– Kapitolina Maksimovna, tas ir jums.

Vins staroja smaida un skatijas uz vinu ar savam tumsajam acim ar tadu maigumu, ka vina vel vairak bija pazudusi savas jutas un nezinaja, ko darit.

***

Vinai netika atnemta viriesa uzmaniba, vinai vairakkart stastija, ka vina ir skaista, olimpiades tante, kas vinu uznema pec skolas, macija vinai “sieviskas” gudribas, lai sava vienkarsaja kleita izskatitos pec damas, macija vinu verot. seju, lai izveidotu sev neuzkritosu grimu, kas izcel vinas maigo adu un tumsi zilo acu spilgtumu. Vini daudz laika pavadija sarunas, kas vinai deva tik daudz dzives gudribas. Lai gan vinas un vinas mates attiecibas bija uzticamas, krustmate kluva par vinas draugu, tuvako cilveku.

Pec koledzas beigsanas vinai bija vairaki pieludzeji, tacu vina nebija pieradusi pie tik “plasam” uzmanibas pazimem. Pec skolas, pareizak sakot, pat pec koledzas vina vairakas reizes meginaja atlauties komunicet ar viriesiem, tacu kaut kas liedza uzticeties sim attiecibam. Katru reizi vina tos aptureja, pat nesakot skupstities. Katru reizi, kad vina iedomajas, ka vini varetu iet talak par skupstisanu, vina jutas slikti. Vina nespeja piespiest sevi pat domat par to, ka varetu nonakt gulta ar kadu. Kada cita rokas uz vinas kermena, kada cita lupas glastija vinu – vina jutas nepatikami lidz tricesanai. Vina nejuta pat tuvu nekadu sajusmu, velmi pec tuvibas, mezonigu kaislibu, par ko vini raksta romantiskajos romanos.

Ne, bez milestibas vina pat neskupstos. Pat vinas dazu draugu un pazinu argumentacija, ka sekss ir labs sievietes veselibai, nevareja piespiest vinu parkapt savu principu. Un, kad vina to izteica saviem pieludzejiem, vini vienkarsi vinu pameta, dazi ar nicinajumu, citi grozija pirkstus pie deniniem, citi vienkarsi atbildeja, ka vini pat nav domajusi par nekadam nopietnam attiecibam, tikai seksu un neko vairak un meiteni. ar tarakaniem galva viniem neinterese.

Pec tuvinieku nodevibas skola Kapitolija iesaldeja visas emocijas un jutas. Kad stajos filologijas nodala, nopriecajos, ka kursa bija tikai ducis puisu, kuriem vina pat neintereseja, uzskatot, ka vina ir garlaiciga un peleka. Vinas kursa biedri pastavigi atradas aktivos meklejumos un pec tam lekciju laika energiski dalijas iespaidos ar draugiem. Kapitolija nevareja saprast, ka var tik brivi gulet ar vienu, pec tam ar otru un to visu saukt par “laimes meklejumiem”? Vai tiesam meitenes var tik brivi atdot savu kermeni bez savstarpejam jutam? Un es nesapratu tos puisus, kuri bija tik gatavi izveleties sev “draudzeni” tada pasa “laimes izslapusa” serija, sodien ar vienu, rit ar citu, un tas viss tika izskatits lietu kartiba. . Kur visa saja “partneru” mainu virkne var but patiesas jutas? Vina vienmer ignoreja savu “draugu” izsmieklu, kuri neticeja, ka vina netiecas pec “tiksanas” ar puisiem, vini vinu sauca par “muzigo jaunavu”, “ledus krekinga”, “neaizskaramo”. Kapitolija bija nepatikama, tacu vina devas talak un ticeja, ka satiks savu virieti, kuru liktenis vinai bija lemis.

***

Tagad vina paskatijas uz puski, ko Igors vinai pasniedza, un nezinaja, ko teikt. Viriesi vinai uzdavinaja ziedus, tacu tik milzigs puskis bija pirmo reizi. Sis puskis bija tik skaists, ka vina iekoda vaiga, lidz sapeja, lai neraudatu. Vina piespieda sevi panemt ziedus.

– Paldies, bet kapec? – Tas bija viss, ko vina speja pateikt, tik tikko izspiezot vardus caur sauso kaklu.

"Par to, ka satiku skaistako meiteni pasaule," smaidot atbildeja Igors, pasniedzot vinai puski. – Es gribetu tev ieteikt aiziet uz kafejnicu. Mes varetu viens otru labak iepazit un aprunaties. Es negribu Tevi pazaudet.

