Kada sirmgalve, kuras kermeni lidz kauliem nosusinaja smaga slimiba, stundam ilgi stastija par savu gruto dzivi, par to, ka vina ar kajam micija betonu Dnepras hidroelektrostacijas buvlaukumos, ka piedalijas turigo cilveku atsavinasana. zemnieki – vina pec partijas noradijuma konfisceja vinu liekos lopus, pielidzinot tos nabadzigajiem cilvekiem.

Toreiz viena no siem notikumiem vina tika nosauta ar nozagetu bisi, un vinas zirgs tika nogalinats, kad vina izlauzas cauri sarugtinato nelabvelu ielenkumam.

Nebija nejausiba, ka es to atcerejos, jo Marija Vladimirovna Tracevska, republikas nozimes personiga pensionare (tads vinas statuss bija agrak), sirsnigi zelojas, ka viss, kas vinai jadara, dazreiz riskejot ar savu veselibu un dzivibu, velak tiks darits. saukt par kludam, nepareizu ricibu.

Kas tad galu gala noveda dienasgramatu autoru pie sada sprieduma? – Es velreiz sev jautaju? Varbut apzina, ka PSRS iesaistisanas Afganistanas kara bija amerikanu projekts, kas ilga divas reizes ilgak neka Lielais Tevijas kars? Nav nejausiba, ka vini karu Afganistana sauca par padomju Vjetnamu.

Un tagad, pec daudziem gadiem, tas ir acimredzams fakts. Varbut tapec vins juta rugtu ignumu sava dvesele, ka tukstosiem musu Dzimtenes labako delu atdeva dzivibu, aizstavot svesas tiesibas svesa zeme, kas saka celt, ka rakstija ta laika avizes, socialismu, kas velak tika pamests. sava valsti…

Tomer uzminiet, ko? Seit ir vina pirma piezimju gramatina, taja ir mana romana “Pedas pedas” pirmas nodalas sakums, kura jau dzirdamas ne tikai ne tik tala varoniga un tragiska Afganistanas kara dzivas balss atbalsis, kas sakas. “stagnacijas” laika un beidzas “perestroikas” laika, bet ari laiku pirms tas.

Pirma nodala

Iepazisanas

Dusja lenam gaja pa Padomju Savienibas varona generalmajora I. V. Panfilova varda nosauktas Almati skolas “Panfilovka” gaiteni, pieversot sev zinkarigus skatienus. Neskatoties uz to, ka vina priecigi klikskinaja papezus, vinas garastavoklis bija sliktaks neka jebkad agrak.

Saja skola vinai bija jaiepazistas ar jaunu klasi un sis apstaklis vinu nodarbinaja un satrauca visvairak. Vinai nepatika piesaistit sev uzmanibu, tacu vina nevareja no ta izvairities, jo vina nebija no tiem, kurus sauc par “peleko peli” vai “balu kozu”.

Blondine ar garam kajam ar krasnu blondu matu galvu un pelecigi zalam acim, ka ari noslipetu figuru. Vina ar prieku izvairijas no jaunibas problemam: bez taukainiem matiem, bez putitem uz pienaini baltas adas. Vina vienmer bija bijusi trausla, bet ne kalsna, un nesen, pirms dosanas uz galvaspilsetu, manami ieguva formu. Vina gaja ar skaistu gaitu, pateicoties ritmiskas vingrosanas nodarbibam, ko vieteja kulturas nama pasniedza krustmate.

Tantei bija slikts raksturs, tacu sis apstaklis tomer labveligi ietekmeja vinas skolenu sportiskos rezultatus. Tadejadi visi Dusjas tikumi izraisija ne tikai puisu apbrinas pilnus skatienus, bet ari vinas klasesbiedru indigo skaudibu.

Rupigi izpetijusi grafiku, Dusja steidzas uz gaitena galu. Atradusi savu klasi, vina apstajas pie loga, gaidot skolotaju, kas macija literaturu. Garam ejosi berni uz vinu uzmeta zinkarigus skatienus…

Peksni vinai tuvojas viens zens un, paskatijies uz vinu ar labsirdigu smaidu, jautaja.

– Tu esi jauns?

Dusja vinam piespiedu karta pasmaidija, atbildot.

– Ja, jauna meitene.

– Tatad, ienac klase un ienem tuksu vietu…

– Ne, es labak gaidisu skolotaju, ta butu pareizak.

"Tad es ienemsu tavu vietu, ja, protams, jus neiebilstat sedet man blakus pie ta pasa galda?"

– Paldies! – Dusja vinam mili pasmaidija, – Man nav nekas preti.

– Mani sauc Klims, uzvards Lomakins. Ka pieaugusais es esmu Klementijs.

"Tas ir neparasts vards, tapat ka mans, tas ir rets," atzimeja Dusja.

– Kops bernibas es lasu gramatas par pilsonu kara varoniem, tapec vins mani nosauca par Klimu par godu marsalam Klimentijam Vorosilovam. Un ka tevi sauc?

– Ja es runaju pieaugusa veida, tad es esmu Evdokia Tobolskaya, bet citadi es esmu tikai Dusja. Ja jau pieaugusa veida,” vina jautri iesmejas, tad es esmu Evdokia. “Pilsonu kars ari iedvesmoja manus sencus mani saukt saja varda. Vai tev patik tavs vards?

Klims iesmejas.

– Ja, man tas patik. Lai gan bija laiks, man tas nepatika. Reiz es pat izteicu sudzibas savam tevam par to. Vai tavs tevs nav militarists?

"Ne," Dusja atbildeja, "vins ir inzenieris, un mana mate ir filologe." Kas attiecas uz manu vardu, tad bija tada revolucionare – Dusja Kovalcuka, vinu 1919. gada nosava vai nu cehi, vai poli.

Iela, uz kuras staveja mana maja, mana dzimtaja Novosibirska, tika nosaukta vinas varda. Turklat pilsetas parka tika uzstadita vinas marmora krusuteka, man berniba loti patika tur iet. Tatad, musu likteni ir lidzigi, es tiku nosaukts vinas varda.