Otrkart, finanses lielu lomu spele neatkaribas, atbildibas un apzinas limenis. Piemeram, jus varat labi parrunat ar savu bernu vina vajadzibas un velmes, runat par konkreta pirkuma iemesliem, noskaidrot, vai pirkums vinam sagadajis prieku, atbalstit vinu velme uzkrat savam merkim, pastastit par krajumu pieredzi. u.c. Berna finansu izglitosana diezgan liela nozime ir vinu finansu lemumu motivu izpratnei un palidzibai so lemumu seku novertesana. Pat ja jums nav ipasu finansu zinasanu un prasmju, konfidencialas sarunas jus varat loti labi palidzet bernam izprast konkreta finansiala lemuma iemeslus, palidzet vinam saprast, ka tas ir saistits ar vina vajadzibam/velmem, iespejams, merkiem, ar kadam emocijam tas rada sekas. izraisit berna so lemumu. Seit galvenais ir spet noskirt berniba radusas vajadzibas un velmes no berna vajadzibam un velmem un nelauties savu ideju uzspiesanai. Lai nodrosinatu racionalu, apzinatu attieksmi pret finansem, nav nepieciesamas dzilas zinasanas ekonomika. Es domaju, ka jus pats to saprotat.

Treskart, kurs aizliedz nodarboties ar sava berna finansu izglitosanu un vienlaikus paaugstinat savu finansu pratibas limeni? Ja uzskatat, ka jusu finansu pratibas limenis ir nepietiekams un jums pasam ir daudz ko macities, apvienojiet sis divas jomas. Turklat tagad tam ir visas iespejas, tostarp daudzi bezmaksas kursi un materiali. Saciet vismaz ar so.

Ceturtkart, mes jau teicam, ka finanses, pirmkart, ir prakse. Musu dzive sniedz bezgaligas iespejas praktiski audzinat bernu finansiali. Dodiet bernam kabatas naudu (sim svarigajam jautajumam tiks veltita atseviska nodala). Iesaistiet savu bernu taja, kas notiek, kad ejat uz banku, veikalu, kad izmantojat bankomatu, pasutot tiessaistes servisos, izsniedzot vinam bankas karti utt. Lai vins nav pasivs, garlaikots verotajs, bet procesa dalibnieks, parruna ar vinu visu uzzinato un notikuso.

Piektkart, iespejams, finansu izglitiba mums klus tuvaka un skaidraka, ja uztversim to nevis ka atseviski pastavosu berna attistibas virzienu, bet gan ka svarigu un neatnemamu musu bernu patstavibas sastavdalu, ka vienu no veidiem, ka izprast apkartejo pasauli. mums.

Un mes saprotam, ka musu berna finansiala maksatspeja un briviba nakotne liela mera ir atkariga no ta, ka vins izturas pret naudu, vai vins prot pienemt patstavigus finansu lemumus, planot budzetu, gudri krat, ietaupit, vai vins prot monetizet savas prasmes. , radit ienakumu avotus utt.

Es domaju, ka visi vecaki, kas maca saviem berniem finansu pratibu, apliecinas, ka vini gust parliecibu par berna nakotni un izzud bailes, ka berns dzivos no algas lidz algai.

Un to visu mes, vecaki, varam iemacit saviem berniem.

Saja bridi iesaku apstaties, nolikt gramatu un padomat, vai esat gatavs uznemties sava berna finansu izglitibu. Kas tevi aptureja ieprieks? Varbut kaut kas joprojam nelauj jums sakt sava berna finansu izglitibu? Vai jums joprojam ir saubas un bailes? Kuru? Cik patiesas un pamatotas ir sis saubas un bailes?

Vispirms apstipriniet sev savu gatavibu finansu izglitibu ieklaut sava berna audzinasana, un mes turpinasim.

