Шрифт:
Pusstundu pec brokastim un isas masazas jau vareju panesami kusteties un pirmais, ko nolemu, bija parbaudit zobenu, citadi jau nevar zinat. Bez manas “burvju nujinas” es jutos neaizsargats. Vina panema Piranu sev lidzi, lika vinam stavet sardze pie restem un nevienu nelaist pagraba.
Bet es biju vilies. Starp stalagmitiem es pat nevareju atrast to, kura zobens bija parverties. Doma iezagas, ka uzlade varetu ilgt gadus vai pat gadsimtus. Ko es zinu par magiju? Pedeja laika man nav bijis laika lasit. Vispar pagaidam bus jaiztiek bez brinumiem. Eh, ja vien es butu varejis paredzet, kas notiek, es butu velejies atbrivot dralordu. Man skiet, ka normalos apstaklos mes spetu vienoties.
Kad es tuvojos restem, es dzirdeju stridu un atpazinu Pirana un Nazi balsis.
– Un es teicu, tas nav pasutits! Ja tu izradisies, mes tevi atkal aizslegsim! – mana slepena drosibas dienesta vaditajs turejas pie sava. Labi padarits!
6. nodala. Dazas vertibas joprojam ir cela
Konfliktu vajadzeja noverst jau pasa sakuma.
– Paldies, Piran. Tu vari but brivs.
Es metos paliga puisim, neradot iluzijas par to, kurs uzvares, ja notiks kautins. Protams, sis dupsis Nazis pusi dzives pavadija, macoties nevis set maizi, bet pargriezt rikli, pat ja vins patiesam ir aristokrats. Bet ka sava laika un pasaules cilveks, es drizak ticeju, ka vins ir parasts piedzivojumu mekletajs, pieradis pie sieviesu apmanisanas. Un manieres macities nav nekas gruts, it ipasi, ja ar to pelni naudu.
Peksni atcerejos savu kursa biedreni Lilku, kura noteikti sapnoja par precesanos ar diplomatu un visu savu brivo laiku pavadija, studejot dargu vinu, smarzu un automasinu zimolus, nevis spelejot datorspeles ka visi normalie vienaudzi no IT nodalas.
"Labrit, Nyera Zinborro," Nazis pieklajigi pamaja man, uz bridi mulsinot.
Zinborro? Ak, drosi vien sauc to pasu Lindaru! Kapec vins mani ta uzrunaja?
"Labrit…" es noblavos, nezinadama, ka vinu pareizi uzrunat. Vina istais vards, laimei, man izslideja no prata, bet vai vinu vajadzetu saukt par nier? Nu… "Eirena," es beidzot atcerejos, kas lika laupitajam lidzjutigi pasmaidit.
"Es jums ieteiktu mani publiski uzrunat ka Njeru Satolje, lai neviens neko sliktu nedoma," vins man pusbalsi ieteica un paskatijas uz drumo Piranu, kurs apstajas no attaluma. "Bet man vienkarsi patik vards, tapec sauciet to ka velaties."
"Lieliski, tad tikai nazis," es viegli panemu speli. "Es jau esmu pieradis pie si segvarda, atvainojiet." Turklat jus acimredzami neesat ists un jusu vards ir viltots.
Laupitajs saviebas, bet nepalika parada:
– Tapat ka taveja, vai ne?
– Nesaproti, par ko tu runa?
Pametis vinu, es devos talak, atzimejot, ka restes, kas aizskersoja celu uz cietumu, nekavejoties pacelas atpakal.
Nu labi! Es nerunasu ta, it ka man nebutu ko darit. Ieraudzijusi Risannu pie darza dobem, par kaut ko aizradija Rosai, vina devas uz turieni. Man vajadzeja pajautat, kas notiek ciemata. Protams, prieksnieka meitai ir jaunumi.
Nazis, neatpalikdams, gaja lidzas:
"Lina, mums jadodas prom pec iespejas atrak," vins nopietni sacija.
– Kur iet ara? – saraucu pieri.
– Reginhards Berlians pec iespejas atrak jaatbrivo! Tikai vins var apturet notiekoso un izglabt Drakendortu!
Es samazinaju atrumu un pagriezos pret vinu:
– Ka lai es zinu, ka tu mani nemani? Tu zvereji man pili neaiztikt, bet kas notiks aiz tas muriem? Vai jus garantejat manu drosibu? Zveru!
Nazis sarauca pieri.
– Nezveru, visu nevaresu paredzet, bet no savas puses…
– Ta ir atbilde! – Es vinu partraucu un turpinaju celu, noradot, ka Pirans, pakeris cirvi, mums sekoja zinama attaluma.
Vai vins pilda vinam uzticeto miesassarga lomu? Labi darits, bet ceru, ka tas nebus vajadzigs. Man bus japaskaidro puisim, lai vins mainitu taktiku, preteja gadijuma tas ir kaut ka divaini. Es pakratiju galvu un pamudinaju vinam aiziet.
Tikmer aina darza attistijas. Risanna pagriezas pret Rosu, meitene saspiedas, piesedzoties ar rokam, bet taja bridi nez no kurienes paradijas Maruska.
Kaza, galvu noliecusi, drosmigi uzbruka vecas sievietes meitas krasnajai pecpusei. Vina, nespedama pretoties, ar asiem ragiem lidoja uz prieksu no sitiena, un kaza gatavojas jaunam uzbrukumam. Aculiecinieki ta vieta, lai steigtos paliga, tikai smejas, saplesot vederus.
Ari es tik tikko vareju sevi savaldit, piezimejot, kapec Rizannai nepatik Roza. Lidzigi kaza izturejas pret pasu Rizannu. Patiesiba si iemesla del vini man iedeva dzivnieku.
"Dragon Progenitor, kas seit notiek?" – Nazis neizpratne skatijas uz viniem. "Mums nav laika tadam mulkibam…" vinam nebija laika pabeigt.
Toties mums tuvojas Aijas vaditais bernu bars. Meitene gaja pa prieksu ka maza karaliene, kuru ieskauj vinas svita, un svita skaidri kaut ko slepa aiz vinas muguras. Ducis acu paru nemitigi skatijas uz mani.