Indiferentam stimulam ir nepieciesams kads skaidrojums. Indiferents nozime vienaldzigs, t. i., neizraisa suna reakciju. Bet no stimula definicijas mes zinam, ka jebkurs stimuls izraisa organisma reakciju – tapec tas ir stimuls. Kadu reakciju izraisis komanda "Sedet", ja mes to dosim netrenetam sunim? Sads suns, visticamak, pagriezis galvu pret jums un klausisies. Izdzirdot komandu, suns bus ieinteresets par jauno skanu, bet vins nedomas apsesties.

Kadu reakciju sunim izraisis stimuls – komanda "Sedet"? Nedrosu reakciju! Refleksu, ar kuru netrenets suns reage uz komandu "Sedet", ka ari uz jebkuru citu komandu, sauc par refleksu "Kas tas ir?", un tas ir dzivnieka iedzimta uzvedibas reakcija. Bet kapec mes so stimulu saucam par vienaldzigu? Ja, tapec, ka tas ir vienaldzigs attieciba uz suna uzvedibas izpausmi – sedesanu pec komandas. Tas ir, sakotneji komanda "Sedet" neizraisa velamo uzvedibu, un principa nav nozimes, vai komanda skan "Sedet", "Sit" vai citadi. Nav nozimes ari tam, vai ta ir skanas komanda vai zests.

Jebkurs stimuls sunim var izraisit jebkuru uzvedibu. Tapec mes saucam sadu stimulu par indiferentu – tas sunim ir pilnigi vienaldzigs attieciba uz velamas uzvedibas izpausmem.

Stimulu pielietosana

So stimulu piemerosanai jasakrit laika 0,5-2 sekunzu robezas.

Biezi gadas, ka saimnieks, atstajis suni uz isu bridi, atgriezas majas un ir parsteigts – dzivoklis izskatas ta, it ka taja butu viesojies FIB. Visa attela autors – cetrkajainais Pikaso – ir sajusma par sava milota saimnieka ierasanos. Un, protams, vins uzreiz sanem "honoraru". Pec kada laika suna saimnieks sak pamanit, ka sadas audzinasanas efekts ir tads pats – suns vairs nepriecajas par saimnieka ierasanos, bet slepjas un naud. Un ari "FIB" dzivokli apmekle biezi, neskatoties uz regulari veikto "profilaksi".

Aplukosim so situaciju, brunojusies ar apmacibas teoriju un metodem: uzdosim sev jautajumu, vai tiek ieverots ieprieks minetais noteikums un kadu nosacitu refleksu saimnieks ar sadu ricibu attista sunim?

Protams, ar vislabakajiem nodomiem vins censas attistit negativu saikni starp suna "destruktivu" uzvedibu un sodu. Bet cik daudz laika paiet starp saimnieka iecienito apavu apesanas sakumu un saimnieka piemerotu stimulu piemerosanu? Dazas stundas. Nav izveidojies nosacits reflekss, it ipasi, ja nemam vera, cik daudz pozitivu emociju rada tik patikamas garsas koslajamas adas sajuta! Un kads notikums notiek pirms soda (tikai 0,5-2 sekunzu laika)? Tiesi ta! Milaka ipasnieka ierasanas…

Tagad ir skaidrs, kapec suna nevelama uzvediba nepazud, bet attistas bailes no saimnieka. Un nevajag domat, ka suns "jutas vainigs". Si uzvediba, ko mes uzskatam par vainas atzisanu vai "nozelu", patiesiba ir klasiska paklausanas stiprakajam saime, kas izzudis, tiklidz "lideris" parstas izmantot negativus stimulus. Tadejadi saimnieks veiksmigi atrisina varas lidzsvara problemu "banda", tacu nekada veida nemaina suna nevelamo uzvedibu.

Nosaciti refleksi un stimuli: seciba

Signalizejosa stimula iedarbibai jabut pirms beznosacijuma stimula iedarbibas 0,5-2 sekunzu laika.

Lai saprastu, kapec sis noteikums darbojas, ir detalizeti jaizpeta fiziologiskais nosacita refleksa veidosanas mehanisms. So jautajumu mes aplukosim kada no nakamajam nodarbibam. Tagad jums jaatceras, ka vispirms tiek dota komanda "Sedet", pec tam tiek pavelkama pavadas siksna.

Ja jus vispirms pavelkat pavadas siksnu, suns apsedisies, bet nebus nekadas saiknes ar komandu. Vienlaiciga komandas dosana un mehaniska stimula pielietosana ari nav lietderiga – saja gadijuma suna nervu sistema uzbudinajumu, reagejot uz skanas stimulu, "apspiedis" uzbudinajums, reagejot uz pavadas vilksanu, un saikne starp komandu un apsesanos neveidosies.

Biezi redzams, ka nepieredzejis dresetajs vienlaicigi velk par pavadinu un kliedz "Sedet". Atkartojot so kombinaciju daudzas reizes, vins nespej saprast, kapec suns nekadi nereage uz komandu, bet tikai klust arvien nomaktaks un nobijies. Sada veida nevar attistit nosacitu refleksu.

Atkartosana nosacita refleksa attistiba

Daudzkarteja nosacijuma un beznosacijuma stimula kombinaciju atkartosana noteikta slodzes un laika rezima.

Parasti ar vienu stimulu nepietiek, lai izraisitu nosacito refleksu. Lai komanda izveidotu saikni, kombinacija ir jaatkarto noteiktu reizu skaitu. Bet cik tiesi? Vai viena sesija ir iespejams izpildit 50 kombinacijas, vai ari katra sesija ir japilnveido vairakas kombinacijas? Un kadam jabut partraukumam starp nodarbibam?

Atbildes uz sadiem jautajumiem sniedz tikai prakse. Zinasanas par to, cik daudz, cik biezi un cik ilgi ir nepieciesams praktizet noteiktus vingrinajumus, ir prasmju attistibas metodika. Un, ja nem vera suna individualas ipatnibas, klust skaidrs, ka izveidot efektivu metodi konkreta nosacijuma refleksa attistisanai var tikai pec daudzu gadu smaga darba, gustot praktisku pieredzi un studejot zoopsihologijas teoretiskos pamatus.

Nervu sistemas stavoklis

Galvas smadzenu garozas nervu centriem nosacita refleksa attistibas laika jabut briviem no citam darbibam un jaatrodas aktiva stavokli.

Ir skaidrs, ko nozime "aktivs": nevar apmacit gulosu vai nogurusu suni. Tacu suna aktivitate var but atskiriga. Ja dzivnieks, piemeram, ir aiznemts, censoties sakost atrasto kaulu, lai attistitu prasmi pietuvoties pec komandas, tas nav ta verts.

Stimulu stiprums

Uzbudinajuma stiprumam pie beznosacijumu stimula jabut lielakam neka pie signalstimula, bet tas nedrikst izraisit inhibiciju.

Ja komanda "Sedet" tiek dota ta, ka suns no bailem nogulstas uz zemes, vinam bus vienalga, vai jus pavelkat pavadas siksnu vai ne. Tas nozime, ka komandas spekam jabut tikai tik specigam, lai suns to sadzirdetu, – nekam vairak. No otras puses, nav nepieciesams "saplest" pavadas siksnu ta, lai suns naudetu no sapem. Sads grudiens izraisa nervu sistemas nomakumu, un sados apstaklos saikne ar komandu neizveidosies. Nosacitais reflekss neizveidosies.