"Bet es neesmu gerbusies, lai dotos uz kafejnicu," ar bailem atbildeja Kapitolija, drudzaini atceroties, ka sodien bija gerbusies parastos gaisi pelekos lina svarkos un gaisi balta bluzite ar isam pusamam piedurknem, kura vina vairak izskatijas pec augsta. skolnieks neka vina vecuma meitene.

"Tici man, tu esi skaista jebkura apgerba," virietis atkal atbildeja ar smaidu. – Ludzu, laujiet man jus uzaicinat. Es zinu netalu vienu loti jauku kafejnicu, kas pieder manam labam draugam. Mana komanda tur veica remontdarbus. Taja pasa laika novertejiet musu darbu.

Vins atkal plati pasmaidija, kas vinu padarija tik… izskatigu, ka Kapitolija saprata, ka vel mazliet un vina kritis, jo kajas atteicas vinu turet. Peksni vinas prata iesavas prata doma – vai vina tiesam bija satikusi vinu, savu virieti, ar kuru vina veletos but laimiga, uzticeties vinam, justies mileta, vajadziga, vieniga?

Vinai loti patika kafejnica, bija loti jauka, kaut ka majiga. Un tiesam vareja just renovacijas kvalitati. Vina nekavejas pat ieskatities tualetes telpa, lai redzetu, ka tur viss ir visaugstakaja limeni, stingri, cienigi.

“Seit ir loti skaisti,” vina noverteja, kad Igors veica pasutijumu un vini gaidija, kad tas tiks pasniegts.

Pamazam vina atlaida savas bailes un sasprindzinajumu un saka runat ar virieti. Kad Igors ieteica pariet uz “tu”, vina atkal samulsa, bet pamaja ar galvu. Igors izradijas loti interesants sarunu biedrs, labi lasits, lasitprasmes (kas vinai bija svarigi), ar humora izjutu un taktu. Vins neslepa informaciju par sevi, runaja vienkarsi un ar mazliet humora. Izradijas, ka vinam ir 35 gadi (“desmit gadus vecaks”, vina uzreiz aprekinaja), dzivo viens sava dzivokli, vina vecaki dzivo Talajos Austrumos un nedoma parvakties pie sava dela. Pec instituta beigsanas Igors un vina draugi izveidoja nelielu uznemumu, kas nodarbojas ar lauku maju un kotedzu celtniecibu. Vinu uznemums guva lielus panakumus, un vins nopelnija labu naudu. Bija milota meitene, ar kuru vins grasijas preceties. Bet, kad uznemumam negaiditi radas finansiali zaudejumi viena partnera “ekscentriskuma” del, nacas to pardot, lai atmaksatu sodus, meitene uzreiz atrada sev jaunu “miloto” un aizgaja kopa ar vinu. Igors ilgu laiku cieta no vinas nodevibas, pec kuras vins ilgu laiku nevareja sazinaties ar meitenem un izturas pret visiem loti piesardzigi. Vini skiras ar draugiem no iepriekseja biznesa. Virietis nolema izveidot savu nelielu renovacijas uznemumu. Dazi vinu bijusie stradnieki piekrita sadarboties ar vinu, vini ari atrada izcilu dizaineru, un veiksme vinu atkal gaidija. Bet tagad Igors nevienam neuzticejas, vins pilniba kontroleja darba izpildi un kvalitati. Slinkie un hack stradnieki nekavejoties tika atlaisti. Palikusie bija atbildigi stradnieki, par ko sanema labas algas. Tapec uznemums atri ieguva atpazistamibu un labus ienakumus. Bet vina dzive vairs nebija sieviesu. Uz tiksanos ar Kapitolinu.

Vina runaja ari par sevi un savu gimeni, bet nerunaja par personiskam lietam. Lidz sim attiecibu tema vinai bija nepatikama, atminas joprojam bija sapigas.

Vinu tiksanas beigas Igors teica:

– Vai es varu tevi saukt par "pilienu"? Tas man atgadinas, ka satiku savu pavasari, kas lika manai dveselei atkal uzziedet. Un es loti velos doties pie taviem vecakiem un lugt vinu svetibu laulibai.

Kapitolina Maksimovna Karpenko dzimusi neliela dienvidu pilsetina, 120 km attaluma no regiona centra, kur visi viens otru pazina un gandriz puse iedzivotaju bija viens ar otru radniecigi. Vina sanema savu vardu par godu vecvecmaminai no teva puses, lai gan mate velejas vinu nosaukt par Jelenu par godu matei. Vina meginaja parliecinat laimigo jauno tevu, ka vards Kapitolija tagad izraisis tikai izsmieklu un ka meitene visu muzu tiks kircinata, tacu vins bija nelokams. Majas vinu sauca milaja varda “Kapenka”.