Шрифт:
Vins apsedza meiteni ar segu, pielika malku kaminam un devas uz savu istabu. Mums jaizdoma, ka vinai pastastit par cilti. Ko darit, ja vina nevelas tur iet? Vai ari es nevelos, lai vina iet? Es biju apjukusi savas domas un jutas. Man laiks iet gulet!
10. nodala
Asilisa
Es pamodos agri. Tas pat ir parsteidzosi, es cereju gulet ilgak.
Pirmais, ko ieraudziju, bija krekls, ko Krispins vakar atnesa. Man nebija laika pargerbties, jo es aizmigu, romana iemidzinata. Cik vinam patikama balss! Es negaidiju, ka varesu aizmigt blakus svesiniekam, bet tiesi ta notika.
Kadu laiku vina vienkarsi guleja, censoties ne par ko nedomat, tad piecelas un iemeta malku kamina, jo gandriz viss tur bija izdedzis. Vina atkal apgulas un skatijas, ka liesmas lenam uzliesmoja. Tik fascinejoss skats… Var ilgi skatities.
Tomer es neplanoju visu dienu pavadit gulta. Tada laika pavadisana man bija galigi arpus rakstura, tapec, kad istaba kluva gaiss, nomazgajos un sagerbos. Izradijas, ka nav ar ko kemmet matus, tikai izkemmeju matus ar pirkstiem, lai tie neklutu parak pinkaini, un paskatijos ara pa durvim.
Koridora neviena nebija, un es pilniba izgaju ara, aizverot aiz sevis durvis.
Krispins neienaca, un tam ir daudz iemeslu. Es sliecos domat, ka vins negribeja mani pamodinat, lai es varetu nedaudz pagulet, bet es vienkarsi biju izsalcis, tapec man vajadzeja paskatities uz vinu, lai uzzinatu par brokastim. Diez vai pats to dabusu.
Es izlemigi piegaju pie vina kambariem un pieklauveju. Pec paris sekundem durvis atveras, it ka virietis tikai gaiditu, kad es atnaksu.
"Labrit," es nolemu but pieklajigs, jo burvis neteica ne varda.
"Un jus," vins peksni pasmaidija tik atklati, ka nevilus uz manam lupam paradijas smaids. "Nac ieksa," vins pagaja mala.
Uzmanigi parkapu pari slieksnim, lai gan te biju tikai vakar. Rita gaisma viss nebija tik drums, lai gan joprojam bija skumji.
– Ka tu guleji?
"Parsteidzosi specigs," es atbildeju uz vina jautajumu. – Es neko nesapnoju, tikai agri pamodos.
– Specigs ir labi, bet ko tu dariji, kad pamodies?
– Pilnigi nekas, es vienkarsi guleju, iekuru kaminu, apbrinoju uguni. Ar pieredzi uzzinaju, ka man nav kemmes.
"Es varu piedavat izmantot savu," burvis nekavejoties ieteica. – Vel nav kur citur dabut citu.
"Varbut es pienemsu so piedavajumu," vina atbildeja labveligi, jo vinai nebija lielas velesanas staigat ar pinkainiem matiem.
Krispins no gulamistabas atnesa kemmi, pareizak sakot, otu ar dabigiem sariem. So es redzeju veikala, bet nolemu neteret naudu saviem isajiem matiem, bet seit, domajams, viss ir dabiski. Es neredzeju nevienu plastmasas vai sintetikas gabalu.
– Kapec tu uz vinu ta skaties? – burvis peksni jautaja. – Tas ir tirs. Es to kopju un regulari mazgaju.
– Ak, es tikai domaju, tas ari viss. "Man nav tadu aizdomu," es samulsu.
Es pats prasiju kemmi, un tagad skatos uz to gandriz zem mikroskopa! Es jaucu Krispinu ar savu neuzticibu.
Vina apsedas uz kresla un saka kemmet matus, bet cik tie bija! Vai ari man ta skiet pec frizuras? Man nacas to mest par plecu, lai izkemmetu galus.
Reiz lasiju, ka meitenes devinpadsmitaja gadsimta izmantoja so otu, lai pat simts reizu izbrauktu cauri saviem matiem, lai tie spidetu. Nav daudz ko darit, kapec gan nepameginat?
– Lapsa, driz atnesis brokastis.
"Tas ir briniskigi, preteja gadijuma es esmu loti izsalcis," es pagriezos pret vinu.
"Es uzreiz pasutiju to mums diviem, es domaju, ka parbaudisu, vai jus gulejat, kad tas atnaks."
– Vai iesim sodien apskatit cietoksni? – Es nolemu nekavejoties precizet. – Vai jusu plani ir mainijusies?
– Ne, viss ir speka. Man pasam jaiepazistas ar uzticeto mantu.
Brokastis, ko vini mums atnesa, bija diezgan satigas. Divi drosmigi biedri ienesa paplates biroja, nolika tas uz galda un devas prom, censoties parak neskatities uz mani. Joprojam butu! Sajas dalas jauns cilveks un sieviete. Esmu parliecinats, ka klusu par vietejo slavenibu.
Ar lielu prieku edu putru ar ievarijumu, man loti iepatikas kads interesants dzeriens, ar ko mani cienaja no rita: karsta ka teja, bet ar citrusauglu notim.
Krispins deva prieksroku galas karbonadei, nevis putrai, un ievarijumu eda ar bulcinu. Kopigas brokastis bija kaut kas ipasi salds. Pedejos gados no ritiem edu reti, biezak tikai kafiju, un pusdienas jau bija satiga maltite, tacu berniba mamma vienmer piespieda neaizmirst par pirmas edienreizes nozimi.
Kad ediens bija beidzies, Krispins man iedeva savu vakardienas apmetni ar kazokadu, iznema vel vienu, cik varu spriest, ar vilka kazokadu, un devamies ara salnaja gaisa, kas uzreiz saka knibinat musu seju. un paklut zem musu drebem.