Шрифт:
Iesaistisanas gimene radusos jautajumu risinasana palidz bernam attistit patstavibu. Tapec svarigi intereseties par berna viedokli par dome lemtajiem jautajumiem (protams, nemot vera vina vecumu): kadu laika pavadisanas variantu brivdienas izveleties, kadas markas auto vinam patik vislabak, kada davana vins izveletos vecmaminas jubileja, ka labak – nopirkt spelu konsoli tagad vai izmantot so naudu, lai nedelas nogale ar visu gimeni dotos uz brivdienu maju utt. Gimenes padome veicina augstu berna iesaisti gimene lietas. Izpratne par notiekoso gimene dod bernam papildu pamatojumu savu lemumu pienemsanai, vins nems vera ne tikai savas intereses un velmes, bet ari gimenes prioritates un intereses.
Gimenes padomes berni visatrak var iemacities uzklausit citu viedoklus, iztureties pret viniem ar cienu, skaidri un parliecinosi izteikt savas domas, argumentet un argumentet savu viedokli.
Berna kabatas nauda ir visefektivaka vajadzibu un resursu tema. Parvaldot savu kabatas naudu, berns pamazam iemacas parvaldit savas velmes un vajadzibas, noteikt prioritates ierobezotu resursu situacija (finansu joma sis resurss ir nauda).
Kad berns saprot, ka vajadzibas ir neierobezotas un resursi ierobezoti, rodas nepieciesamiba noteikt prioritates, izlemt, kas vinam ir svarigakais. Izlemiet, ka vislabak apmierinat savas vajadzibas ar ierobezotiem resursiem. To var izdarit gan spelu situacijas, gan parrunajot vajadzibas, velmes un resursus, izmantojot gimenes loceklu piemeru. Piemeram, ar berniem vecuma no 5 lidz 7 gadiem jus varat spelet speli “Ko mes nemsim lidzi?”, un pec tam – iespejas: pargajiena, baseina, teatri utt. zinama spele, kuras butiba ir tada, ka mes izvelamies, piemeram, ko nemsim lidzi pargajiena.
Pec tam mes izveidojam prieksmetu sarakstu, kura ir ieklauts tas, kas attiecas uz vajadzibam un kas attiecas uz velmem. Piemeram, pargajienam: serkocini, lelle, telts, milaka rotallieta, blodas cepure, konfektes, moskitu aerosols u.c. Radam ierobezotu resursu situaciju. Alternativi, pargajiena varam panemt lidzi tikai 3 (vai 5) preces.
Un tad no visam mantam kopa ar bernu izvelamies 3 (vai 5), kuras nemsim lidzi. Kopigi spriezam, kapec katra manta mums ir vajadziga, neatkarigi no ta, vai bez tas varam iztikt pargajiena vai ne, lidz visas lietas tiek klasificetas ka vajadzibas vai velmes un tiek noteiktas pasas 3 (vai 5) lietas, ko nemsim lidzi.
Veikala situacijas ir piemerotas berniem vecuma no 8 lidz 10 gadiem. Piemeram, jus kopa izveidojat sarakstu ar partikas precem, kas japerk, un sarakstu ar to, ko berns veletos iegadaties. Jums ir noteikta un ierobezota summa pirkumiem veikala. Dodieties uz veikalu ar sarakstu. Likumsakarigi, ka naudas nepietiek gan obligatajiem, gan velamajiem pirkumiem, un berns izdara izveli, izvertejot sekas, piemeram, analize, kas notiks, ja nepirksim maizi, bet pirksim konfektes; kas notiks, ja mes nepirksim kakim baribu, bet nopirksim saldejumu utt. Un kapec mes nevaram iztikt bez daziem pirkumiem, bet mes varam iztikt bez citiem.
