Шрифт:
Kas notiek, ja meitene nevelas klut par enu? Vai vins var atteikties?
Es neesmu redzejis nevienu pieminejumu par so.
Teiksim, meitene dzivo savu dzivi, kurai vinai ir plani. Varbut vinu jau ir bildinajis labs puisis, ar kuru vina ir lidz galam iemilejusies. Varbut pat noteica kazu datumu… Un peksni viss krasi mainas! Paradas draklords, iecel vinu par enu un aizved no teva majas uz savu pili. Tiesi ta! Vina vairs nevar piederet nevienam virietim. Un sim seksuali nobriedusajam dralordam drosi vien jau ir ja ne aizrausanas, tad milako pulks. Pat ja vina ir vieniga, maz ticams, ka vina bus apmierinata ar savu jauno konkurenti. Vai toposa Ena ir gatava sadam liktenim?
Varbut ari Lindara nevelejas, lai vinu panem Reginhards Berlians. Varbut padomnieks apsolija vinu atbrivot no nepatikusa Puka vai pat atriebties vinam par piedzivoto?
Legenda vesta, ka visi bija laimigi, bet secinajums bija tads, ka pasu meitenu viedokli neviens nekad nav vaicajis. Un ka tad dzivot? Ka samierinaties ar savu situaciju? Ne, tas bija piemerots daudziem cilvekiem, tomer Puka enas statuss deva daudzas privilegijas. Musu pasaule ir ari daudz praktisku damu, neatkarigi no vecuma, kuras izvelejusas bagatibu, bet ne visas ir tadas?
Interesanti, vai Reginhards un Lindara bija tuvi?
Es atcerejos, ka dralords ar acim aprija manu kailo kermeni. Peksni fantazija atspelejas, reagejot ar viskozu satraukumu vedera lejasdala. Nopusoties, es jau grasijos pieskarties savam saspringtajam krutim, kad peksni kads pieskaras maniem matiem, izsmidzinot vietejo augu sampunu.
– Asija! – es bailigi uzslacu udeni uz gridas.
Izradas, Aisana ir atgriezusies, bet es biju ta iegrimis domas, ka pat nepamaniju!
– Sss! – draugs atbildeja, acimredzot negribedams mani apgrutinat, un saka ziepet manu matu galvu, kas kaut ka nemanami izauga gandriz lidz viduklim.
Atslabinoties, es atkal aizveru acis un uzticejos vinas rokam.
Un tomer tada gadijuma butu jaizdoma kaut kads pazinojums, piemeram, veja zvani vai sliktakaja gadijuma zvans… Un kambaru durvis vajadzetu salabot. Gulamistaba ir aizslegta, bet patikami, ka ir vel viens priekspostenis, it ipasi tagad, kad pili ir tik daudz cilveku…
– Asija? – vina miegaini sauca, izbaudot masejosas kustibas. – Vai jus domajat, ka sis Nazis var salabot durvis?
"Sis nazis var izdarit daudzas lietas," vini man atbildeja naza balsi!
Es parsteiguma pielecu augsa, bet uzreiz atkal ieniru zem udens, gandriz lidz degunam.
"Tev nav jabaidas no manis, Lina," nekaunigais virs pasmineja. "Labak apsedies tapat ka ieprieks, es vel neesmu pabeidzis tavus matus."
Tikai tagad es sapratu, ka Asijas rokas sakotneji man skita parak lielas. Sanemusi drosmi, vina piecelas taisnak sedus, parliecinoties, ka putas parklaj strategiski svarigas vietas, un, nepagriezusies, jautaja:
– Ko tu te gribi? Pilnigi…” Gandriz teicu “apstulbusi” vai “sajukusi”, bet, laicigi piekerusi sevi, meginaju parslegties uz “ledainu aristokratisku”, kas man nez kapec skita pareizi, komunicejot ar so virieti.
– …vai tu esi zaudejis savu kaunu? Un bailes? Un sirdsapzina!
Ar acim meginaju atrast dvieli, bet tas karajas uz aka talu no manis. Zem galvas bija viens, bet tas bija mazs – neko tadu nevareja nosegt.
"Ja, Lina. Galvenais, lai nemocisies!” – vina sev paveleja, bet vinas dvesele brieda bailes.
Tagad es atcerejos, ka tas notiek, kad kads tev kaut ko nodara pret tavu gribu… Un, godigi sakot, neko labu no tada ka Nazis negaidiju.
– Pazudi! – vina neatlaidigi paveleja, censoties saglabat dominejoso stavokli.
"Es atnacu runat, un vel neesmu teicis, ko darisu." Apjucis.
– Velak!
"Tagad," mans bijusais gusteknis uzspieda, kurts ar katru minuti pieauga arvien vairak.
"Varbut mums vajadzes jus piesiet un atkal ieslegt," es devu majienu par vina neseno statusu.
– Interesants piedavajums. "Es piekritu, ja jus piedavajat savu gulamistabu ka vietu manam ieslodzijumam," sis nelietis gandriz nomurminaja. "Ja ne, es baidos, ka seit nav neviena, kas varetu izpildit jusu pasutijumu."
Tik biezs majiens mani radija sasutumu! Vel viens, kurs doma, ka ir neuzvarams? Un neatvairama! Un seja neplaisas?!
Es biju garigi sasutis un skali teicu:
"Vai jus nedomajat, ka nevarat ta uzvesties?" Tu jau dabuji to, ko neesi pelnijis. Istaba, tiras drebes, ediens. Nav nepieciesams klut vel nekaunigakam.