"Pirmaja posma tas ir labakais veids, ka saprast, vai esat mums piemerots vai ne pasreizejam vakancem," meitene joprojam mierigi atbildeja. – Bet otraja posma bus testi un komunikacija.

Lavos sevi apvilkt ar sensoriem un uzliku galva kiveri ar iebuvetu ekranu. Nu, tas atgadina filmu “A Clockwork Orange”, galvenais, ka rezultats nav lidzigs.

Masina saka mirgot gaismas un dungot. Manu acu prieksa pazibeja bildes. Atrums bija tads, ka acim nebija laika koncentreties. Sapes pamazam paradijas mana galva un saka augt, izplatoties uz labo aci. Es loti gribeju to izplest, un tad ierice izsledzas.

Roscosmos darbinieks nonema man kiveri un nolobija sensorus. Vina man iedeva pretsapju lidzekli un glazi udens. Pec tam vina atnesa kakla masieri un piedavaja apgulties, kamer tiks apstradati rezultati.

Masetajs neparprotami bija no Viduskaralvalsts – izdalija smaku, bet savu darbu darija. Krampjie muskuli atslaba, asinsvadu spazmas atbrivojas un sapes pamazam mazinajas. Es vareju dzili elpot. Tada sajuta, ka mes tikai gaidijam so bridi.

Atkal paradijas Roscosmos darbinieks.

"Vasilij Andrejevic, apsveicu," vina smaidot iesaucas, "jus esat izturejis pirmo posmu, un viens no departamentu vaditajiem ir gatavs ar jums runat."

– Kas, ja nav noslepums? – ieintereseti jautaju.

– Diemzel es jums seit neatbildesu. Mes sanemam tikai informaciju par uznemuma interesi par potencialo darbinieku,” vina atbildeja.

– Manas darbibas? – ES jautaju.

"Ja jus varat runat tulit, tad jus aizvedis pie nodalas vaditaja," vina teica.

"Parunasim, es esmu pilnigi briva lidz piektdienai," es piekritu vinas priekslikumam. Spriezot pec meitenes reakcijas, vina atpazina joku par Sivenu.

Tad pasedejam, tad vel pasedejam, un tad pec manis atnaca tas pats jauneklis, kurs mani pavadija no rita. Tagad ari vina seja bija draudzigs smaids.

"Ejam," bija viss, ko vins teica.

Es piecelos un mes devamies. Vispirms atgriezamies pirmaja stava zale. Ta pati glita meitene velreiz skeneja manas acs varaviksneni, papildus parbaudot manu balsi un ikska nospiedumu. Vini neveica DNS testu. Pec tam man uz krutim bija pielipusi karte ar QR kodu, un mes ar jaunieti iekapam lifta.

Mans kompanjons nospieda ciparu trispadsmit, un lifts raiti uzlidoja augsa. Es nesaprotu Rietumu bailes no skaitla trispadsmit. Iespejams, mus ietekme padomju pagatnes geni, kad galvena religija valsti bija kareivigais ateisms.

Lifta durvis atveras, un mes atradamies trispadsmitaja stava.

"Seit mes nakam," mans gids noradija pa labi.

Es paklausigi pagriezos pa labi. Nogajusi apmeram divdesmit metrus, mes apstajamies pie durvim, uz kuram bija uzraksts “Starpzvaigznu lidojumu nodalas vaditajs Pavels Dmitrijevics Makarovs”. Mans celvedis pieklauveja. “Nac ieksa” atskaneja aiz durvim.

Mes iegajam.

"Pavels Dmitrijevic, tas ir Ivanovs Vasilijs Andrejevics, ar kuru jus izteicat velmi sazinaties," jaunais virietis paskaidroja musu iebrukuma merki.

“Labi, Vasilij Andrejevic, nac ieksa, apsedies,” Pavels Dmitrijevics noradija uz mani uz kreslu rindu pie sava galda.

– Paldies, Jurij, – tas ir jauns virietis. Tatad Jurijs, simboliski. Jurijs nekavejoties atkapas.

Pavels Dmitrijevics atvera mapi ar manu vardu un fotografiju. Un tiesi tad, kad viniem bija laiks. Parskirstiju to velreiz. Es paliku dazas lapas. Gaidisanas lika man sakt nervozet, manas plaukstas parklajas ar lipigiem sviedriem. Es meginaju diskreti noslaucit rokas uz biksu stilbiem. Beidzot Pavels Dmitrijevics paskatijas no manas mapes un paskatijas uz mani.

– Sakiet, Vasilij Andrejevic, vai jus veletos lidot kosmosa? – vins uzreiz panema versi aiz ragiem un jautaja.

– Godigi? – atbildot jautaju

– Dabiski.

– Ne.

– Un kapec? Tagad gandriz visi velas lidot kosmosa,” izbrinu pauda Pavela Dmitrijevica balss.

– Nu, te es esmu, praktiski tas pats. Atbildi man uz jautajumu – kapec?

– Ko, kapec? – vins nesaprata jautajumu.

– Kapec man, parastam cilvekam, butu jadodas kosmosa? Tagad man nav darba, bet dzivoju erta, labiekartota pilseta, kur ir daudz iespeju pasrealizacijai, atputai un izklaidei. Ko es iegusu kosmosa? – saku skaidrot savu nostaju.

"Nu, ka ar romantiku, iekarosanu, abelem uz Marsa," vins turpinaja jautat.

– Atstajiet sis pasakas pusaudziem pubertates vecuma un ar dzives marginalu stavokli, kuri visos laikos uzskatija, ka pieaugusie viniem tikai melo un tagad vini daris visu, ka nakas un pareizi. Un man ir divas augstakas izglitibas un milziga gramatu kaudze, ko esmu izlasijis, – es centos pec iespejas skaidrak izskaidrot savu dzives poziciju.

"Musdienas nav biezi sastopams jauns virietis, kuram patik lasit."