Шрифт:
Begsanas vardi sildija dveseli, tacu skita iluzija, atskiriba no apsudzibu draudiem. Aizbildnis var neveleties, lai iesaistitos svesinieki, ta ir vina pasa vaina. Bet ja nu? Vinam patika speleties ar cilvekiem un verot vinu reakcijas.
Manas krutis atkal jutas aukstas. Viss gaja tik labi, es biju gandriz brivs, un tad… Man nevajadzeja ienakt istaba, vai ari es butu uzreiz gajusi prom, jo zinaju, ka es neparspesu aizbildni. Lai gan tad vins butu turpinajis citu reizi… kaut kads lasts.
– Lai notiek ta. Veronija, es tevi seit neatstasu. Un es jus nesutisu celojuma vienu,» sacija Adelfs.
Vins turpinaja skatities uz mani no savu matu skipsnu apaksas. Pazudis milais, smaidigais arsts, vina vieta stajies virietis, kurs nepadosies un palidzes.
«Es redzu, ka jus esat mainijies laika, kad pavadijat vina pili.» «Adelfs satvera manu roku un kaisligi runaja: «Likums ir bargs sievietem, bet mes atradisim veidu, ka atbrivoties no jusu aizbildna.» Protams, neviens tiesnesis nevelesies atzit par vainigu ietekmigu cilveku un filantropu, bet mes kaut ko izdomasim.
Ja, vins to nedaris, un tas nav bailes, bet gan dabiskas kartibas parkapums – viriesi ir galvenie maja. Gruti bus ari ar vecaku stavokli, bet, Gaismas vestnesi, cik briniskigi, ka palidzeja milotais cilveks. Es neesmu parstajis saubities par Adelfa jutam, bet kapec vinam tagad izlikties?
Es visam piekritu, un pasaule saka griezties: Adelfs lika sakravat mantas, un vins pats devas melot kalpiem, ka saimniekam ir auksti. Sarvai mani veroja koridora un saka lekat apkart, uzdodot jautajumus. Iesteidzoties sava istaba, es teicu:
– Atrodi somu, atri!
– Kas notika? – Sarvai ciksteja.
Vina redzeja uztraukumu un atri atrada adas somu, atri metas pa istabu un nodeva lietas. Nebija daudz javac, panemu tikai dokumentus, darglietu kastiti un naudu.
– Tu beg ar Adelfu? Vai esat nolemis appreceties slepeni? – Sarvai iesaucas, pastiepot zida naktskreklu.
Gaismas vestnesi, kads naivs berns? Jus to nevarat izdarit tik driz, lai gan kazas palidzetu iegut mantojumu un atbrivoties no aizbildna. Adelfs ari to saprata… ne, tumsas domas velak, bet tagad prom no sejienes.
«Redzesim,» es saciju, salokot savu celojumu kleitu. Es panemsu dazas drebes, bet ne vairak ka vienu koferi. – Nac surp, klausies…
Lietas, aizbrauksana, stupors vel nav pilniba atbrivots. Es vareju tikai izspiest Sarvai rokas caur citu greznu kreklu, ko vina atnesa. Vinas mirdzosas, naivas acis paradija, cik tas viss ir pretigi.
«Ja vini jautas, jus visu pastastisit, ka tas notika, saproti?» Nevienam nevajadzetu domat, ka esat iesaistits.
Sarvajs tikai pasmaidija un pamaja:
– Nem jaunos mezginu bikses, tas ir tik skaistas, vinam patiks.
Bija bail vinu atstat vienu, bet nebija kur vinu vest. Man likas, ka man kaut ka jaatvadas, janobirst asara, jasez un jaskatas pa istabu, kura bija redzamas manas saubas. Varbut tas bija ta verts, bet skita, ka viss ir jadara atri. Uzmetusi melnu apmetni, es steidzigi paskatijos apkart un noskupstiju Sarvaju, un tad izlecu koridora.
Aizbildna istabas durvis tika aizvertas pirmo reizi. Likas, ka griesti kveloja blavak, un sejas no portretiem izskatijas dusmigakas. Viss bija nepareizi un nepareizi, nepatiksanas prieksnojauta nepameta, lidz es nogaju leja zale. Adelfs kustejas no kajas uz pedu netalu no kapnem un bezgaligi pielaboja savu bruno meteli un kakla lakatu.
5 nodala
Leja vins satvera mani aiz elkona un izveda no pils nakts vesuma. Briviba skita iluzora, pat tad, kad iekapam Adelfa hackney kariete un braucam cauri vartiem. Kalpi jau guleja, saimniekam neviens ar saaukstesanos netraucetu, bet saubas joprojam znaudza.
Mans aizbildnis pat uzmacas no attaluma. Es atcerejos, ka vins guleja uz gridas, bezpalidzigs, ievainots.
«Vai vinam tiesam viss bus kartiba?» – ES jautaju.
«Vai es atstatu vinu tur, riskejot but atbildigs par nelaimi?»
Adelfs mili pasmaidija un aplika roku ap manu plecu. Vina atgriezas vina ierasta jautriba un atklatais smaids, es piekeros viniem un centos aizmirsties. Maigi pieskarieni, kratisana, ritenu dardona uz ietves – pasaule sasaurinajas lidz vienkarsam lietam, un es jutos labi. Es butu tur sedejis veselu muzibu, bet kariete apstajas un man bija jakapj ara.
Pilseta guleja. Apburtas laternas apgaismoja rezgu zogus, divslipju jumtus un slegu logus. Vejs maigi cauksteja zali pagalmos; nekas cits netrauceja mieru. Es dzili ievilku elpu, atceroties, cik loti man patika si pilsetas dala, vienkarsa un majiga.