Шрифт:
Varbut ta ir musu problema? Atklats dialogs gimeni pameta jau sen. Un vai vins kadreiz bija mana puse, nav zinams. Es vienmer devu prieksroku pielagoties un kluset, jo tas man skita dabiski. Sis ir labs, uzticams puisis, vins mani mil, vinam ir normala gimene, mes vienmer busim pilniga kartiba.
"Kads es esmu mulkis," es nocukstu zem deguna un parak skali nolieku glazi uz gridas.
Tikai pec tam, kad ieraudziju Gleba fotografijas ar citu sievieti, es aizdomajos par to, cik daudz sleptu aizvainojumu man patiesiba bija pret vinu un vina vecakiem. Un daudzos gadijumos vajadzeja tikai runat, skali izteikt savas domas un uzstat uz savu.
Lai gan dialogs ar viru reizem ir loti gruts uzdevums. Vins ir karsts, un vinam ir ieradums apspiest.
Papildus visam es dzivoju kopa ar psihologisko manipulatoru?
Ne, pilnigas mulkibas. Ja so vardu sauksim par visiem, kas ne vienmer spej savaldities, tad gandriz visa musu valsts sastaves tikai no manipulatoriem. Patiesam, ta nav Gleba vaina, ka es sakotneji neuzstaju, ka vismaz dazas majas telpas nav pelekas krasas. Un bernistaba mums ir parasti logi, seit mes ar viru vienojamies.
Galu gala, varbut ta ir mana vaina, ka vini mani krapa?
Nu, es joprojam neesmu tonizejis savu figuru.
Ja, lielaka dala no svara ir pazudusi, bet gaisa spilvens vedera lejasdala nav aizgajis, un sis briesmigas krokas mugura zem krustura, tiklidz es iztaisnos. Man tas nekad agrak nav bijusas.
Piecelos kajas, novelku drebes un palieku tikai apaksvela. Tad es uznemu vienu no nosutitajam fotografijam, kura meitene ir redzama visa sava krasnuma maza peldkostima, un saku mus salidzinat. Un salidzinajums nepavisam nav man par labu. Es loti gribu nogriezt visu nevajadzigo, tacu diez vai skaistuma del izlemsu veikt operaciju. Neviens Glebs nav cienigs, lai es risketu mulkibu del. Annai Nikolajevnai ir taisniba viena lieta, Nikita un Sonja man ir pirmaja vieta.
"Ahh," es nevaru notureties, es kliedzu un metu savu glazi pret spoguli.
Parsteidzosi, ka tas nesadalas gabalos, no prieksmetu saskares vietas izstaro tikai planas plaisas. Bet stikls vienkarsi saplist, tiklidz tas sasniedz gridu.
Nevieta es atceros stulbu joku: "Ja saplist spoguli ir slikta veiksme, un, gluzi preteji, stiklu – veiksmi, tad ko es dabusu?"
Ak, ja, man spogulis joprojam ir gandriz neskarts. Vai tiesam tas ir pagajis un nelaime nebus?
Es nometos celos un nejausi uzkritu tiesi uz stikla.
"Sasodits, luk, tava nelaime," es zveru, izvelkot no manam kajam fragmentu. "Skiet, ka skatisanas spoguli ar plaisam ari noved pie kaut ka slikta."
Pasniedzos pec attala lauskas, vajag savakt visus lielos, tikai tad saukt paliga robotizeto puteklu suceju, bet tas neveiksmigi ripoja, un es neveikli atsitos ar degunu pret galda pusi. Mana redze klust dulkaina, no deguna izplust tieva asinu strukla, un es zaudeju samanu.
6
Es pamostos no sirdi plososa kliedziena video monitora un dzivoju.
"Es naku, es naku," es nomurminu, pieceloties.
Man dauzas galva, un es esmu parsteigts, ka atrodos uz gridas, nevis gultas. Un tad jusu acu prieksa atri pazib pagajusas dienas notikumi.
"Sasodits, si idiota del es savainoju deguna tiltinu," es saku, uzmanigi taustot seju, bet tad berni atkal sak kliegt. – Es jau skrienu, milie!
Atri uzmetu skatienu pulkstenim, pa so laiku jau parasti esmu kajas, nav brinums, ka berni saka blaut, jau sen vajadzeja est putru, speleties, skatities multenes. Kopuma nodarbojieties ar svarigam mazula lietam. Un mate ne tikai guleja uz gridas starp lauskas, iegriezas un traumeja degunu, bet tagad vinai nezeligi sap mugura.
Un ka gramatu varoni pavada nakti meza? es nesaprotu. Pat biezais paklajs mani neglaba.
"Mani kaki, sveiki," es uzsaucu puisiem, "un mamma ir klat, mamma ir atnakusi, vina nekur nav aizgajusi."
Berni, ieraugot mani, nedaudz nomierinas, bet joprojam izskatas neapmierinati, drumas, smalki atgadinot Glebu.
Ak ne. Es neprojicesu musu problemas ar vinu uz Nikitu un Sonecku. Vini nav vainojami sava teva parkapumos.
Es atgruzu savas domas un saku savu rita rutinu, vienlaikus savedoties kartiba. Seja ap degunu ir nedaudz pietukusi, un vispareja sajuta ir divaina. Izskatas, ka bus jadodas pie arsta.
Kads varetu but parsteigts, uzzinot, cik gruti man ir doties pie arsta. Es pats, ne par berniem. Galu gala mums saja pilseta ir vecvecaki! Mes ari dzivojam liela skaista maja. Dabisks pienemums ir tads, ka izmantoju aukles pakalpojumus.
Bet ne. Es ka drosmiga gimenes aizbildne neko papildus netereju. Es burtiski ietaupu katru papildu santimu. Tiesa, nav zinams, kapec.
Lidz vakardienai pati butu gremdejusies savos uzkrajumos, lai verstos pie aukles pakalpojumiem, galu gala pirms bernu piedzimsanas stradaju pieklajiga amata un regulari sanemu maternitates pabalstu. Vai ari vina butu piezvanijusi Annai Nikolajevnai un dusmojusies par vinu, klausoties vinas komentaros. Bet sodien es to nedarisu. Es darisu savadak.