Шрифт:
"Ir vel viena lieta: es neesmu parliecinata, ka protu ar tiem braukt," vina atgadinaja.
– Parbaudisim to. Ar mani tu nepazudisi. Jus varat braukt loti leni.
– Labi, ta ka tu ta saki, tad es tev ticu, pat ja tas ir mazliet biedejosi.
– Viss bus labi, vari man uzticeties! Sie zirgi ir tik mierigi, ka uz tiem var atpusties pat berns.
– Tas ir labi, jo es neesmu labaks par jebkuru bernu, tikpat nezinot apkartejo pasauli.
Mes devamies leja uz stalliem, kur vini pavadija ilgu laiku un rupigi izvelejas man zirgu. Galu gala vini vienojas par peleku kumelu ar baltam krepem un maigi pelekam acim. Vina bija tik laba, ka es pat apskavu vinas kaklu, izbraucu ar pirkstiem cauri vinas krepem un saku kaut ko cukstet, bet jocigakais ir tas, ka es nezinaju, ko saku. Vardi vienkarsi izpluda no manis, bet es nezinaju to nozimi. Likas, ka tas piedereja ieprieksejam kermena ipasniekam, un man ienaca prata, kad saku apskaut zirgu.
Vina drosi vien prata sedet zirga mugura. Ta ka seit nav automasinu vai lidmasinu, lielakajai dalai pasaules iedzivotaju vajadzetu apgut zirgu transportu.
Krispins partrauca manas domas, atnesot pie manis savu zirgu, kurs bija neparprotami lielaks un specigaks, bet ari loti skaists: sokolades krasa, vienmerigas krepes, samtaini brunas acis.
– Viss, mes esam gatavi jusu pirmajam izjadei ar zirgu! – vins teica. – Nekas sarezgits. Tu met kaju par zirga muguru un turies…
Vinam nebija laika pabeigt. Kermenis saka rikoties, man neprasot. Es uzliku roku uz kucites muguras un peksni uzlidoju vinai uz muguras, apsedos ta, it ka es seit butu sedejusi ilgu laiku un loti erti.
"…pec seglu stiena," burvis pabeidza. "Mums japienem, ka, ta ka jus iztikat bez segliem, jus zinat, ka braukt."
– Es nezinu, ka tas notika. Tu saki runat, un es to izdariju.
– Ja, man sak rasties aizdomas, ka lielais mentors mani ir miris, ka es neuznemsos macit, tu visu satver lidojuma!
Vins ari uzkapa zirga, bet seglos, un mes devamies mana pirmaja piegajiena.
13. nodala
Crispin
Man bija interesanti skatities Lunsojas. Vina bija loti atklati prieciga vai skumja. Vina nemaz neinteresejas par materialiem labumiem un pat nejautaja man tiesi vai majienos par finansu stavokli. Vina nesedeja un neskatijas uz mani ar koketu skatienu. Visbiezak vina sastinga, pieversot skatienu apvarsnim, kur lidinajas vinas domas, man nezinamas un neparastas.
Es neesmu pieradis, ka pret mani izturas tapat ka pret citiem man apkart. Lepnums? Vairak ka ieradums. Es zinu, ka izskatos. Kops sespadsmit gadu vecuma vinam nav atnemta sievietes uzmaniba, pat drizak ta ir apnikusi. Un tad beidzot uzrodas man vajadziga meitene un uz mani vispar nereage. Vai Visums man atriebjas? Vai ari jums ir jaiegust vinas milestiba? Ta ir butiba.
Katru reizi sev atgadinu, ka vina mani nepazist, ari par pravietojumu nezina un pat neko neatceras, bet ka es gribu meiteni apskaut, ciesi turet un pateikt, ka nesapesu vinai vairs nav no ka baidities.
Cietoksna apvedcels mums visiem bija pilnigs parsteigums. Mans vietnieks noteikti negaidija nekadas reakcijas uz vina ekskursiju, bet mes vinu parsteidzam. Saimniecibas telpu gruvesu skirosana, ko ieplanoju parit, iepriecinaja, iespejams, vienigi Lapsu. Bet vins uztvera musu parsteigumu par sieviesu neesamibu cietoksni ka labu zimi.
Principa neesmu pret sieviesu personalu, ja ir tadas, kas piekrit dzivot sados apstaklos, citadi kontingents ilgi neuzturas. Neviens negrib gadiem ilgi sedet viens, jo daudzi seit nav burvji un nesmaida, ka savu jaunibu pavada robezas sargasana, un tas ari viss!
Es pats biju loti parsteigts, cik aizravies Lapsa ar veco kalti. Vinai bija tada sejas izteiksme, ka bija laiks sakt but greizsirdigai. Cik maigi vina parbrauca ar roku par darbarikiem, maigi pasmaidija pie pavarda, un man, skatoties uz tadu Lapsu, uzmetas zosada visa kermeni. Es gribu, lai vina ta skatas uz mani, nevis uz kaut kadu miskasti!
Kad vina sodien naca pie manis isi pirms ritausmas, mana lielaka velme bija panemt vinu rokas, apskaut ar rokam un kajam, iebazt degunu vinas kakla un turpinat gulet vai negulet, ka tas notiek, un nerunat par pulksteni, kura vinai nav. Es priecajos redzet Lizu jebkura laika.
Pec vinas aiziesanas es guleju vel stundu, bet sapratu, ka vairs neaizmigsu, tapec saku meklet vinai pulksteni, nevis tapec, ka vina ieradas parak agri, bet gan tapec, lai iepriecinatu un neliktu vinai neerti.
Briniskigs rits kopa. Vareja klut labak tikai ar skupstu, bet es savaldijos, lai ari ar grutibam. Meitene visu satvera lidojuma. Cik atri vina iemacijas burtus! Varetu domat, ka no ta ir atkariga vinas dziviba!
Bet dazreiz vina peksni kluva tik skumja un domiga, ka es jutos neomuligi. Kas manu meiteni tik loti uztrauc? Kapec vina par to neruna? Ko darit, ja es varetu palidzet?
Конец ознакомительного фрагмента.