Treskart, stimulus iedala nosacitos un beznosacijumu.

Kada ir atskiriba?

– Beznosacijumu stimuli izraisa iedzimtu reakciju.

– Nosaciti stimuli izraisa reakciju, kas attistijusies dzives laika vai apmaciba.

Piemeram, komanda "sedet", ko mes dodam netrenetam sunim, liks sunim pagriezties, klausities utt., bet ne liks vinam apsesties. Si komanda izraisis iedzimtu orientesanas reakciju un bus beznosacijumu. Bet ta pati komanda, kas dota apmacitam sunim, liks tam apsesties. Izstradata reakcija izpauzas, un stimuls bus nosacits.

Tadejadi viens un tas pats stimuls var but nosacits un beznosacijuma atkariba no ta, kadu reakciju tas izraisa.

Refleksi

Termins "reflekss" biezi tiek lietots specialaja literatura, specialistu – kinologu un amatieru treneru sarunas, tacu kinologu vidu nav vienotas izpratnes par refleksu jedzienu. Tagad daudzi ir iecienijusi rietumu treninu sistemas, tiek ieviesti jauni termini, bet tikai retais pilniba izprot veco terminologiju. Mes centisimies palidzet sistematizet jedzienus par refleksiem tiem, kuri daudz ko jau ir aizmirsusi, un nodot sos jedzienus tiem, kuri tikai sak apgut teoriju un treninu metodes.

Saja raksta izklastiti klasiskie jedzieni par refleksiem, kas pienemti majas kinologija. Lielaka dala saja raksta izmantoto definiciju (kursiva) ir tas, ko macija veca padomju kinologijas skola. Kursiva un pasvitrotas definicijas ir tas, kuras izstradajis raksta autors.

Reflekss ir organisma reakcija uz stimulu.

Beznosacijumu refleksi

Beznosacijuma reflekss ir organisma iedzimta reakcija uz stimulu.

Katrs beznosacijumu reflekss izpauzas noteikta vecuma un reagejot uz noteiktiem stimuliem. Kucens pirmajas stundas pec piedzimsanas spej atrast mates zilites un sukat pienu. Sis darbibas nodrosina iedzimtie beznosacijumu refleksi. Velak kucens sak reaget uz gaismu un kustigiem prieksmetiem, ka ari koslat un norit cietu baribu. Velaka vecuma kucens sak aktivi petit savu teritoriju, rotalaties ar metiena biedriem, izrada orientesanas reakciju, aktivu aizsardzibas reakciju, izsekosanas reakciju un medijuma reakciju. Visas sis uzvedibas pamata ir iedzimti refleksi, kas atskiras pec sarezgitibas un izpauzas dazadas situacijas.

Beznosacijumu refleksi pec sarezgitibas limena

Pec sarezgitibas pakapes beznosacijumu refleksus iedala:

vienkarsos beznosacijumu refleksus

refleksu akti

uzvedibas reakcijas

instinkti

Vienkarsi beznosacijumu refleksi

Vienkarsie beznosacijumu refleksi – elementaras iedzimtas reakcijas uz stimuliem. Piemeram, ekstremitates atvilksana no karsta prieksmeta, plakstina mirkskinasana, kad aci nonak puteklu dalina, utt. Vienkarsi beznosacijumu refleksi uz atbilstosu stimulu izpauzas vienmer, parmainas un korekcija nav paklauta parmainam.

Refleksi

Refleksi ir darbibas, ko nosaka vairaki vienkarsi beznosacijumu refleksi, kas vienmer tiek veikti vienadi un neatkarigi no suna apzinas. Butiba refleksi nodrosina organisma vitalitati. Tapec tie vienmer izpauzas drosi un nav korigejami.

Dazi refleksu piemeri:

elposana

risana

atkreposana

Mes neminesim visus refleksus, ko var noverot sunim.

Apmacot un audzinot suni, jaatceras, ka vienigais veids, ka noverst konkretu refleksu darbibu, ir mainit vai noverst stimulu, kas to izraisa. Tatad, ja velaties, lai jusu suns paklausibas apmacibas laika neiet uz tualeti (un vins to daris tik un ta, ja bus nepieciesams, neskatoties uz jusu aizliegumu, jo tas ir reflekss), tad pirms apmacibas izvediet vinu pastaiga. Sadi rikojoties, jus noversisiet attiecigos stimulus, kas izraisa jums nevelamo refleksu.

Uzvedibas reakcijas

Uzvedibas reakcijas ir suna velme veikt noteiktas darbibas, pamatojoties uz refleksu darbibu kompleksu un vienkarsiem beznosacijumu refleksiem.

Piemeram, oportunistiska reakcija (velme panemt un nest prieksmetus un speleties ar tiem). Aktivas aizsardzibas reakcija (velme izradit agresivu reakciju pret personu). Olfaktoriska meklesanas reakcija (velme meklet prieksmetus pec to smarzas) un daudzas citas. Nemiet vera, ka uzvedibas reakcija nav pati uzvediba. Piemeram, sunim ir iedzimta speciga aktiva aizsardzibas uzvedibas reakcija, bet vins ir fiziski vajs, maza auguma, un dzives laika, meginot istenot agresiju pret cilvekiem, tam pastavigi ir bijusi negativi rezultati. Vai konkretaja situacija vina uzvedisies agresivi un bus bistama? Iespejams, ka ne. Tacu janem vera dzivnieka iedzimta agresivitate. Sis suns var uzbrukt vajam pretiniekam, piemeram, bernam.

Tadejadi uzvedibas reakcijas ir daudzu suna darbibu celonis, tacu reala vide tas var kontrolet.

Mes esam minejusi negativu piemeru par suna nevelamu uzvedibu. Tacu meginajumi attistit velamo uzvedibu, ja nav nepieciesamas reakcijas, beigsies neveiksmigi. Piemeram, ir bezjedzigi izveidot meklesanas suni no kandidata, kuram trukst ozas un meklesanas reakcijas. No suna ar pasivu aizsardzibas reakciju (bailigs suns) nevar izveidot sargsuni.

Instinkti

Instinkti – iedzimta motivacija, kas nosaka ilgtermina uzvedibu, kuras merkis ir apmierinat noteiktas vajadzibas.

Instinktu piemeri: seksualais instinkts; passaglabasanas instinkts; medibu instinkts (biezi parveidots par plesona instinktu) utt.

Dzivnieks ne vienmer rikojas ta, ka to dikte instinkts. Noteiktu stimulu ietekme suns var izradit uzvedibu, kas nekada veida nav saistita ar konkreta instinkta realizaciju. Tomer kopuma dzivnieks centisies to realizet. Piemeram, ja treninu zonas tuvuma paradisies sunu matite, sunu tevina uzvedibu noteiks seksualais instinkts. Kontrolejot suna tevinu, izmantojot noteiktus stimulus, jus varesiet piespiest suna tevinu stradat. Tacu, ja jusu kontrole pavajinasies, tevins atkal centisies realizet seksualo motivaciju. Tadejadi beznosacijumu refleksi ir galvenais motivejosais speks, kas nosaka dzivnieka uzvedibu. Jo zemaks ir beznosacijumu refleksu organizacijas limenis, jo mazak tie ir kontrolejami.