Шрифт:
Smieklu gaismas vairs nedejoja melnajos acu zilites, tur apmetas auksta apdomiba, un, ja ne mirkla episka daba, meitene butu pargajusi no kajas uz pedu un parravusi vizualo pavedienu.
"Tapec, ka jums ir jadzivo un jastrada saja pilseta," mieriga balss, atzistot vinas taisnibu. – Neatkartojiet manas kludas, neversiet cilvekus pret jums.
– Citadi ko? – Gordonu gimenes mantiniece izaicinosi sacija.
"Nekas…" vins paskatijas uz vinu, it ka domadams, ko butu vieglak darit: parliecinat vai noslicinat. – Es tevi neierobezoju: tu vari lamaties, taisit skandalus, metaties ar kajam un mest senus rokrakstus… Bet tikai ar mani…
– Tik parliecinats par sevi? – Alise nosnaca, nolieca galvu uz saniem un ari ciesi aplukoja nosliksanas temu. Neviens burvis seit nevar but sausmas uz nakts sparniem.
"Ja," virietis mierigi atbildeja. Vina balsi nebija ne bravuras, ne narcisma, ne launpratibas. Vins pazinoja faktu par savu necaurlaidibu.
"Ka jus sakat, burvju kungs," ragana nomurminaja un izdarija tiesi to, ko sanema atlauju: vina uzsita ar kaju uz grants, aizcirta saimniecibas durvis un iemeta darba devejam berniskigu burvestibu, kas nogriez visu pogas uz drebem. Un kas? Vins pats to atlava. Un, acimredzot, no nenovertetas laimes vins uzspraga daudzstavu tirade.
13. nodala
Maja guleja. Taja ieilgusaja, smagaja miega tiek aizmirsts ilgi slims vecis. Katru vakaru vins cer doties prom, bet speks, atminas un ilgi barotais, slimais kermenis nelauj. Un vins nopusas, metajas un griezas uz robezas starp miegu un realitati, noguris un noguris no dzives. Vinam tas ir gruti, tas ir sapigi. Gaiss reibina ar kumelisu un opija smarzam. Gulta jau sen mitra, kamins izdzisis un siltumu nenes. Tadejadi biezie paklaji uz gridas, kas nosedz nobruzatos delus, klust piesatinati ar mitrumu.
Un tas bija divaini. Nepareizi.
Jebkura maja ir tas ipasnieks. Tagad jauns, specigs, pilnigi bez apspiesanas. Un kapec vina dvesele, kas slepjas veca muizas sienas, ir tik nomocita? Kapec seit nav suliga speka energijas, pikanta dziviba un speka smarzas? Kas noticis?
Ragana vienmer ieveroja, ka maja izskatas pec burvja. Pat mans tevs visur vareja saskatit cietos apnemibas terauda pavedienus, dzelzs un asinu un saujampulvera aromatu. Maja bija monumentala, ar zinamu snobismu un piekapsanos. Vins visiem stastija, kads cilveks sarga vina sienas. Un seit…
Meitene pieskaras mitrajam murim. Vina atvilka roku atpakal, jo steidzigi velejas noslaucit viskozo plevi no plaukstas. Kas notika ar vina ipasnieku, ka viss kluva piesatinats ar melanholiju un rugtumu? Alise nesaprata, ka tas bija iespejams, ka dienas laika ta bija vienkarsa maja ar kraukskigiem gridas deliem un rozem vannas, bet nakti ta bija kapenes.
Vina atgruda pecnaves asociacijas un iegaja virtuve, kur zem griestiem lidoja magiskas ugunspukes. Tas viss ir dailliteratura, kurs saka, ka raganas majvieta sakas ar pazistamu (tos aizliedza magiska konvencija par ricibnespejigu radijumu tiesibam), katlu dziru pagatavosanai vai labu skursteni (starp citu, raganas atteicas no si parvietosanas veida kops magiskas teleportacijas paradisanas). Istas burves majas vienmer sakas ar tejas kruzi. Alise jau bija pienemusi, ka paliks seit lidz pilnigai teva piedosanai, kas nenotiks atrak ka pec sesiem menesiem, tapec vina bija neizpratne par virtuves piederumu izveli. Atvilktne bija neticami daudz trauku. Un mazie porcelana un lielie mala. Alisijas uzmanibu piesaistija dusiga, ne mazak ka litru liela kruze ar noskeltu malu, caurspidiga glazura, zem kuras bija redzams ists peleka mala raksts. Vina paraustija plecus un izvilka to.
Un tad gaiteni atskaneja skali soli. Virtuve ienaca majas saimnieks. Gerbies gultai: mikstas platas bikses un brivs krekls. Uz slieksna vins nedaudz samazinaja atrumu, bet tad ieraudzija, ka meitene sez ar teju.
"Si ir mana kruze," aizsmakusi sacija darba devejs.
"Es varu to nopirkt no jums," Alisija igni piedavaja, verodama virieti, kas devas uz tejkannas pusi. Ragana nepamanija nekadu ipasu naidigumu no burvju makslinieka pec izjokosanas ar pogam, tapec vina nepulejas izskatities jaukaka, neka bija patiesiba.
"Es varetu vienkarsi pajautat…" vins ierosinaja un meitene samiedza acis. Un Gregorijs, uzlejis teju un nolicis kruzi galda preteja puse, piegaja pie skapja.
"Mes jau esam noskaidrojusi, ka man ir problemas ar so…" vina beidzot izspiedas, saliekot kaklu un tumsa meginot redzet, ko burvis tur caukst. Ja vins tagad no viena no plauktiem butu izvilcis dusigu nazi, kas paredzeta, lai nogalinatu laundabigo burvi, vina nebutu parsteigta. Bet ta vieta paradijas skarda kaste un viriesa zobos saspiests cepums.
– Kas? – vinas darba devejs gurksteja, apsezoties vinai preti. "Man ir alergija pret ingveru, un Greta vienmer slepj no manis sis piparkukas."
Alise neticigi paskatijas uz nepietiekami paeduso alergiju un tad, neko no sevis negaidot, atbalstija elkonus pret galdu, nedaudz piecelas, lai butu tuvak, un gurdeni ieteica:
– Ja velies, es tev uztaisisu eliksiru… Pret alergijam?
"Es neesmu tik vecs, lai aizmirstu, ka jus specializejaties indes," burvis atbildeja ar smieklu dzirkstelem savas nopietnajas tumsajas acis.