Finansu izglitiba, tapat ka berna audzinasana kopuma, notiek gimene. Es domaju, ka tas ir skaidrs visiem. Teiksim ta: gribam vai negribam, mes nododam saviem berniem savus finansialas uzvedibas modelus, savus finansialos uzskatus un attieksmi pret naudu, ienakumiem utt. Ne velti saka: neaudzini berni, izglitojieties, vini joprojam izskatisies ka mes. Attieksmi pret naudu un materialo labklajibu mes lielakoties parnemam no vecakiem. Tas var izpausties vai nu kopesanas un atkartosanas veida, vai ari ka pilniga noliegsana, preteja finansu uzvedibas modela reproducesana. Piemeram, vecaki taupija uz visu, ierobezoja sevi un savu bernu; ja sis modelis bernam izraisija sapigas sajutas, vins var izlemt un atveidot ta pilnigu pretstatu, vadoties pec saukla “Tu dzivo tikai vienreiz”. Ne pirmais, ne otrais gadijums nav saistits ar sapratigu naudas parvaldibu un savu vajadzibu un velmju izpratni. Sis monetaras attieksmes musu bezsamana internalize ka “vecaku programmas”, kuras velak ne vienmer ir viegli saprast. Protams, daudz vairak faktoru ietekme berna turpmako dzivi, un uzskati var krasi mainities, mainoties videi. Bet, redziet, mes saviem berniem loti palidzesim, ja musu “vecaku programmas” bus pozitivas un var paplasinat berna iespejas nakotne.

Ik pa laikam vecaki saka, ka nav nemaz tik viegli izglitot bernu finansiali: pasam jazina finansu pratibas pamati, japrot skaidri tos nodot bernam un jaiesaistas gandriz nepartraukta finansu procesa. savu bernu izglitibu.

Vini biezi baidas pat sakt. Ta ir normala un saprotama vecaku reakcija. Saja sakara definesim dazus punktus sev.

Vecaks viena vai otra pakape vienmer ir berna audzinasanas procesa: spelejas ar bernu, lasa gramatu, pastaigajas ara, kopigi veic majas darbus, parruna dazadas temas, ir paraugs bernam utt. finansu izglitiba nav kaut kas atsevisks, bet gan dala no berna ka individa visparejas izglitibas. Pateicoties finansu izglitibai, pasas finanses paradas berna dzive un tiek pieversta uzmaniba noteiktiem ieradumiem un prasmem.

Finansu pratibas apguve nav tulitejs rezultats: es iemacijos dzejoli vakara un noskaitiju to no rita. Finansu paradumu, uzskatu un prasmju veidosana prasa laiku. Apskatot tabulu par bernu finansu prasmem pec vecuma, jus redzesiet, ka cetru lidz piecu prasmju attistiba notiek divu lidz tris gadu laika. Tas ir soli pa solim process. Un liela nozime ir pasa berna pieredzei, spejai pienemt patstavigus finansu lemumus.

Berna finansu izglitiba mums ir daudz paligu: musu literaturas un animacijas klasika ir vienkarsi finansu izglitibas temu dargums: “Pinokio”, “Pasaka par zvejnieku un zivtinu”, “Vovka”. talaja talaja valstiba” – tos var uzskaitit vel ilgi. Musdienas, lai palidzetu vecakiem, ir izveidots liels skaits materialu, lai macitu berniem finansu pratibu: gramatas, aplikacijas, speles, multfilmas utt. Visbiezak tie tiek nodrosinati bez maksas. Ja jums ir saubas par savam zinasanam noteiktas temas, vienmer varat piesaistit specialistus; Paslaik notiek seminari, vasaras nometnes un finansu pratibas kursi berniem. Tie visi ir musu paligi berna finansu izglitiba, mums tie tikai prasmigi jaizmanto.

Ka to izdarit?

Diezgan biezi ir situacija, par kuru nevaru neuzrakstit. Jus esat mamma, kas iesaistas sava berna harmoniska attistiba, tostarp maca vinam rikoties ar naudu un megina ieaudzinat noteiktus finansu ieradumus. Jus esat labi darits! Bet ko tu dari?

Jus atrodat interneta/gramatas informaciju par to, kas bernam butu jazina par finansem noteikta vecuma, un aktivi censaties to bernam iemacit. Rakstits, ka bernam lidz 8 gadu vecumam jaspej pareizi sadalit kabatas naudu un atlicinat naudu sikiem pirkumiem. Tatad jus iedodat bernam kabatas naudu (un tas ir lieliski!), un vins to izskiez vai atdod draugiem. Rakstits, ka 13–14 gadu vecuma bernam pasam jakarto savs budzets un pasam jasedz dala izdevumu, tacu berns to pat nevelas darit.