Berniem no 11 gadu vecuma si prasme tiek praktizeta, izmantojot savu budzetu, kura tagad jaieklauj obligatie izdevumi (piemeram, apmaksa par mobilo talruni). Un berns sava budzeta ietvaros kabatas naudas ietvaros jau pienem lemumu, kur teres savu naudu, un ar vecaku palidzibu izverte sava lemuma sekas.
Par so temu ir daudz dazadu vingrinajumu, daudz galda spelu, kuras jasaskiro preces vajadzigajas un velamajas.
Vajadzibu, velmju un resursu izpratnei var pieklut, izmantojot gimenes vajadzibu karti. Ar bernu var parrunat, ka vecakiem ir noteikti ienakumi, kas jasadala ta, lai ar tiem pietiktu gan gimenes visparejam vajadzibam, gan katra biedra vajadzibam. Un tiesi tapec, ka vajadzibu ir daudz, un vecaki sanem noteiktus ienakumus, ir jaizvelas, kuras vajadzibas apmierinat, kuras atlikt un kuras var atteikties.Tapec vecaki ne vienmer perk bernam rotallietu.
Seit sakas gudrs paterins.Berni biezi nesaprot, kapec nevar izpildit visas vinu velmes.Vini ari nesaprot so velmju istenosanai nepieciesamo resursu patieso vertibu. Tapec ir svarigi paradit, ka vajadzibas un resursi ir savstarpeji saistiti, un iemacit noteikt prioritates.
Lemjot par konkretas vajadzibas apmierinasanas izmaksam, tas jasalidzina ar citam vajadzibam: kas ir prioritate un no ka var atteikties. Resursiem vajadzibu apmierinasanai vienmer jabut saistitiem ar iespejam. Mus ierobezo musu ienakumu limenis, un mes nevaram teret vairak, neka sanemam. Nauda jatere ta, lai apmierinatu pec iespejas vairak svarigu vajadzibu sev erta limeni.
Tapec mums vienmer ir jautajums: ka ar saviem resursiem (ienakumiem) apmierinat maksimalo savu vajadzibu skaitu?
Seit jus varat sakt iepazistinat bernu ar atlaidem, akcijam un izpardosanam ka lidzekli sis problemas risinasanai. Kopiga dosanas uz veikalu, iepirkumu sarakstu sastadisana, konkretas preces izvele, atlaizu un izpardosanas nemsana vera, iepirksanas interneta – tas viss palidz bernam apgut veidus, ka ar saviem ierobezotajiem resursiem apmierinat maksimali daudz savu vajadzibu.
Nakamais jautajums, ko darit, ja jusu resursu (kabatas naudas) nepietiek nepieciesamajam pirkumam? Seit mums ir vairakas iespejas, ka minimums – sakt krat (par taupisanas prasmes attistisanu sikak runasim nakamaja nodala); labakaja gadijuma padomajiet par saviem ienakumiem.
Ka izvairities no visas naudas izteresanas un dalu atstasanas, lai iekratu velamajam pirkumam? Nakama nepieciesama atzina: lai nodrosinatu komfortablu dzives limeni, izdevumiem jabut mazakiem par ienakumiem. Par ko? Lai butu ko ietaupit savam sapnim. Ienakumu un izdevumu planosana un uzskaite palidz atrisinat so problemu. Runajot par bernu finansu pratibu, ienakumu un izdevumu uzskaite nav viegls uzdevums. No vienas puses, tas ir saistits ar to, ka daudzi vecaki neseko lidzi savam finansem. Attiecigi berniem sadas uzvedibas modela nav. Piekritu, ir gruti kaut ko iemacit, ja pasi to nepraktizejam un pasi tam neticam. Daudzi pieaugusie sak veikt uzskaiti par ienakumiem un izdevumiem, bet laika gaita vini atsakas, jo mes pasi neesam pilniba noteikusi, kapec mes veicam so uzskaiti. Uzskaites veiksana uzskaites kartosanas noluka patiesam ir diezgan garlaiciga un biezi vien bezjedziga.