Шрифт:
Vinas meles gala ir kodigi vardi par vinas miloto Glebusku apskaviena ar gaismataino skaistuli. Bet es kluseju. Pec tik daudziem laulibas gadiem es pieradu kluset, un no si ieraduma nav nemaz tik viegli atbrivoties.
"Tu esi sarugtinats, kas noticis?" Vai Glebs kaut ko nepareizi ierakstija puski?
Laikam esmu paranoikis, bet Annas Nikolajevnas vardos dzirdu majienu. Vina zina? Varbut visi apkartejie zina? Ta ka Glebs sodien nevienam nezvanija, iznemot mani!
– Noguris. Un ja, tas ta nav,” es peksni saku.
"Dargais, es saprotu, si ir bijusi gara, nogurdinosa diena, un mans virs vel nav ieradies, un jus tik ilgi gaidijat." Bet tev pasam jasaprot, tev ir divi mazi berni, tu nestrada, tapec Glebam jastrada vairak neka ieprieks,” klausule atskan salda balss.
– Vai jus iesakat sutit savus dvinus uz valsts bernudarzu un atgriezties darba? Vai jums nav zel bernu? Vai varbut jus sedesit kopa ar viniem? Galu gala tu esi milosa vecmamina! – Es nespeju savaldit savu sarkasmu.
– Ne, ne, berniem vajadzetu but kopa ar mati, tas ir skaidrs. Ja, un jus tik ilgi gaidijat vinus, jus pierunajat Glebu veikt maksligo apauglosanu, lai gan visi bija pret to. Ne, ne, tagad izbaudi.
Tagad es vispar nesaprotu, kas notiek un kads demons ir apsedis manu viramati.
– Par ko tu runa? Vai mazbernus nevajag? Jus loti labi zinat, ka mes ilgu laiku nevarejam to izdarit parastaja veida. Vai mums vajadzeja padoties un palikt bez berniem? Vai atrast dzivesprieku kaut ko citu?
Noveloti es domaju, ka varbut Anna Nikolajevna nevelejas aizvainot, nebija sarkasma, un es vinai izteicu savas emocijas. Bet ta nebija vina, kura neieradas uz bernu dzimsanas dienu, vina vienkarsi bija seit.
"Atvainojiet, es nedomaju saluzt," es atvainojos pirms sievietes atbildes. – Es meklesu tavu jaku, bet ne tagad, esmu noguris.
"Es saprotu, Olenka, es saprotu." Jus sodien tik loti centaties mus izklaidet. Un es drosi vien iztereju daudz naudas. Un viss ir bernu del, es saprotu, ka tagad viss, ko jus darat, ir bernu del. Jums nerup Glebuska tik loti, ka agrak, vai ne? – uztvereja ieplust cukurota balss.
Es sastingstu uz sekundi. Vai vina par mani smejas? Vai ari vina vienmer bija tada, bet es nepamaniju, izraisiju to lidz nekaitigai kurnesanai un gandriz uzskatiju vinu par otro mati.
Izmantojot savu spilgto izteli, es dzirdu, ka manas roza brilles sak plist.
Vai es ari kaut ko nepamaniju savas attiecibas ar sievastevu? Vai vins mani uzskata par necienigu macu savam delam? Apkopes personals?
Un musu kopigie draugi, ka vini mani redz? Galu gala Toliks un Masa dzivo daudz pieticigak. Vai mani ari uzskata par parazitu, kas veiksmigi apprecejas?
Un kas es galu gala esmu bez Gleba? Neviens?
Vina pat nedrikst but pilnvertiga bernu mamma, jo man tie ir no megenes.
Vai ari mani berni kaut ka atskiras no apkartejiem, jo vini izradijas ar medicinas brinumu palidzibu?
Nu, ne, es nelausu jums runat vai domat sliktas lietas par saviem berniem. Lai vini visi iet pa mezu.
– Vai jums skiet svarigak pastiprinatu uzmanibu pieverst pieaugusam virietim, nevis gadu veciem dviniem? Un tas neskatoties uz to, ka sis pats virietis jau sen nav bijis majas! – Si, iespejams, ir gandriz pirma reize, kad pacelu balsi uz viramati.
"Tatad, iespejams, iemesls, kapec vins neieradas, bija tapec, ka megenes berni aizstaja vina vietu blakus jums," sarkastiski saka Anna Nikolajevna un noliek klausuli.
5
Dazas sekundes neizpratne skatos telefona. Ir tikai atklasanas diena. Vai ari galu gala nevis atklajumi, bet roza brillu nomaina pret parastajam lecam.
Pec sarunas ar viramati mana galva valdija truls tuksums, pat sapes no Gleba nodevibas atkapas kaut kur fona.
Ielej sev udeni un apsezos uz paklaja pie panoramas loga. Musu maja atrodas nedaudz uz kalna, un sads stiklojums ir absoluti pamatots. Velos vakaros paveras loti skaists skats ar visam sim aicinosajam gaismam.
Bet tomer attieciba uz praktiskumu es palieku pie sava viedokla. Gimenes maja panoramas stiklojums ir bezjedzigs. Es jau saku uztraukties par berniem un vinu mijiedarbibu ar logiem.
Skaidrs, ka logus vala neatstasu, bet pat tagad man ir kaut kadas iracionalas bailes, ka, nedaudz stiprak pieskaroties stiklam, tas vienkarsi izkritis un man sekos. Tatad, ko mums darit ar berniem?
Ne, Glebs nedomaja par manam bailem, vins tas ignoreja. Un, godigi sakot, es vinus daudz neizteicu.