Шрифт:
"Tam ir nopietni iemesli," sarunu biedrs izvairijas no atbildes. Tatad mes ejam? – Vins satraukts paskatijas apkart uz juras plasumu.
Jura bija vetraina, un udens skita netiri peleks, neskatoties uz joprojam zilajam debesim, un rietumos jau veidojas perkona negaisa fronte. Skiet, ka lidz vakaram vakardienas kataklizma varetu atkartoties. Un Nazis teica, ka var but tikai sliktak, un es jutu, ka vins nemelo.
– Labi, ejam.
ES padevos. Ne, es vairs neuzticejos Nazim, bet nevareju noliegt, ka bez Reginharda Berliana mirs daudzi nevainigi cilveki. Tapat ka nest vainas nastu tikai tapec, ka neuzdrosinajaties rikoties.
– Kas man janem lidzi? – jautaju laupitajam.
Starp citu, ka vins mani tur nogadas? Ka vins zina celu? Vai vinam piemit magija? Lidz sim es par vinu neko tadu neesmu pamanijis, bet kas zina?
– Panemiet siltas drebes. Labak ziema. Duraini, cepure, silti apavi ar kazokadu. Kalnos nav parak karsts pat vasara…
Es labi atcerejos, ka tas bija kalnos. Dazas vietas ir ne tikai vesas, bet ari navejosi aukstas. Baidos, ka mana gerbtuve vienkarsi nav pietiekami daudz siltu apgerbu…
– Ala ir augsta. Ka mes parvaresim ledus cepuri?
"Es par to parupesos, neuztraucieties."
– Kapec lai es neuztraucos? Jus nevarat noklut bez ipasa aprikojuma!
Nazis dzili ievilka elpu un atkal izelpoja.
"Man nav jums jaatklaj savi noslepumi."
– Sapratu. Cik ilgi mes paliksim?
"Mes meginasim pagriezties pec trim dienam." Es butu varejis to izdarit atrak viens pats, bet es nevaru neko darit bez jums.
"Pirans naks ar mums," es atcirtu, skatoties laupitajam acis.
– Ka tu saki, – Nazis negaiditi viegli piekrita.
Sagatavojamies parsteidzosi atri, Asija un Risa palidzeja man sagatavoties, lai gan vinas bija noraizejusas, ka es dosos tik bistama celojuma “ar neviens nezina, kurs”. Katram gadijumam es pakeru Nirfeat dunci, ja nebija zobena. Pirms pusdienlaika izgajam no pils. Vini gaja gandriz bez sarunam. Nazis metas uz prieksu un griezas ka traks, liekot tev sekot lidzi. Taja pasa laika vins panema sev ari manas mantas, par ko es biju neticami prieciga.
Kada masina! Es garigi kurneju, koncentrejoties tikai uz kaju kustinasanu un neklupsanu uz akmeniem. Tikai apmeram pusotra stunda sada tempa pa sauram likumotam takam augsup pa nogazi, koki, krumi un laukakmeni, un es jau biju noguris. Ja viss turpinasies sadi, es to nevaresu izturet. Pirans palika blakus, nelaipni skatijas uz musu gida muguru un palidzeja man parvaret skerslus, kad es ar tiem saskaros.
Es nezinu, cik daudz laika pagaja, kad es beidzot padevos.
– Visu. Es to vairs nevaru! – Es apsedos taisni uz zemes.
– Apstaties! Nyera ir nogurusi,” Pirans iesaucas.
Ari vinam bija nedaudz sapigs, bet izskatijas daudz dzivespriecigaks, bet es joprojam zaudeju formu, sezot pili, un mani muskuli vel nebija atguvusies no vakardienas, neskatoties uz novarijumu, ko Aisana man iedeva no rita. To jutot asi, vina iznema kolbu un panema vel vienu porciju. Ne vairak ka tris reizes diena – ieteica draugs. Sis bija otrais.
Nazis neizradija neapmierinatibu.
– Es ludzu piedosanu, nyera Zinborro. Nedaudz padomaju un aizravos. Skiet, ka musu celojums prasis ilgaku laiku, neka es domaju.
Ja, vinam bija pienacigs pardomu periods. Cik talu mes jau esam parvarejusi?
Paskatijos atpakal un redzeju, ka pils atrodas talu leja, skats uz ieleju bija lielisks. Un appludusaja piekraste… Kads skats. Es atgrudu domu, ka cilveki tur varetu turpinat dzivot. Ceru, ka neviens nav cietis.
Es paskatijos uz augsu – tas ari nebija tuvu ledus cepurei. Vai jus noteikti nevaresiet tur noklut pirms tumsas, ja vien nebus rit? Vai nazis teica, ka pargajiens prasis tris dienas? Ar kadu atrumu vins planoja parvietoties? Ar vai bez pieturam?
Solitas tris dienas kaut ka pasas parauga sesas, un es skumji vaideju, berzejot ikrus un serojot par relaksejoso vannu, ko Aisana man solija iedot vakara, kas nekad nav noticis…
– Kadas ir prognozes? – versas pret pusdienam aiznemtajiem viriesiem.
"Skiet, ka tas prasis nedaudz ilgaku laiku," laupitajs apstiprinaja manas bailes, palukojoties uz augsu no savas plaukstas, it ka no viziera.
Mes gajam vel vairakas stundas pec kartas, lidz es beidzot atteicos kusteties.
"Dari man jebko, un es nespesu ne soli!"