Шрифт:
Beidzot atveru aploksni, un manu tricoso pirkstu del tas saturs izkrit tiesi uz gridas. Si nav cita zina. Tas ir fotografijas. Daudz fotografiju. Un vini visi ir kopa ar Glebu.
Bet vins tajas nav viens.
2
Es vairakas reizes mirkskinu, bet redzetais nepazud. Fotografiju patiesa nozime man pamazam ataust. Uzmanigi parbraucu ar pirkstiem pari spilgtajam bildem, it ka pieskaroties tam, kaut kas mainisies, nezinu, vai meitene peksni pazudis vai vismaz izskatisies labak gerbusies?
Bet, protams, nekas tads nenotiek. Musu pasaule nav magijas, ir tikai tuksi fakti. Un sobrid vini nezeligi sitas uz manu psihi.
Manas smadzenes genere abstraktas domas, nelaujot man iesligt histerija. Piemeram, es, iespejams, jau desmit reizes sev esmu teicis, ka meitene fotoattela ir skaista. Un vina ir ari blondine. Glebam vienmer patikusas blondines, es jau zinu, es savus brunos matus balinu jau kadus desmit gadus.
– Olenka, kur tu esi? Vai nevarat atrast vazi Glebuskas davanai? "Mes sanemam kuku," mani sasniedz viramates balss.
Vina jau ir tuvu, vina grasas ieiet gulamistaba, un si doma mani atskaida.
Atri piecelos kajas un pagrudu nistas fotografijas zem gultas. Man tik tikko ir laiks, pirms Anna Nikolajevna atver durvis un zinkarigi paskatas apkart.
– ES eju. "Nekas slikts ar ziediem nenotiks," es peksni saku un speru soli uz prieksu.
– Ne – ne, nekada gadijuma! – Gleba mate iesaucas. "Es pats tos uzliksu, es jums palidzesu."
Vina bez ceremonijam iet ieksa un panem puski no gultas, izlidzinot gultas parklaja grumbas. Tad vinas sikstais skatiens nokrit uz spilgti krasoto palodzi, kas man visvairak bija vajadziga no kopeja bezsejas interjera.
Anna Nikolajevna neapmierinati saknieba lupas un grasas kaut ko teikt, bet es nespeju klausities vinas moralas macibas. Ne tagad, kad uzzinaju, ko isti vinas dels darija komandejumos.
"Man nav vazes sim puskim," es bez ceremonijam panemu ziedus no viramates, "Glebam nevajadzeja teret tik daudz naudas, tie tik un ta novist."
– Ak, es atnesu piemerotu vazi! – Anna Nikolajevna iesaucas. – Pareizak sakot, Misenka atnesa, es vinam jautaju. Ejam atri.
Es burtiski piespiezu sevi sekot Gleba matei ara no istabas. Man galva iezogas vajpratiga doma, ka tad, kad nakti atgriezisos gulamistaba, fotografiju vairs nebus. Un vares izlikties, ka nekas nav noticis, mana lauliba joprojam ir priekszimigi skaista.
Vaze patiesam atrodas Mihaila Jurjevica automasina. Un tiesi tads izmers, kads tev vajadzigs.
"Apbrinojama talredziba, it ka jus zinatu, kada vaze man bus vajadziga," es bez emocijam komenteju, iebazot nisto slotu udeni.
"Hmm," Annas Nikolajevnas seja uz bridi paradas ena, un man ir aizdomas, ka vina zina par papildu aploksni ar parsteigumu, "Es neteiksu, ka es zinaju, bet man bija tada doma, es to neslepsu."
Vinas piezime izklausijas arkartigi neviennozimigi. Vai ari es tagad visur mekleju dubultdibenu? Jebkura gadijuma, pirms saku jautat viramatei, ko tiesi vina uzmineja un kapec man neteica, es pieversos kukai.
"Beidzot noputisim sveces," es pasmaidu un aizdedzu sveci.
Vai es nebutu negativi reagejusi pret savu viramati, ja vina man butu teikusi, ka Glebs mani krapj? Nevienam nepatik sliktu zinu vestnesi.
Kas man tagad jadara? Dalities ar vinu? Vai lugt padomu? Man nav savas mates.
“Cik liels puisis, vini noputa sveci, mani labie aizgaja pie teta,” Annas Nikolajevnas vardi iespiezas mana prata, un es uzreiz nesaprotu, ka palaidu garam svarigu bridi bernu dzimsanas diena, iestredzis savas domas.
Pateicoties Masai, vina mus filmeja. Es visu redzu no arpuses.
"Par teti, ha," es pasmaidu, "es varetu ari nopust sveci uz kukas pec gada." Tas nav genialitates vai kada ipasa talanta raditajs. Pec izskata abi vairak lidzinas man. Vismaz pagaidam.
Mana viramate nemitigi slave savu delu un censas mani atstumt otraja plana. Un parasti es pret to izturos ar humoru. Glebs ir vienigais berns gimene, un masu milestiba pret saviem zeniem jau sen ir krasaini ilustreta literatura un kino. Un ir gruti atrast gimeni bez viena sada stasta. Bet tagad es nespeju jokot un visu uztvert vieglpratigi.
"Bet musu vecakais un jaunakais nevareja nopust sveci uz kukas pat divos." Tatad, Ol, tev ir geniju gimene,” saka Masa, censoties mazinat atmosferu.
"Ah, huh," es izspiezu piespiedu smieklus. – Labi, iedzersim teju un dosimies prom. Man vel viss jasakopj un berni jaliek gulet.
– Tatad, varbut laujiet mums palidzet. "Kapec tu pats te visu berzisi," mans draugs iesaka, lidzjutigi skatidamies uz mani.
“Glebuska ieteica Olenkai noligt au pair, bet vina atteicas,” Anna Nikolajevna uzreiz ieliek divus centus.