes likus, un to augstpratigo burvi, kurs vinu vakarinas lamaja. Es to neredzeju, un tapec es to provoceju. Tas bija ka slidesana pa tikko aizsalusa ezera virsmu. Ledus nav stiprs, viena neveikla kustiba un tu kliegdams iekritisi applaucejosa sasalusa udeni. Tas bija aizraujosi. Un tas man atnema passaglabasanas sajutu. Un ari pieklajiba.

– Es tev iedosu, – Gregorijs viltigi paskatijas uz prieksu, apsedas uz galda malas, atbalstija plaukstas pret galda virsmu un, noliecis galvu uz saniem, turpinaja, – ja tev nav apaksvelas. sie "svarki".

"Mes vienojamies," Alise teica, izzibinot zobus, "ja tikai jus sobrid valkajat tikai apaksvelu…"

Vinai tika veltits tads skatiens, ka vinas sirds histeriski dauzijas pret ribam. Tas skara, sasala un izkliedeja asinis. Kluva smacigs. Ka uguniga pataga, kas laizita pa kermeni. Vins uz bridi sastinga uz atslegas kauliem un izkapa no vartiem, lai samaksatu. Ragana gribeja ticet, ka veids, ka vina rosas, nebus tik atklati redzams. Tacu pacelta uzacis neradija saubas: virietis visu pamanija.

"Starp citu, tas ir kilds…" vins novilka un noglastija rugajus uz zoda, uzplaiksnidams nekaunigu smaidu. Tas vel vairak apgrutinaja elposanu, neizprotama sajuta vedera lejasdala auga ka ugunigs zieds un izplatijas pa venam. – Vairakas reizes gada mes ar studentu draugiem sanakam kopa. Un mums ir noteikums, ka kads no mums nosaka vakara temu. Soreiz izvele krita uz kalnu terpiem. Sorit es nepamaniju iepakojumu, un tad es nolemu to izmeginat.

Vina klausijas, ko vins teica talak. Vardi bija nesaprotami, bet balss… Ta ir problema! Vina balss apnema, ievilka, piespieda koncentreties uz tembru, aizsmakumu. Par to, ka burvis slape skanas teikumu beigas.

Alise garigi kratija sevi aiz pleciem. Seit tas ir izplatijies pelke. Jus atnacat seit, lai aizstavetu brivo burvju tiesibas! Vina nesaprata, kapec sis virietis uz vinu atstaja tik divainu iespaidu. Vakar sarunas laika vina nekaunigi vinu izprovoceja. Tagad atkal. Un nav ne mazakas bailes domat, ka vins varetu but kads maniaks, kurs veic savus ritualus meness gaisma. Vinas smadzenes atteicas tam ticet. Vins cuksteja, lai meitene laiza vinas lupas, noliecas uz prieksu, izliek muguru un nobrauc ar roku gar kaklu.

– Kadus terpus izvelejaties? – balss ir apslapeta, it ka pec ilga slotas lidojuma. Un mele nemaz negrib paklausit. Vina pieskaras lupam, kas ir sausas.

"Druids…" vins pamana vinas stavokli, un vinas acis sak mirdzet liesmas uzliesmojumi.

Gregorijs noliecas un pacel no gridas nomesto jostu, nejausi, nejausi, pieskaras vinas apaksdelmam ar plaukstu, un Alisija saraujas no asa karstuma vilna, piemeram, abpuseji griezigs asmens. Likas, ka maja peksni bija aizdedzinati visi kamini. Gaiss kluva smags un dedzinaja manas plausas. Vina krampji noputas, liekot kleitai nepiedienigi izstiepties krusu rajona, saspiezot to skruvspile.

Ne ne ne! Sadarbojieties! Jus esat ieradies, lai noliktu so augstpratigo puisi vina vieta. Vai…

– Gregorij, – kresls attalinas un Alise stav pie loga, lai nesastaptos ar viriesa skatienu, – jusu veikala nav daudz sastavdalu. Un puse no rezervem ir tik nepiemerotas, ka tas var izmantot indes vieta. Tici man ka specialistam…

Virietis kluse un netuvojas. Vina dzird tikai vina izmerito elposanu. Acimredzot visa si situacija vai nu pacela vina garastavokli un vins nomierinajas, vai ari vins vienkarsi nebija nervozs.