Atskiras tikai ta sauktas kludas izmaksas.

Ja berns pirmaja diena iztereja visu savu kabatas naudu uz nedelu, tas nav butiski vina dzivei, vina pamatvajadzibas nodrosinas. Bet tagad ir berna dzives situacija, vina pasa pieredze, ko vismaz ar vinu var parrunat. Bet vairak par to nakamajas nodalas.

Atgriezisimies pie jauniesa, kuram pirma pasa nauda ir pirma alga, kuru vins tikpat atri iztereja (visbiezak ta ari notiek). Kadas ir kludas izmaksas seit? Kadas ir vina iespejas? Ka nodrosinat savas pamatvajadzibas, ja lidz nakamajai algai vel ir tris nedelas? Sedet uz maizes un udens? Ieklut parados? Vai lugt palidzibu vecakiem?

Mums ir iespeja pakapeniski attistit berna finansialas prasmes un ieradumus atbilstosi vina vecumam. Kapec neizmantot so iespeju?

Vecakiem, kuri pievers uzmanibu savam personigajam finansem, jautajums par to, vai iesaistities bernu finansu izglitosana, nemaz nav ta verts. Noteikti dari to.

Treskart, sava berna finansu izglitosanas procesa jus redzesiet, ka finansu pratiba attista berna patstavibu, vina emocionalo un finansialo inteligenci un paaugstina apzinas limeni, jo vinam ir japienem patstavigi finansu lemumi, pat aptuveni 200-500 rubli nedela.

Mes varam palidzet bernam iegut savu pieredzi un pasam noteikt, kam vajadzetu vai nevajadzetu teret naudu, ka un kad to krat, ka krat, ka gut ienakumus utt.

Mums ir visas iespejas palidzet jusu bernam apgut finansu pratibu un attistit finansu domasanu, kas vinam palidzes nakotne.

Bet jebkura gadijuma tas ir vecaku lemums. Neviens nevienu nepiespiedis macit finansu pratibu, jo ta ir pilniba jusu izvele.

Nesen veicu aptauju sakumskolas vecaku vidu. Aptaujas merkis ir vienkarss: izprast iemeslus, kapec vecaki neiesaistas sava berna finansu izglitosana. Visizplatitaka atbilde bija: "Es nevelos atnemt bernam bernibu", "Nauda nav berniem", "Nauda nav rotallieta".

Pilnigi saprotama pozicija, bet ir tris punkti.

Pirmkart: kada ideja par bernibu slepjas aiz sis frazes? Visbiezak tas ir vecaku prieksstats par musu bernibu, kas biezi vien ir nostalgisks. Vai si ideja sakrit ar musdienu realitati?

Otrais punkts: labi zinama ideja, ka visam jabut vecumam. Ja, piemeram, cetrgadigais berns palidz jums iepirkties veikala; ja jus un jusu trisgadnieks kraj monetas krajkasite; Ja sesgadigs berns jusu klatbutne, bet patstavigi var nopirkt sev saldejumu un parbaudit mainu – vai mes atnemam bernam bernibu? Ko tu doma?

Un tresais punkts. Vai jums nav sajuta, ka tadejadi mes savu ideju del ierobezojam berna attistibu? Biezi esmu dzirdejusi parsteigtus stastus no vecakiem par to, cik atri vinu berni apgust sikrikus, cik prasmigi risina diezgan sarezgitas miklas un ka pieveic vecakus galda speles. Ja mus tas parsteidz, tas nozime, ka mes to negaidijam no sava berna. Citiem vardiem sakot, mes, iespejams, esam nedaudz novertejusi vina spejas. Varbut seit ir tas pats gadijums?

Un ir verts piebilst, ka finansu izglitiba naudai netiek dota rotallietas loma. Sis ir izglitojoss lidzeklis, ar kuru berni macas parvaldit naudu un pienemt finansialus lemumus (pirkt/nepirkt, ko pirkt, cik, to visu teret vai krat utt.). To nevar iemacities, aprobezojoties tikai ar gramatu lasisanu vai tematisko filmu skatisanos, jums ir nepieciesama sava praktiska pieredze.

Vel viens interesants iemesls, kapec bernam nemacit finansu pratibu, ir aptuveni sads: "Es nevelos, lai vins izaugtu komercials, vinam bus tikai nauda." Es domaju, ka seit jus pats saprotat, ka tikai pats vecaks sava prata saista komercialitati un naudu. Man ir tuva ideja, ka nauda pati par sevi nav spejiga padarit cilveku merkantilu, alkatigu, brivu, parliecinatu vai ko citu. Ja sis ipasibas cilveka bija, tad ar naudu vins vienkarsi atlaujas tas izteikt skaidrak, tapec bailes “negribu, lai vins izaug merkantils, vinam bus tikai nauda prata” vairs nav par finansu macisanu. lasitprasme, bet par kadu attieksmi pret Mes iepotejam naudu.

Tikpat izplatits vecaku uzskats ir: "Kad pienaks laiks, vins visu iemacisies pats", "Mums neviens nemacija, bet mes kaut ka tiekam." Protams, berns nedzivo izoleti no pasaules. Pat ja mes neiesaistisimies vina finansu izglitiba, vins ar so temu saskarsies, un, pieaugot, arvien vairak. Dabiski, ka vins vares veikt pirkumus, vinam, iespejams, tiks dota nauda, vinam bus velme realizet savas velmes, kuram nepieciesama nauda. Jautajums, ka berns parvaldis sanemto naudu. Vai vina finansialie lemumi bus saistiti ar vecaku ceribam, vecvecaku ieteikumiem, sekosanu modei un pateretaju uzvedibu, kas pienemta vina vide? Vai ari tas ir saistitas ar savu vajadzibu un velmju apzinasanos, savu finansialo merku izpratni (lai cik skali tas ari neizklausitos)? Vai berna prata ir citas iespejas, ka parvaldit savu naudu, nevis izmantot to paterinam? Tads ir jautajums.

“Man pasam ir finansialas problemas. Ko es varu iemacit bernam? – tas ari ir viens no iemesliem, kas attur vecakus iesaistities sava berna finansu izglitosana.

Meginasim pieiet sim jautajumam racionali.

Pirmkart, mes nevaram noliegt, ka jebkuram pieaugusajam ir lielaka praktiska pieredze personigo finansu joma neka bernam, pat ja si pieredze nelava jums sasniegt velamos finansu rezultatus. Neatkarigi no ta, vai jusu pieredze ir pozitiva vai negativa, jebkura gadijuma varat to novertet no rezultata viedokla, apzinaties, pie ka novedusi jusu finansu lemumi, un izdarit savus secinajumus. Ticiet man, jums ir ar ko dalities ar savu bernu.