Шрифт:
No meitenem Violeta bija vinai vistuvaka, vinas jautri plapaja gandriz katra partraukuma. Pirmo reizi pec aiziesanas no Aktobes Dusja jutas viegli.
Kad vina majas ar apbrinu stastija par saviem jaunajiem skolas draugiem, mamma ar gandarijumu atzimeja, ka labi, ka vinai ir daudz draugu. Vienigi padzivojusi vecmamina, ar skieletam acim virs lielajam brillem skatidamas uz savu mazmeitu, atzimeja:
– Draudzenes, mazmeita, biezi vien ir neuzticamas un censas puisi atnemt. "Mana garaja muza man bija iespeja to redzet," vecmamina saka stastit. – Mana ciema, kur dzivoju agra berniba, pie vienas vedeklas ieradas savedeji. Meiteni sauca Natasa, vina bija neparasti skaista: vinai bija skaista seja, labs raksts, bizes zem vidukla…
Sabiedrotaji panema ligavu un devas uz kamanam, un tad, par nelaimi, zirgi negribeja nekur iet: vini celas, sekdami, un atvienoja ratus…
Sabiedrotie un ligavainis nobijas un nolema, ka darijums ar so ligavu ir netirs un viniem jadodas majas…
– Kapec tas ir netirs, vecmamin?
– Ja, jo tur bija kaut kada magija un launa acs…
– Kurs vinu samulsinaja?
– Kas zina, mana mila mazmeitin. Ciemata sievietes cuksteja, ka si lieta nevareja notikt bez vienas vietejas vecmaminas burvibas, kurai bija tads greks. Domajams, ka iepriekseja diena pie vinas ieradas jauna sieviete, un ari Natahinas ligavainis bija pret vinu jauks. Vins solija vinu nemt par sievu, bet vecaki nez kapec pretojas…
– Un tad si meitene apprecejas ar citu puisi?
– Ne. Vinai kluva loti slikti, saslima otraja diena, un pec kada laika vina pilniba zaudeja pratu, saka slikti runat, un no vinas mutes nepartraukti pluda siekalas…
"Uh, cik skumjs stasts," sacija Dusja. "Ir labi, ka visam manam meitenem ir puisi, ar kuriem vinas ir draugi," vina piebilda teiktajam.
– Ja, tas ir… bet ka bus velak, nav zinams…
– Tomer, vecmamin, es nevienam nedosu Klimu.
Vecmaminas balss sprakskeja no klusiem smiekliem.
– Klims pats var tevi pamest, tapat ka vins sava laika atstaja Gazizu. Zeni to dara viegli, tada ir vinu daba. Pieaugot, jus par viniem uzzinasit vairak…
– Mate! Kapec tu piepildi savas mazmeitas galvu ar visadiem atkritumiem? – vinu dialoga iejaucas mate. "Vinai ir paragri zinat par tadam lietam."
"Vel nav par agru," Dusja nosnaca. "Gaziza bija pirma, kas draudzejas ar citu zenu, nevis Klims ar citu meiteni," vina turpinaja…
– Nu, es nezinu, mazmeitin, kura vinus pirma pameta, vina tev uzrakstija zimiti…
Dusja par to domaja. Vecmaminas vardi vinu apbedinaja.
– Ko man darit, vecmamin? Es negribu pazaudet Klimu.
– Nedari neko, mazmeitin. Esi tu pats un necenties vinu mulsinat.
"Tas ir vards, ko muldet," Dusja snaca. – Klim, vecmamin, nevis zirgs…
"Es jums piekritu, vins nav zirgs," vecmamina smineja, tik tikko atturoties no teikt, ka vins ir erzelis. – Ne par to ir runa. Tev, mazmeitin, ir jazina viena patiesiba, ko cilveki jau sen ir pamanijusi – viss, kas tiek darits, tiek darits uz labu.
Ja tev nav Klima, tu sadraudzesies ar kadu citu, ta notiek musu dzive… Tavs vectevs, kurs mileja par to rekt, teica, ka neviens saja dzive nevienam nepieder, tapec neviens nevar. pazaudet kadu…
"Cik gudri teikts, bet skiet, ka vectevam tomer ir taisniba," Dusja klusi piezimeja.
Nakamas nedelas pagaja pat atrak, neka Dusja vareja iedomaties, nemot vera pirmo skolas dienu neveiklibu. Ka man ir paveicies ar Klimu, Violetu un vinas draugu Vladu! – vina biezi domaja.
Vini joprojam biezi pavadija laiku kopa skola. Skolas ednica vinus vienmer vareja redzet pie viena galdina, cetrus. Ari macibas gaja labi. Protams, bija gruti pielagoties klasesbiedriem, bet Dusja pamazam pierada.
Un vina pieradusi pie pilsetas. Vinu milaka vieta, kur viniem visiem patika kopa pec skolas pastaigaties, bija 28 Panfilovu varonu varda nosauktais parks.
Vina un vinas draugi apmekleja ari “Zelta kalnu” – Kok-Tyube kalnu. No kalna augstuma viniem paveras lielisks skats uz Dienvidpalmiru, kas bija Alma-Ata skaistakas dalas nosaukums, kuras majas ieskauj darzi, un daudzam ielam bija auglu nosaukumi.
– Dusja, vini tev zvana! Atbildi uz telefonu! – atskaneja mates balss no virtuves.
– Tu atnaci tiesi laika…
Dusja apjukusi pacela klausuli. Vina un Klims tikko izskiras, kapec vins zvana?
"Sveika," vina parsteigta teica.
– Sveika, Dusja! Si ir Violeta.
– Sveiks draugs!
– Vai tu esi aiznemts?
– Ne.
– Laiks sodien ir labs, vai velaties doties uz zoologisko darzu? Vlads mus aizvedis, vins ieguva licenci.
Dusja jau sen centas pierunat savu mati doties uz zoologisko darzu, tacu vina vienmer atrada iemeslu tur nedoties, biezak atsaucoties uz savu intereses trukumu aplukot dzivniekus nebrive.