Шрифт:
"Parbaude sakas," pazinoja Ritori, izveidojot par mani magisku kupolu.
Sakuma man likas, ka nekas nenotiek, un tad jutu, ka no kupola tiek izsuknets gaiss.
Vina meginaja vilkt gaisa straumes pret sevi, tomer Ritori kontrole bija parak speciga, stiepjoties ka stigas, tas pluda atpakal pie raganas. Galva griezas, sviedri lija, kajas padevas. Es nezinaju, ka no neka radit gaisu, atskiriba no udens un uguns.
Jus nevarat paradit uguni, tas ir retakais elements un ir parak maz cilveku paklauts, vini mani uzreiz izdomas.
Ar vienu roku vina meginaja vilkt gaisa plusmu, bet ar otru sauca udeni. Udens atsitas pret straumi, un aiz kupola Dina Ritori kliedza, grims no vinas sejas ka netirumi pileja pelke.
– Ka tu uzdrosinies! – niknums reca un nolaida mani neglituma lastu.
Udens vairogs absorbeja lastu, bet neitralizeja to. Vina sauca zemi, un ta absorbeja udeni.
Ragana man iesita ar viesulvetru, un pedeja bridi man izdevas uzcelt mala barjeru, kas lava man izdzivot.
Pedejais pravesta sitiens bija parak specigs, uguns lietus burvestiba, to spej absorbet tikai uguns. Es sakodu zobus, lai nekliegtu no sapem, bet manai adai nepieskaras neviena pilite.
– Pietiekami! – rektors piecelas no kresla. – Pravest Ritori, jus lietojat augstaka limena lastu pret adeptu, tas nav pielaujams. "Tu tiksi sodits," vins teica un vina balss cirta.
"Protams, rektor Dekmor," sieviete nolaida skatienu uz gridas, bet es biju parliecinata, ka vina neaizmirsis un nepiedos man sadu pazemojumu.
– Din Rorn, ka ar rezultatu tabulu?
"Rektora kungs, viss bija sakartots ta, ka vajadzetu," es nezinu, kads sods gaidija Ritori, bet acimredzot. Rorns baidijas izsaukt rektora dusmas.
– Leinas jaunkundze, apsveicu, jus lieliski nokartojat iestajparbaudijumu. "Ienemu jus kaujas magijas fakultate, kuru es personigi uzraugu," rektors atlaidigi pasmaidija. – Izej pa tam durvim un gaidi turpmakos noradijumus.
"Paldies, rektora kungs," es paskatijos uz Dekmoru, un manu acu prieksa paradijas krauklis. Rektors ir viens no pedeliem. Rektors knapi pamaja.
– Un ko jus domajat par sekretara darbu? – vina acis saka mirdzet smieklos.
"Es priecasos, rektora kungs," vina paklanijas un devas uz noraditajam durvim.
Aiz durvim bija liela zale, pilna ar divaniem un kresliem.
– Viv! – Makss pieleca un apskava mani. – Es zinaju, ka tu tiksi gala. Kura fakultate?
"Cinas magija," vina mehaniski atbildeja, mirkskinot acis.
"Oho, vini tur reti ved meitenes," atbildeja puisis, kurs staveja blakus Maksam. – Starp citu, es esmu Elors, mes macamies viena fakultate.
"Prieks iepazities, Vivjen," vina pastiepa roku, un uzbrucejs to paspieda.
"Cik kaujinieciska meitene," Elors pasmineja.
– Pat neskatieties vinas virziena, – Makss nopietni bridinaja.
“Ak, es visu saprotu, ka tu saki,” puisis samiernieciska zesta pacela roku.
7. nodala
Dzivojama istaba pavadijam kadas tris stundas. Atlikusaja laika mums pievienojas kadi divdesmit piekriteji.
– Vivjena! – atskaneja Tasas priecigais sauciens, un tad vina mani apskava. – Esam tik priecigi! Pastasti man, kura fakultate tevi uznema?
"Par kaujas magiju," kaujinieks atbildeja mana vieta, kamer es meginaju elpot, neskatoties uz manu trauslo izskatu, Tasa ar savu speku neatbilda. "Elor Kor, es priecajos satikt savu draugu Vivjenu," puisis burvigi pasmaidija un es jutos lieks.
– Tasa, kura fakultate tu iestajies? – jautaja, kad meitene atbrivoja mani no sava laca apskaviena, kas uzjautrinaja Maksimilianu un Eloru.
"Ak, man nav ipasi daudz magiska potenciala, bet man tas joprojam ir, pravests Ritori pienema mani sava raganu fakultate," meitene vienkarsi staroja no laimes. "Vina ir tik laipna un mila, man ir tik paveicies." Manuprat, vina ir vienkarsi briniskiga stundu vadisana, jo vina ir tada,” meitene ar roku izdarija jegpilnu piespeli.
Makss un Elors saskatijas, labi, acimredzot es nebiju vienigais, kam nepatika raganas dekanats.
"Kungi, piekriteji, es priecajos jus atkal sveikt," iesmejas rektora sekretare. – Karietes ar tavam mantam gaida pie galvenajiem vartiem, panem sadales lapas un ej pec mantam.
Makss atkal bija pirmais Hega tuvuma, un vins, paskatijies uz mani, pasniedza vinam divas papira lapas. Pec tam vins ar muti izteica “paldies”, acimredzot jau bija informets, ka sekretara amatam ir atrasts jauns nelaimigais virietis.
Uz balta pergamenta lapas bija rakstits:
"Vivjena Leina. Kaujas magijas fakultate. Pirmais kurss. Kopmitnes numurs septini (otrais stavs). Rektora sekretare,” skatoties uz Maksimiliana palagu, es parsteigti pamirkskinaju acis, uz ko puisis tikai paraustija plecus.