Uz gulamistabas slieksna staveja mila veca dama. Telti un kartigi. Zili peleka kleita un zils prieksauts izskatam pieskira pasaku sajutu. Sirmie mati ir savakti bieza kamola vina galvas aizmugure. Krunkaina, gaisa seja un viegls parmetoss smaids.

"Mani sauc Greta, meitin," veca sieviete iegaja gulamistaba un apsedas uz divana.

"Loti jauki," meitene apmulsusi izspieda. Vina, protams, saprata, ka brauc ciemos, tacu sads spiediens labas gribas kompanija nedaudz attureja. "Es esmu E… Alisija, bet visi man tuvie vienkarsi sauc Alisi."

"Prieks iepazities," sirsnigi pasmaidija veca sieviete un noglaudija nakamo vietu, aicinot apsesties. Es negribeju sedet, bet bija ari gruti stavet un nezinat, kur likt rokas, kas peksni saka traucet. – Es esmu si ipasuma saimniece. Gregorijs sutija mani satikt vinu un palidzet man iekartoties. Paradi maju, pastasti…

"Es to nedomaju…" vinai nebija laika atrast pareizo majas ipasnieka definiciju, kad vina partrauca saimnieci…

"Ak, berns, nepievers uzmanibu Gregorijam…" vina pamaja vinam, "puika dazkart var but nepanesams." Bet vins ir labs cilveks, lai gan vins to slepj. Tatad jus busiet musu jauna sekretare?

"Mmm… vins drosi vien neko neteica," meitene jutas ka pilniga mulke. Vina ieradas darba, bet vina nezina, kas. Lai gan pec riebuma, ko vina izjuta, pateicoties specigajam, bet saurpratigajam dzimumam, vina nolema, ka labak ir laut viniem justies ka idiotiem. Un Alise var tikt gala. "Mans tevs mani saindeja, pat nepasakot, kam un kur." Starp citu, kas si ir par vietu?

"Stenlija muiza, Vortisa," meitene svilpa prata. Nu ja, tetis vinu drosi paslepa un aizsutija lidz karalvalsts dienvidiem. Irtana, Apvienota Karaliste, sagraba loti aukstu teritorijas gabalu un gandriz pasus dienvidus, kas bija slaveni ar arstnieciskajiem udeniem, dunam un mineraliem. Pedejos vienkarsi gaidija paterejosas nenoteikta vecuma meitenes un diezgan veseli grabekli, kas izklaidejas ar savu tetu naudu. Irtanas dienvidu dala robezojas ar Vazejas juru, kas ir bagata ar zvejas un tirdzniecibas celiem, kas novirzijas uz vairakam valstim.

Karaliste bija viena no nozimigakajam varam. Pasaules arena tas ienema ja ne pirmo vietu, tad noteikti ne pedejo. Pateicoties teritorijai. Pirms daudziem gadiem traki Irtana karogiem pievienojas vairaki kaimini, kuri sakuma bija vienkarsi virskungi, bet velak kluva par neatnemamu valsts sastavdalu, pienemot likumus, rezimu un karali. Tapec pilnais nosaukums, lai ari netika izmantots, izklausijas ka Irtanas Apvienota Karaliste.

– No kurienes tu busi? Vai tu esi parak bals, ziemelu dala?

"Ja, tiesi ta," Alise nedaudz apmulsusi pasmaidija; vina izstajas no sarunas, lai iegutu vesturisku kopsavilkumu, un tagad arkartigi baidijas, ka izradisies neciena pret tik jauku sievieti. Un vel jo vairak, lai partrauktu sarunu, jo zinatkare nebija viens no vinas tikumiem. Un bija verts uzzinat pec iespejas vairak par vietu, kur vina stradas. – Es esmu no Kassodi, nevis talaka ziemelu punkta, bet mums gandriz nekad nav vasaras, galvenais ir pavasaris un rudens, tikai sniegs uzkrit apmeram tris menesus.

– Nu, neuztraucies. Mes jums patiksim. Seit ziemas ir isakas un vasaras menesi pagarinas vairak neka pusgadu.

Veca sieviete berzeja rokas uz prieksauta, ari samulsusi, nezinot, ka uzsakt sarunu par maju un noteikumiem. Vina nedaudz paskatijas apkart, ievilka skatienu aiz aizkariem un noelsas.

"Berna, mums steidzami janosuta istabene, lai vina visu iztira un nomaina aizkarus." Ir pagajis ilgs laiks, kops seit nav bijusi viesi.

– Cik vel cilveku dzivo ipasuma? – meitene pec iespejas nepiespiesti jautaja.

– Ne, ne, – majkalpotaja satvera rokas, – galvenokart kalpotaji. Es, sulainis Hanss, paris istabenes, vairaki pavari un Gregorijs. Kad vecais Stenlijs bija dzivs, ipasums bija dzivibas pilns, tacu ilgu laiku mes neesam satikusi jaunus viesus. Kad studentu draugi ierodas ciemos pie zena, klust jautrak, un ta…

Vina atkal apklusa, it ka nogrima atminas.

– Cik talu tas ir no pasas pilsetas, ja, no Vortisas?

"Vieta nav pat stundas," Greta paskaidroja, pacelot acis no savam domam. "Bet Gregorijs noteikti jus aizvedis, un jus redzesiet pats."

Parunajusi vel kadu laiku, Greta nolema doties ekskursija pa maju. Es vienkarsi neizgaju darza, bet verigak apskatiju arhiva skapjus. Domas kaut ko aprekinajusi, vina no visa speka pastuma treso plauktu no kreisas puses un tas pagriezas pari. Izspiedusi pusi atveres, meitene un saimniece nokluva tumsa maza istaba.

– Kur vina ir? – veca sieviete igni sudzejas. Tad kaut kas noklikskinaja, ieplaisaja un ciksteja. Gaismas stars griezas cauri puteklainajam gaisam. “Piebuve uzreiz bija stradajosa uznemsanas zona, tapec, lai neskrietu pa darzu, vecais ipasnieks izveidoja slepenu eju. Ari neskrien, vienkarsi ej.