Шрифт:
Par laimi, es nebiju virietis, tapec ar laulibas planiem nesteidzos, lai gan manas dveseles dzilumos zibeja ceriba: driz mainisu uzvardu un gimenes stavokli. Vismaz Mairons saka par to runat arvien biezak, bet kaut ka garamejot.
Talakie notikumi attistijas pec man nelabveliga scenarija. Manu dzeraju Savostovu kaut ka nonema no uzskaites, bet liela kundze Frolova izradijas stavokli no fizkulturas skolotajas. Sads atgadijums vareja notikt tikai ar manam palatam, un es, apberusi galvu ar pelniem, atkal saku skraidities pa komisijam. Nelabveligas situacijas darba un pastaviga stresa del mani saka mocit migrenas, bezmiegs un ozas halucinacijas. Piemeram, katru reizi, kad atgriezos majas, es neatlaidigi sajutu kadu satriecosi saldu tualetes udens smarzu.
– Mirosa, kas ir sis nepatikamais tualetes udens? Vai ar mums kads bija?
– Vai tualetes udens ir udens no tualetes? «Tev ir klumes, mila,» Mairons flegmatiski noteica, turpinot grauzt seklas. Pedeja laika viss, ko vins ir darijis, ir gulejis uz divana un ar neapmierinatu skatienu pavada manus stastus par 11 «B» neveiksmem.
Kadu dienu, atgriezoties majas, es pagriezos ap sturi un devos uz ieeju. Pavicinot somu un iegrimusi domas, es nepamaniju, ka sekoju smarzai. Ta pati saldena smarza, ko es pastavigi iztelojos dzivokli.
Kad atjedzos, es jau atrados netalu no «Alus-Udens» kioska, un mana prieksa, ar gurniem zimejot astonnieku, bija kada cilveka sapnu garkajaina hidroperita dama. Protams, man bija kardinajums ieskatities vinas seja un pajautat, no kuras tualetes vina aplejas ar udeni, bet es savaldiju savu impulsu un aizklidu atpakal uz maju.
Kops tas dienas skebinosa smaka kluva par realitati, bet es joprojam saubijos. Kapec sai krasvielai vajadzetu ienakt manas majas un atstat tur savas smarzas? Ne, seit ir kaut kas cits. Varbut es vienkarsi krapju sevi vai ari mans kaimins ir iegadajies lidzigas smarzas. Nemot vera, ka es dzirdu katra kaimina skaudisanu un farsanu, varbut smakas musos iesucas tikpat viegli? Piemeram, pa logu…
Pec paris dienam Mirons parnaca majas ar jaunu forsu telefonu, sakot, ka vinam to nejausi pardevis kolegis, kurs daudz zaudejis kartes. Protams, tas mani atkal satrauca, bet mans draugs apsolija man nopirkt tiesi tadu pasu jau no pirmas pelnas.
Piezvanot vinam vakara, lai noskaidrotu, ka norit darbs, es nostadiju savu makslas mecenatu neerta stavokli. Peksni vinam jauna vieda ierice iesledza video saiti, un es vinu ne tikai dzirdeju, bet ari redzeju. Un ne tikai viens. Fona regojas kaut kada mymra ar aizdomigi pazistamiem balinatiem matiem. Vinas lupas un apalas acis uz bridi paradijas ekrana. Skita, ka caur akvarija stiklu uz mani megina skatities zinkariga karusa.
Tas izskatijas diezgan smiekligi, un es nevilus iesmejos. Mairons saka jautri parraidit, ka vins tagad atrodas pardomu sturi, un es vinu tur atradu visnepiemerotakaja bridi. No ta es secinaju, ka vins vel neapzinas video komunikacijas brinumus un pat nesaprata, ka atrodas neerta stavokli.
Pec tam, kad ieteicu vinam taupit tualetes papiru un elektribu, es nogibu, murminadama:
– Patiesi, talrunim nevajadzetu but gudrakam par ta ipasnieku…
Kops tas dienas man likas, ka acis bija atvertas. Protams, man nebija tiesu pieradijumu par nodevibu, bet, ja es saksu spiest, Miron, kas pie velna, vins naks klaja ar simts pretargumentiem. Ka rezultata es izskatisos pec pilnigas mulkes. Es neslepsu, ka mana bailigaja meitenigaja sirdi joprojam mirdzeja ceriba: ja nu ta ir tikai kolege? Cik krasotu blondinu nemierigas klist pa plaso Tevzemi? Bet kapec vins man meloja, ka sez tualete? Un ta smaka… Vai vins kadu aizveda majas?
Samulsis to atzit sev, es nolemu izsekot Maironu. Un sim nolukam es pat nopirku beisbola cepuri un lielas saulesbrilles. Bet pati dzive visu nolika savas vietas.
3 nodala
Burtiski pec paris dienam, kuru laika es nepamaniju neko aizdomigu par Mironu, jaunakas skolas ritma skolotaja Ludka ludza, lai es dodos vinai lidzi uz kaiminu mazpilsetu.
«Musu Mymra suta pec metodiskas literaturas, mes esam parak slinki, lai karstuma kratitos autobusa un vilktu to uz sevi.» Skriesim tava ziguli un izklaidesimies? Man ir kuka, nu…
Es nevelejos strideties ar savu vienigo patikamo jauno kolegi, un es negribeju atslabinaties, tapec sagaidijam pusdienu partraukumu un devamies.
Neliela pilsetina, ka parasti, viss bija blakus: dzimtsarakstu nodala, slimnica un pat morgs – tuvu viens otram. Kamer Ludka devas sturmet administracijas eku, es skumji klidu apkart un nolemu doties uz tuvejo veikalu. Bads nav nekas liels, un es nolemu, ka seit ir pilnigi iespejams est saldejumu, nekaitejot veselibai. Maija karstums bija neizturams, tapec ari udens pudele atpakalcela butu bijusi patikama.
Ejot uz kases aparatu, peksni atkal sajutu nejauku saldu smaku, un atviegloti uzelpoju: nu, protams, tas ir halucinacijas. Ari seit es iztelojos… Nespedama pardomat so dzilo domu, es paskatijos uz pazistamajam baltajam un sarkanajam kedas.
Lenam pacelusi galvu, es strauji saraujos pec gaisa, jo bilde, kas man paradijas, bija tikai duriens pa zarnam: Mairons, apskaviens ar blondu, bedigi smarzojosu karusu, staveja netalu no dzerienu nodalas un, saldi dukdama., izvelejas vinu. Vinu uzvediba neradija saubas par attiecibu butibu, bet es turpinaju stavet ka stabs un raudzities vinu virziena. Aiz manis stavosais virietis mani nepacietigi pagruda, udens pudele man izkrita no rokam un ripoja taisni preti nodevejam Golubevam. Vins pagriezas, ar kaju pacela pudeli un paskatijas no kajas mana virziena. Smaids lenam izgaisa no vina sejas, vins satvera blondini aiz pleciem un ar asu kustibu parava vinu sev aiz muguras. Taja pasa laika vins saka veikt divainas kustibas ar rokam, ka ari nobolija acis un viegli spieda kaju. Likas, ka Mairons nolema mani hipnotizet, uzskatot, ka es pametisu veikalu un aizmirsisu musu tiksanos ka slikta sapni.