Шрифт:
– Vai tu dzirdeji, ko vins teica? Laujiet man dot vinam vel! – Bubliks aizvainots nosnac.
– Ka tu mani atradi, Maks? – Es pasperu soli atpakal, ieliekot kaki soma, ignorejot pedeja protestu.
"Pec notikusa visi domaja, ka tu esi miris," Maksimilians ietur pauzi. "Tomer suni turpina meklet rudmataino meiteni, imperators zina, ka jus izdzivojat." Visos ciemos, kas atrodas divdesmit judzu attaluma ap muizu, mit dzinejsuni. Pastavigi reidi visas sabiedriskas vietas.
– Bet kapec tu mani mekleji? – Es soka pamirkskinu acis.
"Mans tevs, vins bija veca imperatora krauklu galva." Vivjen, mes esam Moras, un musu uzdevums ir par tevi parupeties, lai kas ari notiktu,” Makss pacel piedurkni un uz vina plaukstas iedegas kraukla tetovejums. Pec paris sekundem vina atkal pazud.
Tetis man vienmer teica, ka mera zime ir uzticibas zverests, kuru parkapjot krauklis nomirst. Zimi nevar viltot, un to var redzet tikai citi mori un musu gimenes locekli.
3. nodala
Pec desmit minutem. Es sedeju miksta kresla un dzeru karstu teju ar piparmetram un dazam ogam. Cik jauki ir vienkarsi sedet un nedomat par to, vai tev seko vai ne. Bubliks snauda uz celiem un kaut ko murminaja zem deguna.
Ari melnais somenes bija diezgan izsmelts. Gandriz uzreiz pec ugunsgreka kakim pamodas pazistamais speks, un vins saka ar mani runat. Bagels bija vienigais, uz kuru vareju palauties, pateicoties vinam, es izdzivoju.
Tagad izdzivosanas problema meza ir pagatne, tomer mani vajataji diez vai atstas miera. Imperatora suni ir slaveni ar savu speju nomedit ikvienu, ko vinu kungs norada.
Vina aizvera acis un lenam ievilka elpu, lai savestu kopa. Maksimiliana Mortones gimenes savrupmajas dzivojama istaba nav mainijusies kops pedejas reizes, kad seit biju. Tas pasas grebtas mebeles, drapetas sienas, kristala lustra un milzigais kamins, es pat nespeju noticet, ka pedejo reizi seit biju pirms vairak neka desmit gadiem, kad bija dzivs mans tevs. Ieksa skrapeja, tagad man vairs nav neviena, visas ceribas, ka ari man palidzes tie cilveki, kuri uzticigi kalpoja manam tevam.
Makss ar artefakta palidzibu mus no meza aizsutija tiesi uz dzivojamo istabu, tadejadi paglabjot mus no iespejamas tiksanas ar imperatora suniem. Es nedomaju, ka es varetu atkal aizbegt.
Koridora atskaneja soli, un durvis atveras, ielaizot apmeram piecdesmit gadus vecu virieti ar lieko svaru.
"Laipni ludzam, Vivjen," sirmais kungs man paklanijas. "Mani sauc Enzo Mortone, es esmu Maksimiliana tevs."
– Labdien, lord Morton, es jus atceros. "Paldies par viesmilibu," vina piecelas no kresla un aizcirtas.
"Ludzu, iztiksim bez visam sim oficialajam mulkibam," lords labestigi pasmaidija.
– Noteikti.
– Priecajos, ka esi drosiba. Tomer mums tevi vajag paslept, lai nevienam dzinejsunam pat prata neienaktu tur paskatities,” Mortone saskrapeja zodu.
– Varbut varam nosutit Vivjenu uz ziemelu muizu? – ieteica Maksimilians, stavedams pie loga.
"Meris atrodas imperatora sunu uzraudziba, Vivjenu tur atradis loti atri," Enzo pakratija galvu.
"Es varu aizbraukt uz arzemem, tur ir mana tevoca sievas radinieki, es esmu parliecinats, ka vini neatteiks." Es lieliski sapratu si briza nopietnibu un to, ka es nevaru slepties meza muzigi imperators vareja mani atrast jebkura savas imperijas sturi.
"Es baidos, ka ari imperators vares paredzet so iespeju." Vivjen, pastasti, kadi bija tavi plani, pirms notika nelaime?
“Sogad es gribeju iestaties Kaujas burvju akademija, lai gan mana mate bija pret to. Tevocis Alaniuss mani atbalstija un pat saka trenet,” kruze manas rokas nodrebeja un es steigsus noliku to uz galda, lai kaut daleji pasleptu savu stavokli. Man vinu vienmer pietruks, tacu vinu navei nevajadzetu but veltigai.
– Ka butu, ja mes Vivjenu nosutisim uz Sunu akademiju? – negaiditi visiem, Maksimilians sacija.
– Tu esi traks? Akademiju kontrole imperators, cik atri, jusuprat, vini atzis Vivjenu par nelaika imperatora jaunako meitu? – Enzo noguris jautaja.
– Uz Meru akademijas bazes tika dibinata Sunu akademija, un taja tika apmaciti labakie. Vivjenai jaiemacas pastavet par sevi, turklat vai tu vinu mekletu tik tuvu? – Makss pacela uzaci.
"Taviem vardiem, dels, nav bezjedziga, tomer Vivjena nevar turp doties viena."
"Es dosos vinai lidzi, bet man ir vajadziga personibas forma, kura Vivjena dzivos." Meitenei jabut vismaz divdesmit vienam, citadi Vivjena nevares iestaties akademija, plus vel vinai jabut no kaut kur tuvakas apkartnes nevis no dizciltigas gimenes.
"Es domaju, ka varu palidzet ar to," uz slieksna paradijas jauna meitene ar gramatam rokas. – Es atvainojos, ka noklausijos jusu sarunu.
– Un tu? – ES saku.
"Mani sauc Vivjena Leina, mana gimene nav dizciltiga, man ir divdesmit divi gadi," meitene samulsusi atbildeja.
"Lieliski, mes no vinas izveidosim personibas veidni, atliek tikai mainit vinas izskatu, Vivjenas ugunigie mati ir parak pamanami," Makss noradija uz mani ar roku.
Mehaniski apviju matu loku ap pirkstu.