Шрифт:
Ne ta es iedomajos musu celu. Kurs to butu zinajis, ka, pietiekami paedusi, si meitene ies dzila miega ilgi pirms nakts iestasanas. Un es gribu tevi pamodinat un pieskarties maniem matiem. Par laimi, es aprobezojos tikai ar velmi, nevis ar iemiesojumu, un es ari aizmiegu.
Tiesa, es atskiriba no cela biedra nevaru ilgi un mierigi gulet. Manas zarnas raud rugtas asaras. Un pats parsteidzosakais ir tas, ka no Snezhana nav ne skanas, ne smarzas. Vins ciesi gul, mierigi krak. Tomer tas atri pamodisies, ja kads no gazes avotiem ar to dalisies. Bac.
Izeju no nodalijuma un beidzot izelpoju. Aizeju uz tualeti, apstajos vestibila tas prieksa un garigi pateicos visiem spekiem, ka needu visu ar raudzetu cepamo pienu. Citadi es visu nakti iestregsu tualete.
Un labak butu kerkt, neka redzet miegainu Snezanu ejam man preti. Man tevis vienkarsi pietruka. Vacies ara! Es satveru vestibila durvju rokturi, bet meitene to asi pavelk uz mani.
– Sveiks, ko tu te dari?
– Es gaidu, kad tualete tiks atbrivota, vai tas ir skaidrs?
"Es redzu," vins nomurmina zem deguna un sak snaukt.
– Lasies prom no manis.
– Runajot par?
– Tiesa veida. Jus parkapjat manu personigo telpu.
Acimredzot, sajutusi kaut ko aizdomigu, Snezana sarauca degunu un nosnac.
– Vai tu to dzirdi? – tas ari viss, bac, meitin. Atlaists. "Tur neviena nav," priecigi saka Snezana un uzreiz satver tualetes durvju rokturi. – Laipni ludzam, Daniil Leonidovic.
12. nodala
Es neatceros, kad pedejo reizi divas naktis pec kartas butu gulejis tik saldi. Neskatoties uz to, ka pirmaja nakti manu celabiedru nomainija kads draudiga izskata puisis, kurs izradijas Krotova sargs, nakts izvertas apburosa. Varbut tapec, ka sapnoju par gimeni, kad vel viss bija labi un lielaka problema bija strideties ar masu, ko izveleties: Yatis saldejumu vai Bulanovas kaseti.
Vai varbut ari bija labi apzinaties, ka Krotovs cies. Tas ir tas, ko tev vajag, stulbi. Ceru, ka noguleju visu nakti un veroju savas niknas zarnas sargu prieksa. Es ilgi atceresos vina seju, kad vins mani ieraudzija vestibila. Atminu smiekli uzspragst ara, ko es, patiesiba, neslepju no vina apsarga. Patiesiba Vladislavs izradijas milais. Zem simts un pat vairak kilogramu smags “skapis”, kas draud tikai pec izskata. Drizak vins atgadina lielu un laipnu rotalu laciti.
Vins bez vilcinasanas panem manis piedavato edienu un brokasto, izklaidejot mani ar jokiem. Luk, divaina lieta, svesinieki, no kuriem vienu es ienistu, bet pec paris minutem nogibu gan ar pirmo, gan otro. Tas ir arkartigi stulbi un nepardomati, jus to nevarat izdarit. Bet, no otras puses, es viniem noteikti neesmu seksuals objekts. Vini man neko nedaritu pret manu gribu. Var but.
Man ir pat noderigi atrasties viriesu kompanija. Varbut kadreiz varesu klut normala. Varbut viss sanaca ta nevis tapec, lai es kaut ka izspeletu palaidnibu ar Krotovu un dabutu nepieklajigi lielu naudu, bet gan par kaut ko verienigu.
Tagad nozeloju, ka neizlasiju ligumu un nepanemu to lidzi. Kartejais nepardomatais lemums. Es pat nezinu, vai man ir brivas dienas. Un man tas ir vajadzigas. Tagad, kad zinu, ka busim pie juras, netalu no vietas, kur atputijamies kopa ar vecakiem, man vienkarsi jatiek ara pie udens. Kas var but labaks par juru, kad ara vel ir silts?
Labi, tagad svarigs ir kaut kas cits. Lai iegutu brivo laiku un bauditu juru, man nevajag dusmoties Krotovu un izpildit vina nosacijumus. Galu gala es nepeldesu jura burka, es neaizmirsisu uzvilkt kleitu un apavus. Un es pat saritinasu matus un uzliksu skropstu tusu acim.
Atliek tikai izmazgat matus, kas, diemzel, pec gandriz divam vilciena pavaditam dienam ne tuvu nav svaigi. Un seit ir problema: es nevaru tikt gala ar so uzdevumu tualete viens pats. Un man tas jadara tagad, lai viss izzutu un man butu laiks savest kartiba uz tiksanos. Nez kapec esmu parliecinats, ka “skapis” man palidzes.
Pec minutes pierunasanas vins beidzot piekrit man uz galvas uzliet udeni no pudeles.
"Tomer es nedomaju, ka si ir labaka ideja." Mes tur nederesim kopa.
– Mes iederesimies. Es stavesu pari grudienam, un jus kaut ka pieradisit. Varbut durvis jaatstaj vala, lai lautu jostasvietai iedereties?
"Es domaju, ka labak, ja cilveki neredz, ko mes daram." Tualete nav paredzeta matu mazgasanai.
Ak, ja jus zinatu, kur un ka es mazgaju matus, jus ta neteiktu. Kontakts ar virieti pusotra metra attaluma no telpas man ir patiesam specigs. Vienigais, no ka es tagad baidos, ir nevis tas, ka mans paligs nejausi uzkritis vai pieskarsies man, bet gan tas, ka mani mati nonaks tualete. Hmmm, ideja joprojam ir tada. Vladislava mobilais telefons sak zvanit tiesi tad, kad vins saslapina manu galvu. Nenem. Ar savu piekto punktu jutu, ka kaza sauc.
– Es klausos, Daniil Leonidovic.
– Kur tu esi? – neskatoties uz vilciena troksni, skaidri dzirdu Krotova aizkaitinamo balsi.
"Ak, esi uzmanigs," es kliedzu, kad udens skar manu kaklu. – Nesplauj man ta.
"Es busu brivs pec piecam minutem." Esmu tualete…
Vladislavam nav laika pabeigt, vini tik skali klauve pie durvim, skiet, ar kaju, ka mes abi sastingam no bailem.
– Vai tu tur esi traks?! Vacies prom no turienes, citadi es vinus abus izmetisu no vilciena ar plikajiem ezeliem. Kuces.