– Kapec tu esi parsteigts? Dzive ir iemacijusi cilvekam milet lasit.

– Kas tev ir prata? – skiet, ka manas atbildes vinu parsteidza

– Nu paskaties. Bija Padomju Savieniba – lasosaka valsts pasaule.

"Ka jus sakat ekskursiju vesture no talienes," vins turpinaja but parsteigts.

– Ta tam ir jabut. Kapec Padomju Savieniba bija lasisanas kults? Padomju Savieniba veidoja jaunu sabiedribu. Radisanas, attistibas, radosuma sabiedriba. Un vinam vajadzeja jaunu virieti. Lai cilveks raditu sabiedribai noderigas un svarigas lietas, vinam bija jabut kulturali attistitam. Tikai lasisana lauj atrisinat so problemu.

– Bet Padomju Savieniba ir nogrimusi aizmirstiba? – vins man jautaja.

– Tiesi tapec, ka si ideologiska paradigma nav realizejama viena valsti. Ipasi divdesmitaja gadsimta. Kapec, jusuprat, Padomju Savieniba gribeja doties kosmosa? – es jau vinam jautaju.

– Par ko?

– Tikai uz atseviskas planetas bija iespejams izglitot cilvekus sis ideologiskas paradigmas ietvaros. Izvelieties laipnakos, altruistiskakos un gadigakos. Novietojiet tos kugi. Tur tiek ievietoti embriji un nosutiti dzila kosmosa prom no Zemes, lai izaudzinatu jaunu padomju komunistu rasi, kas sabiedribas intereses izvirza augstak par savam. Raditaju, altruistu, mekletaju rase. Vispar tiri un gaisi cilveki – ceru, ka mans skaidrojums bija pietiekami skaidri izteikts.

– Un ka dzive atradinaja cilveku no lasisanas?

– Ka jus pareizi atzimejat, Padomju Savieniba sabruka. Turklat tas saka jukt no iekspuses, kad virzibu uz prieksu nomainija meginajums saglabat sasniegtas pozicijas un rezultata totalu valsts kontroli visas dzives jomas. Daudzi vel pec inerces ticeja spilgtiem idealiem, bet Rietumu samaitasanas ietekme jau tuvojas. Tagad es, protams, runaju klisejas, bet, ja atmetam patosu, cilveki aizkrita uz vienkarsu ideju: “Man cetros gados nevajag darzu pilsetu, ieriko elektribu, gazi, centralapkuri un televizoru. antena zem maniem netirajiem ratiem, un es busu laimigs.

– Cik interesanta ir jusu dzejola “DneproGES” parinterpretacija. Interesanta doma,” vins atkal bija parsteigts.

– Kapec cilvekam, kurs ir apmierinajis savas pamatvajadzibas, gribetos ko citu?

– Nu, ka ar Maslova piramidu? – vins meginaja mani nokert.

– Viena no daudzajam Rietumu domataju kludam un maldiem. Lai gan ne gluzi taisniba. Tas darbojas tikai bagatiem cilvekiem, kuri velas varu. Tad, apmierinajusi savas pamatvajadzibas, vini doma, ka iegut un saglabat so speku. Un te viniem ir japacel savs kulturas limenis vai jaizliekas. Bet parastam pilsonim pietiek paest, pagulet un izklaideties. Nu tad pavairot. Ne velti par so temu ir daudz sakamvardu,” es turpinaju savu argumentu.

– Piemeram?

– Talants noteikti ir izsalcis. Gruti laiki rada specigus cilvekus, specigi cilveki rada vieglus laikus, viegli laiki rada vajus, vaji cilveki rada smagus laikus – ar paris piemeriem, manuprat, pietiks.

– Un kadi tagad ir laiki?

– Savadi, ka cilveki ir viegli un attiecigi vaji.

–Vai tu esi par to tik parliecinats? Ir tikpat daudz dazadu problemu: globala sasilsana, dabas resursu izsiksana, parapdzivotiba,” vins atkal meginaja atrast trukumu mana pasaules attela.

– Un kas? Ka tas trauce parastam cilvekam dzivot? Globala sasilsana – es nopirksu gaisa kondicionieri, dabas resursu izsikums – tas ir pilniba pagajis, parapdzivotiba – tas ari nav manams. Neironu tikli, maksligais intelekts, roboti, droni. Kads jau dara smago, vieglo, radoso darbu cilveka vieta. Valsts pabalsti ir pietiekami, lai apmierinatu pamatvajadzibas. Kapec attistities? – Es turpinaju ieverot savu liniju.

– Bet jus pats nesen teicat, ka jums ir nepieciesama attistiba, pasrealizacija?

– Bet es teicu, ka esmu parasts, bet ne visi. Vai jus piekristu parcelties no lielas pilsetas uz tuksnesi taiga?

– Noteikti ne.

– Un kosmoss ir tikai taigas tuksnesis.

– Zini, Vasilij Andrejevic, tu esi mums piemerots.

– Pec visa, ko es seit teicu? – tagad ir mana karta parsteigt.

– Tiesi pec si. Sakuma nedaudz saubijos, bet tagad esmu pilnigi parliecinats.

"Bet es nevelos doties kosmosa," es izteicu savas saubas.

“Mums ir vel viens projekts, kuram tu esi ideali piemerots,” man atbildeja Pavels Dmitrijevics.

– ieintereseja.

– Vai esat kaut ko dzirdejusi par projektu “Maija zieds”?

– Vai tas ir ka svetcelnieku kuga nosaukums?

– Ja. Jusu vardi par to, ka esat labi lasiti, gust negaiditu apstiprinajumu," vins iesmejas.

– Nekas.

"Tad klausieties," vins pat nedaudz paliecas uz prieksu. Skiet, ka sis projekts vinam ir ipass.

– Ceru, ka ta nav slepena informacija, pec kuras noklausisanas man nebus izveles? – noskaidroju.

– Noslepums, bet izvele paliks. Ka jus drosi vien dzirdejat, Krievija pabeidz Konstantina Ciolkovska zvaigznu kuga buvniecibu Meness talakaja puse,” vins saka stastit.