Шрифт:
Atlase apmaciba
Beznosacijumu refleksi ir suna uzvedibas pamata. Tapec loti svariga ir rupiga dzivnieka izvele apmaciba, speju noteiksana tam vai citam dienestam (darbam).
Tiek uzskatits, ka suna efektivas izmantosanas panakumus nosaka tris faktori:
apmacama suna izvele;
apmaciba;
kompetenta suna izmantosana.
Pirma punkta nozime tiek lesta 40 %, otra un tresa – 30 % katra.
Nosaciti refleksi
Nosacitais reflekss ir organisma reakcija uz kadu dzives vai apmacibas procesa izveidojusos stimulu. Nosacijuma refleksus pec to veidosanas veida var iedalit dabiskos un maksligos.
Dabiskie nosacitie refleksi
Dabiskie nosacitie refleksi ir tie refleksi, kas veidojas dabiski, bez cilveka iejauksanas.
Suns, ziemas sakuma uzkapjot uz plana ledus, jut, ka tas plaisa un lust zem vina kajam. Gadas, ka dzivnieks nokrit cauri un saslapina kepas. Pietiek ar vienu sadu gadijumu, lai suns saktu izvairities no pelkem un dikiem, ko klaj ledus. Sadu uzvedibu nosaka dabisks nosacits reflekss.
Maksligi nosaciti refleksi
Maksligi nosaciti refleksi ir refleksi, kas cilvekam attistijusies noteiktu apstaklu radisanas rezultata.
Piemeram, radot atbilstosus apstaklus un piemerojot noteiktus stimulus, dresetajs attista nosacitu refleksu piezemet suni uz komandu "Sedet". Nosacitais reflekss saja gadijuma bus maksligs.
Suna audzinasanas un apmacibas procesa var attistities nosaciti refleksi, kas mums ir nevelami. Piemeram, apmacot suni parvaret skerslus, biezi gadas, ka suns pirmajos meginajumos neveiksmigi lec pari skerslim, trapa ar kepam vai citam kermena dalam. Sados gadijumos var veidoties nosacijuma reflekss izvairities no skersla (nosacijuma reflekss var ari neveidoties. Par nosacita refleksa veidosanas mehanismu un nosacijumiem mes runasim nakamaja nodarbiba).
Nosacito refleksu hierarhija
Nosacitais reflekss obligati veidojas, pamatojoties uz beznosacijuma refleksu, uzvedibas reakciju vai refleksa aktu. Sadu nosacitu refleksu sauc par pirmas kartas nosacitu refleksu. Ieprieks minetaja piemera nosacitais reflekss par izvairisanos no barjeras ir attistijies, pamatojoties uz pasivu aizsardzibas reakciju. (Ta ir fiziska izvairisanas no sapigiem stimuliem).
Tacu nosacitu refleksu var attistit ari, pamatojoties uz ieprieks attistitu nosacitu refleksu. Sada gadijuma to sauc par otras kartas nosacito refleksu. Pec tam, kad ir attistits nosacijuma reflekss piezemeties pec komandas, dresetajs uz ta pamata var attistit nosacijuma refleksu piezemeties pec zesta, pec rokas zesta dodot komandu "Sedet" un mudinot suni piezemeties. Nosacitais piezemesanas reflekss ar zestu bus II rikojuma nosacitais reflekss.
II kartas nosacijuma reflekss var but pamats sadu nosacijuma refleksu attistibai. Sada gadijuma turpmak attistito nosacito refleksu sauc par augstakas kartas nosacito refleksu.
Attistibas pakape
Nosacijuma refleksus iedala ari pec to attistibas pakapes. Pec 1-2 treniniem par piezemesanos pec komandas mes attistam sakotnejo nosacito refleksu. Tas vel nav stabils, neizpauzas uz katru komandu un prasa turpmaku nostiprinasanu. Ja iedarbojas uz traucejosiem stimuliem, sakotnejais nosacitais reflekss neizpauzas. Pastavigi praktizejot so nosacito refleksu, mes to attistam lidz noturigam nosacitajam refleksam, kas garanteti izpaudisies standarta situacijas apstaklos. Tacu mes nevaram ceret, ka suns darbosies bez kludam jebkuros apstaklos. Sim nolukam nosacitais reflekss ir jaattista par prasmi. Si prasme izpauzas visos apstaklos, pastavot daudziem specigiem traucejosiem stimuliem.
Suna uzvedibu nosaka nosacitie un beznosacijumu refleksi. Beznosacijumu refleksi ir pamata, ta uzvedibas dala, kas sunim ir raksturiga pec dabas. Nosacitie refleksi ir attistita uzvedibas dala, ko mes varam veidot, radot noteiktus apstaklus un piemerojot nepieciesamos stimulus.
Nosacito refleksu veidosanas nosacijumi
Jebkuras apmacibas pamata ir vienkarsu prasmju attistisana, no kuru kompleksa sastav uzvediba. Vienkarss nosacits reflekss, ka mes jau zinam (raksts "Refleksi"), ir prasmju veidosanas pirmais posms. Un ir loti svarigi zinat, kados apstaklos veidojas nosacitie refleksi, attistot to vai citu uzvedibu. Ieverojot sos nosacijumus, jus varesiet viegli un atri attistit velamo uzvedibu savam majdzivniekam, un jus varesiet saglabat attistitas prasmes ari pec treninu kursa beigam. Neieverojot vismaz vienu no sodien aplukotajiem noteikumiem, nosacijuma refleksa attistisanu ne tikai apgrutina, bet padara to neiespejamu.
No otras puses, mes biezi vien neapzinati radam apstaklus, kuros suns attista uzvedibu, kas mums ir nevelama. Lai noverstu sadas izpausmes, ka ari korigetu uzvedibu, ir skaidri jasaprot, kadi apstakli ir izraisijusi nevelamo nosacito refleksu veidosanos un kadi apstakli ir jarada, lai sada uzvediba izzustu.
Klasiskaja padomju apmacibas teorija pastaveja ideja par septiniem nosacito refleksu veidosanas nosacijumiem. Tagad so teoriju var kritizet, var pilniba noraidit, tacu gan iesacejiem sunu audzetajiem, gan specialistiem – kinologiem ar pieredzi, ir noderigi zinat par siem septiniem nosacijumiem.
Divi stimuli .
Tatad, lai veidotos nosacijuma reflekss, ir nepieciesams:
Nepieciesama divu stimulu klatbutne: vienaldziga (nakotne nosacita) un beznosacijumu, kas izraisa atbilstosu suna ricibu.
Ar beznosacijumu stimulu viss ir vairak vai mazak skaidrs. Ja velaties, lai suns sez, ir jabut stimulam, kas izraisa so reakciju. Piemeram, grudiens uz krupja. Vai naskis, ko tur virs suna galvas. Vai pavadas vilksana. Galvenais ir tas, ka stimuls izraisija velamo reakciju – suna piezemesanos. Un sai reakcijai (refleksam) jabut iedzimtai (jautajuma izskatisanas vienkarsibas labad iedomasimies, ka ir izveidojies pirmas kartas nosacijuma reflekss – skat. rakstu "stimuli").