Шрифт:
– Ja, izdraz vinu. Kas tu esi?
– Vina jaunais paligs.
– Jauki. Nosaukums?
– Snezana Viktorovna.
– Klase. Mes biezi redzesimies. Es te stradaju. Laujiet man uzminet, jus nezinat, ka nosutit faksu? – es nomakts pamaju. – Laujiet man palidzet, tas nav nekas sarezgits. Seit ievietojam vajadzigo dokumentu,” vins no mapes iznem papira lapu. – Tagad panemiet telefonu un sastadiet numuru. Un pec tam: iepazistieties ar sevi, no kurienes esat un standarta fraze “ludzu, pienemiet faksu”.
Es daru visu, ka vins teica. Jums nav jabut zilniecei, lai saprastu, ka sis puisis uz mani skatas. Mes zinam, mes izturejam. Tomer varat but pacietigs, lai nosutitu sis mulkibas. Es mirstu, kad meitene otra telefona puse saka: "Es saku".
– Vai tu dzirdi skanu? – es pamaju. – Tagad jus nospiediet sakuma pogu. Noliec klausuli un gaidi – skiet, kamer papirs gaja cauri sai lietai, cita cuka mani nopetija no galvas lidz kajam. – Un tu parzvani nedaudz velak.
– Par ko?
– Lai noskaidrotu, vai ar dokumentu viss ir kartiba. Snezhana, tas ir. No kurienes tu nac, skaistulit?
– No dzemdes. Mes visi nakam no turienes,” un es atkal nodrebos. Es nebutu domajis, ka priecasos redzet citu zveru.
– Ak, musu prieksnieks ir ieradies. Snezanocka, atzvani un pajauta, vai ar dokumentu viss kartiba.
– Nav nekadas vajadzibas nevienam atzvanit. Pirmais nosutisanas noteikums ir skatities, kadu dokumentu sutat. Bet neviens no jums nepamanija, kadas mulkibas jus sutijat. Tu esi idiots, jo tevi apbura Snezanas Viktorovnas dupsis. Un jus, jo jus ludzat, lai sis idiots atri palidzetu jums nosutit dokumentu. Tad jus drosi vien butu likusi vinam izdrazties, bet es partraucu. Var jau nosutit, es atlauju.
"Vins ta joko, Snezanocka." Danija ir traumeta persona. Ta ir vina aizsardzibas reakcija. Starp citu, es sevi neiepazistinaju…
"Vinai pietiek zinat, ka esat mans vietnieks." Un nav svarigi, ka vinu sauc,” vins pievers skatienu man.
– Bet ka lai es…
– Tapat ka visi citi, kad vini neatceras vai nezina vardu – "atvainojiet, ludzu" vai "Vai varat man pateikt." Lai gan vinam jus varat vienkarsi “hei”. Un ja, vins var iesplaut kafija, kad vien velaties. Starp citu, tagad atnes mums divas kafijas.
“Ludzu, nesplauj,” smaidot saka kopuma ne parak sliktais deputats, tuvojoties Krotova kabinetam.
Neskatoties uz Krotova kartejo parbaudi un vina vietnieka taukainajiem skatieniem, man nez kapec pacelas garastavoklis. Un vai nu no bailem, vai no ta, ka uzgaidamaja telpa kluvis silti, es aizmirstu par aukstumu.
Uzvaru divas kafijas un ar paplati dodos uz biroju. Un te atkal turpinas parbaudijums, ko sauc: izturet divu uz divana sedosu individu skatienu.
Es nezinu, ko es sagaidu no Krotova bridi, kad atrodos tiesi vinu prieksa. Bet noteikti ne to, ka vins tik negaiditi un skali atsitas pret kafijas galdinu, it ka kaut kas butu uzspradzis. Es ari negaidiju, ka no si "spradziena" izlisu kafiju. Uz vinu…
6. nodala
– Dava mati! – kliedzot pielec no divana.
– Nav jegas ta sist pa galdu! – es kliedzu atbilde, satverot paplati ar plaukstam.
Velti. Man nevajadzeja to izstastit. Skatos uz nosarkuso Krotovu, kura acis pirmo reizi redzu kaut ko lidzigu panikai, un nezinu, ko ar sevi iesakt. Un tikai vina vietnieks pat nemegina slept savus smieklus.
– Danecka, novelc bikses, citadi tu dabusi Faberze sudus.
– Bac tevi!
– Sapratu. Pagaidi, es driz dabusu jaunas bikses un kreklu, bet pagaidam ej kails.
Danecka, spriezot pec vinas arkartigi saspringtas sejas, ir pamatiga stresa. Es ari, masin, padoma, kafija ar pienu izlijusi man uz biksem un krekla. Sasodits estets. Tas nav verdoss udens. Un tad tas nak pie manis. Viena kafija deputatam bija bez piena. Tirs verdoss udens! Ak, ta nav problema ar notraipitam biksem un krekliem. Vinam tiesam sap!
– Novelc bikses, Daniil Leonidovic. Es aizmirsu, ka viena no kafijam jusu vietniecei bija bez piena. Verdoss udens ir bistams. Neesiet drosmigi. Un nekautrejieties, ja jums ir letas un neglitas biksites ar caurumu. Es neverteju cilvekus pec apgerba, atskiriba no daziem cilvekiem. Manas acis var izturet visu. Novelc drebes. Atrak. Tas nav joks, es jums saku ka medmasa.
Bet tas tiesam nav joks. Krotovs, acimredzot saprotot, ka lieta smarzo pec cepta, precizak sakot, parcepta, satver savu biksu jostu un atri nomet tas leja. Dievmate, mans labais augsstilbs ir traki sarkans. Un nedaudz kafijas uzlidoja ari uz kreiso. Bet tulznu, skiet, nav. Bet jus nevarat pateikt, kas notiek ar saturu jusu apaksbikses.
"Es ar gurniem nesaskatu lietas loti labi," es noliku paplati uz galda. – Ka iet ar apaksbiksem? Ja tas ir ari tur, tad tas ir steidzami janonem, lai jus turpmak nesavainotu.