Holeriskais GND tips – specigs, nelidzsvarots, uzbudinams.

GND flegmatiskais tips – specigs, lidzsvarots, inerts.

Melanholiskais GND tips – vajs ar uzbudinamibas pakapes variantiem.

Sangvinis GND tips

Suniem ar so nervu sistemu ir skaidri izteiktas pamata uzvedibas reakcijas, sis reakcijas darba procesa viegli un atri mainas. Sangviniskie suni ir atri apmacami, un attistitas prasmes ir diezgan kvalitativi saglabajusas. Specigi stimuli neizraisa parmerigu uztraukumu.

Sada rakstura suni ir specigi satraukti un atri reage uz stimuliem. Nosacijuma refleksi, kas saistiti ar dusmu rasanos, satveriena attistibu, paliga aizturesanu, atri attistas un domine par citiem refleksiem. Sakotneja nosacito refleksu attistiba ir loti atra. Tacu to pilnveidosana ir sarezgita, jo darba laika suns ir loti izklaidigs. Gruti ir ari attistit prasmes apturet nevelamas darbibas, ilgu izturibu. Suns klust loti uzbudinats uz specigiem stimuliem. Bet pec tam vins joprojam spej uztvert dresetaja komandas un signalus, viegli parsledzoties uz cita veida darbibu.

Uz stimuliem suns uzbudinas leni, jo leni pec uztraukuma pariet uz cita veida darbibu. Apmacibas gaita attistit nosacitos refleksus flegmatikam ir gruti. Apmaciba notiek leni, bet attistitas prasmes ilgstosi saglabajas. Suns vaji reage uz specigiem traucejosiem stimuliem.

Specigi izteikta orientesanas reakcija uz jaunu vietu, smakas. Kustigi melanholiki ir nepamatoti neratni, mazkustigi – pasivi. Specigu stimulu iedarbiba izraisa bailes, sabrukumu. Pamata uzvedibas reakcijas izpauzas vaji. Apmaciba izstradatie sakotnejie nosacitie refleksi ir nestabili un vaji izpauzas. Refleksu uzlabosana lidz pastavigam iemanam ir apgrutinata.

Sunu nervu sistemu raksturo ne tikai tadas ipasibas ka speks, atrums un uzbudinamiba, bet ari uzvedibas reakcijas.

Uzvedibas reakcijas ir suna velme veikt noteiktas darbibas, kas balstas uz refleksu darbibu kompleksu un vienkarsiem beznosacijumu refleksiem.

Ar so jedzienu jus jau esat saskarusies gramata Refleksi. Sodien aplukosim uzvedibas reakcijas sikak.

Suna uzvediba ir sarezgita refleksu darbiba, kas ir daudzu nosacitu un beznosacijumu refleksu izpausmes rezultats uz visdazadakajiem stimuliem areja un iekseja vide. Dzives sakuma kucenam izpauzas vienkarsi iedzimti refleksi un refleksu darbibas, kas nodrosina ta izdzivosanu noteiktos apstaklos. Nakotne sos refleksus vel vairak sarezgi nosacitie refleksi, kas nodrosina progresivakas organisma adaptacijas funkcijas jauniem, pastavigi mainigiem vides apstakliem.

Pieaugusam sunim atseviski vienkarsi refleksi un refleksu akti tiek apvienoti sarezgitas kedveida uzvedibas reakcijas, kuru merkis ir organisma vitali svarigu funkciju veiksana. Pieaugusa suna uzvediba var but tik sarezgita, ka nepieredzejusam dresetajam ir gruti pamanit atseviskus refleksus. Rupigi noverojot suna refleksu aktivitati, ir iespejams noteikt viendabigas refleksu grupas, kas izpauzas regulara seciba. Sadas refleksu grupas sauc par uzvedibas reakcijam.

No suna visparejas uzvedibas var izdalit sadus reakciju veidus: partikas, aizsardzibas, oportunistiska, orientesanas, meklesanas, piesaistes, seksuala, vecaku, rotalu, imitacijas un komunikacijas. Sis reakcijas veido dzivnieka dzives pamatu un tiek izmantotas vai nemtas vera dienesta sunu apmacibas prakse. Lielaka dala uzvedibas pamatreakciju ir dala no sarezgitakam, ieprogrammetam, iedzimtam organisma reakcijam, ko sauc par instinktiem. Instinkti no uzvedibas pamatreakcijam atskiras ar to, ka tos kontrole specifiskas fiziologiski aktivas vielas un hormoni, tapec tie vienmer ir stereotipiski un domine par citam reakcijam.

Reakcija uz partiku

Partika ir suna dzives pamats, noteicosais faktors daudzu uzvedibas reakciju, jo ipasi reakcijas uz edienu, veidosana. Ta izpauzas izsalkusam sunim un ir versta uz baribas meklesanu, iegusanu un esanu. Reakcija uz edienu ir ne tikai sugai raksturiga, bet ari vispareja, un tai ir pat daudz lidzibu visa saime, piemeram, sunu saime. Nosacijuma refleksi, kas ieguti baribas meklesanas un esanas laika, nosaka katra suna reakcijas uz partiku raksturu. Partikas trukums jauna suna augsanas un attistibas perioda izraisa parmerigu partikas meklesanas aktivitati. Turklat, ieraugot edienu, rodas speciga reakcija uz edienu un alkatiba esanas laika. Nosacitie refleksi, kas ieguti saistiba ar partikas uznemsanu, klust dabiski, nostiprinas un saglabajas ilgu laiku.

Tapec, ja jaunie suni tiek nepietiekami baroti, reakcijas uz edienu attistas un klust intensivas. Regulari un pareizi barojot, partikas reakcija attistas mereni un izpauzas mazintensivi. Janem vera, ka suniem ar hroniskam kunga un zarnu trakta slimibam nav labi attistita reakcija uz partiku. Parasti viniem ir slikta apetite. Ta var pilniba pazust slimibas, parslodzes, ediena un barosanas rezima mainas gadijuma. Sadi suni ir slikti baroti, un tos var slikti apmacit ar garsas stimulesanas metodi.

Ir svarigi atcereties, ka lielaka dala sunu refleksu veidojas, reagejot uz edienu un uzvedibu. Zinasanas un dzila izpratne par partikas reakciju palidz dresetajam viegli orienteties suna apmacibas metodes un panemiena izvele. Ka ari pareiza partikas stimulu pielietosana, ka ari lauj metodiski kompetenti izpildit apmacibas panemienus.

Aizsardzibas reakcija

So reakciju nosaka liela grupa iedzimtu un iegutu kustibu refleksu. To merkis ir pasargat dzivibu no ienaidniekiem un dazadiem kaitigiem arejas ietekmes faktoriem. Tapec so reakciju sauc par aizsardzibas un aizstavibas reakciju. Ta lauj sunim izvairities no briesmam vai aktivi cinities ar tam, izmantojot noteiktus signalus. Aktivas aizsardzibas reakcijas pamata ir sarezgiti motoriski akti, kas saistiti ar kermena kustibu telpa, lai uzbruktu briesmu avotam vai attalinatos no ta. Pamatojoties uz iedzimtajam aizsardzibas reakcijam, veidojas sarezgiti nosaciti refleksi, kas galu gala nosaka aizsardzibas reakcijas raksturu un ipasibas. Pieaugusam sunim ta var izpausties trijas formas: aktiva-aizsardzibas, pasiva-aizsardzibas un jaukta (launa-nezeliga).