Шрифт:
Ja vins izdarija. Es, mulke, ietaupiju gimenes budzetu un izlikos par varoni. Ja, un, ka vins ieteica, vins vienu reizi garamejot jautaja, un viss. Formali vins sevi atteloja ka gadigu viru, bet patiesiba palika vienaldzigs.
– Zini, rit es izsauksu uzkopsanas dienestu, tev taisniba. Nu teja, sasit plaukstas un ar parspiletu entuziasmu steidzos uz virtuvi.
3
Viesi aizgajusi. Parsteidzosi, berni gaja gulet bez histerijas. Bez snaudam tagad visu velo vakaru esmu sev.
Es lenam, centimetru pa centimetram, skatos apkart katra Gleba istaba un mana maja. Seit es padevos sava vira velmei uzstadit panoramas logus, lai apbrinotu saullektus un saulrietus. Beigas sanaca skaisti, es nestridos, man patik, bet es apbrinoju dabu, ka likums, lieliska izolacija un butu varejusi iztikt bez tas.
Talak mums ir tiri viriesu birojs, it ka musu maja ir vismaz tris simti kvadratmetru, un dazadu dzimumu berni, augot, nebus jamitina.
Un seit mums bija jabut plauktam ar istabas ziediem. Joprojam sava galva redzu, cik seit butu skaisti un zali, ja istenotu savu velmi.
Bet Glebs mani parliecinaja, ka vesela augu kekars neiederas kopeja majas minimalisma stila. Un kur man vinus pieskatit, es ari stradaju pirms dvinu piedzimsanas.
Un tapat ka tagad lielako dalu laika pavadiju majas bez vira. Ja es kaut ka atrastu speku izmantot augus, es nekur nebrauktu.
Ka ar sienu krasu musu maja? Tas ir naidigi – minimalistisks – peleks!
Es joprojam neatceros visadus sikumus, piemeram, gleznu, kuru gribeju pakart gulamistaba, bet, pec Gleba teikta, ta labi izskatijas gaitena talakaja sturi, bet man katru dienu jaredz vina stulbais plakats. .
Lai gan…
Es atri ieeju musu gulamistaba un noplesu plakatu virs gultas. Glebs nekad neuztraucas tam iegadaties rami.
"Man pietika ar visu peleko, pietiekami garlaiciga minimalisma," es saku, izmisigi noraujot sturus, "Es vairs netaisos to paciest." Ak! – es neveikli atsitu pret gultas galvgali. – Ja, kas tas ir! – es iesaucos lidz griestiem un negaiditi saku snukstet.
Un es snuksteju stipri, ar mokam, labi, ciesi aizveru durvis, nedrikstu bernus modinat, citadi pati banse, kura ir iru naves prieksvestnese, pec legendas, butu greizsirdiga uz manu. gaudosana.
Izripojos no gultas uz gridas, un manas gaudas joprojam nerimst. Nebiju iedomajusies, ka man ir tik daudz asaru. Vini vienmer atradas dziluma, manas butibas pasa apaksa, un tad peksni tie pacelas virspuse un izlauzas cauri dambim, kas tika uzcelts gadu gaita.
Man sevis loti zel. Es, iespejams, lidz tai dienai pat nesapratu, cik reizes es zaudeju Glebam. Un kads ir rezultats?
Es dzemdeju vina bernus, apkalpoju vina maju, un vins izklaidejas ar kadu blondu meiteni un pat nesteidzas ierasties uz dela un meitas dzimsanas dienas balliti. Es pakeru ar Gleba foto rami no naktsskapisa un metu to pie sienas.
"Tu brutgans," es nomurminu caur sakostiem zobiem.
Beidzot asaru pludums apstajas, palika tikai zagas, kartejo reizi atgadinot, cik es esmu nozelojams.
Video mazula monitors rada caukstosus troksnus, es to satveru bailes, bet apraides ekrana viss ir kartiba. Fu, par laimi mana dusmu lekme nepamodinaja bernus. Noliku mazula monitoru uz naktsgaldina un uzmetu skatienu telefonam.
Man ir bail nemt to rokas, man ir loti bail. It ka, ja es to panemsu un viss, atpakalcela nebus. Palicis tikai viens cels. Un es joprojam neesmu parliecinats, ka velos tam sekot. Ja, tas ir nepieciesams, ja, aizvainojums un nodeviba uzliek pienakumu, bet es nevelos.
Es nezinu, cik ilgi es butu sadi sedejis, bet tad mans talrunis peksni atdzivojas. Kads zvana, un man atkal ir bail.
Mana uzvediba ir mulkiga, man ta ir japartrauc. Galu gala, no sis sarunas nevar izbegt, cerot izraisit amneziju. Un ari fotografijas nebus nekadu talu attaisnojumu Gleba uzvedibai. Un tad kada velna pec.
"Sveiki," es apnemigi saku, nospiezot zvana signalu.
4
"Olenka, mazulit, es domaju, ka es tur aizmirsu savu kasmira apmetni," balss telefona nav ta, kuru es gaidiju dzirdet.
Es paskatos uz ekranu, ja, man tas neskita. No emocijam es kaut ko izdomaju sava galva un priecajos izmeginat.
"Es noteikti apskatisu, Anna Nikolajevna, neuztraucieties." "Es vinu nekur nevedisu, ja atradisu," es nogurusi atbildu.
Man vienalga kada veida jaka, mana dzive bruk, un ta ir par drebem.
– Paldies, mila. Ka tev tur iet? Vai berni gul? Vai Glebs zvanija?
Nepietiek ar to, ka viramate jauta par so lietu, vinai ari jasak runat.
– Ka parasti. Ja. Ne, es atbildu bez emocijam.