Sekojot navigatora noradijumiem, vispirms nogriezos pa kreisi, tad vel pec simts soliem pa labi, un tad vel pec septindesmit cetriem soliem sasniedzu marsruta beigu punktu. Es ieskreju jaunas durvis. Uz sim durvim atskiriba no visam ieprieks redzetajam bija uzraksts. Uzraksts vestija: "Reaktora vadibas telpa." Tiesi tapat – zale, nevis telpa, nevis vadibas telpa, bet vienkarsi zale. Iztele uzreiz uzzimeja divanu, kafijas galdinu un televizoru, kas parklaja visu sienu. Man bija japiespiez sava griba, lai padzitu apsestibu un atgrieztos realitate. Realitate mani sagaidija ar kartejo kombineto sledzeni. Es nolemu, ka esmu visgudrakais, un apnemigi ierakstiju to pasu kodu. Sistema domaja, mirkskinaja sarkani un pat kaut ka sarkastiski pazinoja: “Atlicis viens meginajums. Ja tiek ievadits nepareizs kods, durvis tiks aizslegtas." Man palika auksti.

– Venera, kads seit ir kods? – es praktiski iekliedzos.

Tulit atkal paradijas Venera.

"Pieci, cetri, tris, divi, viens," vina atkal leni un skaidri teica kodu secibu.

Tie neliesi! Es sajutu tiesi savas muguras smadzenes, ka tehniki un Makss tagad skatas uz mani un smejas. Un atkal liek likmes uz to, cik ilgi es izturesu, pie kada parbaudijuma izlauzisu. Es pagriezos un paspiedu duri gaisa. Protams, vareja negriezties, bet duru kratisana pret sienu – tas jau smarzo pec vajprata.

Es atgriezos pie blokesanas panela un saku ievadit kodu. Mums ir jakontrole sevi. Ar pedejo numuru es mazliet steidzos, un mans pirksts uzvalka cimda aizkera blakus esoso pogu. Es sastingu ar pirkstu piespiestu pie pogas. Par manu muguru parskreja nodevigs vesums. Es pat jutu, ka par manu roku noskrien zosada un visi mati uz tas sacelas stavus.

Sistema domaja muzigi. Tad vina beidzot piekapas un iesledza zalo gaismu. Durvis nosvila un lenam atveras. Izskatas, ka man jau rodas klumes no parslodzes. Kas ir snaksana vakuuma? Bet smadzenes, skiet, domaja citadi, un manas ausis visu laiku, kad durvis slideja, bija skaidri dzirdama snaksana. Interesanti, cik daudz reala laika jau esmu bijis kapsula?

Uz vajam kajam es iekluvu reaktora vadibas telpa. Reiz televizora redzeju atomelektrostacijas vadibas telpu. Seit viss bija sakartots lidzigi. Radas jautajums: kapec? Tad es sapratu, ka esmu jau daudz dzirdejis par kolonistu garo miegu, kas ilga visu lidojumu. Ka komanda stradas saja laika? Mums jajauta Venerai.

– Venera, ka tiek planots apkalpes darbs lidojuma laika? – Es vinai uzdevu jautajumu.

"Pulksteni, kas ilgst menesi pec Zemes laika lidojuma pirmaja un pedeja posma," vina atbildeja, "parejo laiku, tapat ka kolonisti, pavadis kriomiega." Izeja ir iespejama tikai arkartas gadijumos. Kuga galveno lidojuma laiku kontroles maksligais intelekts.

– Tapat ka tu? – ES jautaju.

"Varetu teikt, mans vecakais bralis," vina atkal jokoja.

– Tatad, tiri teoretiski, apkalpe vares izsedinat kolonistus un atgriezties majas? – uzdevu jaunu jautajumu.

"Tiri teoretiski ja, tiri praktiski ne," vina atbildeja, "saskana ar misijas planu, zvaigznu kugim, nonakot planetas Teagarden b orbita, vajadzetu ieklut blivajos atmosferas slanos un izslakstities." Nakotne planots izmantot kuga konstrukcijas toposas apmetnes vajadzibam.

"Ja, es neko nedomaju par kuga dizainu," es godigi atzinu, "kopuma acimredzams risinajums ir izmantot sadu gatavu konstrukciju apjomu mierigiem nolukiem."

Kamer es runaju, es mazliet atjedzos. Un vins paskatijas apkart uzmanigak. Zale bija neparprotami pielagota darbam skafandros – plasas ejas starp atseviskam darba stacijam. Labi, atputies un ar to pietiek.

"Paveli Veneru," es teicu savam paligam.

"Nac surp," vina parcelas uz vienu no darbstacijam. Es piegaju vinai klat.

"Si ir galvena operatora darba vieta," turpinaja skaidrot Venera, "tagad jums ir javeic virkne darbibu, lai izslegtu kodolreaktoru.

– Un tad mes varam to palaist? – Es precizeju, – es domaju – vai tas vispar ir paredzets dizaina?

"Ja, sada veida reaktori vajadzibas gadijuma lauj tos pilniba apturet un pec tam iedarbinat no jauna," vina atbildeja, "kad zvaigznu kugis misijas beigas noklust planetas orbita, reaktors ir jasledz, lai noverstu radioaktivo piesarnojumu. planetas virsmas piesarnojums. Pec izslakstisanas, ja reaktora integritate nav bojata vai to var savest kartiba ar salidzinosi nelieliem remontdarbiem, to planots izmantot kolonijas nodrosinasanai ar elektribu.

– Aiziet? – Es neticeju, – Es saprotu, ka kosmosa dzesesanas kede nav nepieciesama, tapat ka automasinas ar ieksdedzes dzineju uz Zemes mates, bet ka jus planojat atdzeset reaktoru uz planetas?

"Sis jautajums ir arpus manas kompetences," atbildeja Venera.

"Nu, ara ir tik ara," es piekritu, "ko man seit darit?"

"Vispirms ievadiet piekluves kodu," sacija Venera.

– Laujiet man uzminet! Piecas vienibas! – es ierosinaju.

"Tu neuzmineji, pieci devini," vina atbildeja.

Es ievadiju kodu. Ekrana tiek izgaismotas darbibas opcijas.

"Nospiediet treso," Venera paveleja. Es nospiedu.

"Tagad mes gaidam degvielas izkrausanas proceduras pabeigsanu," skaidroja Venera. Es meginaju sakrustot pirkstus par veiksmi. Vienigais, kas man tagad pietruka, bija tas, ka procesa radas kada klume un degvielas komplekti bija janonem manuali.