"Labi, mammu," Kapitolija samulsusi atbildeja.

– Meitin, saki, vai tev patik Glebs? Vai vins jums neko tadu nepiedavaja? – mamma jautaja.

"Man tas loti patik," vina neskaidri paraustija plecus. – Bet vinam seko daudzas meitenes. Es nesaprotu, kapec vins nevar atstat mani vienu. Vins neko nepiedavaja, tikai vienmer staiga man blakus.

Divus gadus Gleba attieksme pret Kapitolinu nav mainijusies. Vins vienmer bija blakus, sniedza vinai mazas davanas, staigaja majas, aicinaja pastaigaties, sargaja, palidzeja. Kad vini iestajas vecakaja kursa, vins pirmo reizi atzinas sava simpatijas pret vinu un saka runat par to, ka pec skolas velas appreceties ar Kapitolinu. Vina klausijas vina vardos un izmisigi nosarka. Vina nezinaja, ko atbildet puisim, kurs uzstajigi pieprasija no vinas atbildi, vai vina piekrit klut par vina sievu.

Meitene ilgu laiku slepa savas jutas pret Glebu, baididamas, ka, izdzirdejis no vinas atzisanas vardus, vins par vinu pasmiesies un visi par to uzzinas. Bet lidz studiju beigam vina draudzesanas kluva parak neatlaidiga, un pat Gleba mate Vera Ivanovna, skolas direktore, runaja ar Annu Ivanovnu par nakotnes kazam starp vinu berniem. Kad Kapitolija uzzinaja, ka vinas vecaki nav pret vinas laulibam ar Glebu, vina atlavas atzit, ka mil vinu. Glebs bija priecigs un to neslepa, centas pietuvoties Kapitolinai, bet vina nelavas pat vienkarsiem apskavieniem, par skupstiem nemaz nerunajot. Vina izvirzija Glebam nosacijumus, ka tas viss notiks tikai pec kazam. Vins piekrita, un visi klase zinaja, ka, tiklidz vini sanems sertifikatus, Glebs un Kapitolina iesniegs pieteikumu dzimtsarakstu nodala. Meitenes, kuras vel nesen cereja savos tiklos dabut forsako puisi, nemitigi cuksteja aiz muguras, izplatot visadas tenkas, tacu toposajiem laulatajiem bija vienalga. Vini zinaja, ka mil viens otru un nekas nevar apturet vinu milestibu.

Kapitolijas skolas draudzene Nina Koseleva meginaja atrunat meiteni no apprecesanas ar "so narcistisko titaru, kura gulta ir bijis vairak meitenu, neka vina spej iedomaties". Tacu Kapitolija ticeja Glebam, ka vins vinu mil, un meginaja nomierinat savu draugu, kurs bija nopietni satraukts, kad zina par vinu drizajam kazam pec skolas beigsanas izplatijas klase. Nina aizradija draudzeni, meginaja atvert acis, saucot vinas vardos un izveloties Glebam visnievajosakos epitetus. Bet Kapitolija bija laimiga un negrasijas klausities draudzene. Vina nevareja saprast savu uzvedibu, kapec vinu tik loti aizvainoja fakts, ka vina un Glebs driz apprecesies, jo tas ir saprotams, jo abi mil viens otru.

Tikai izlaiduma ballite Kapitolina saprata Ninas patiesos iemeslus, kapec ta runaja par Glebu, un viena bridi zaudeja savu draugu un milako. Un, pateicoties siem notikumiem, vina nolema doties uz regionalo pilsetu, lai iestatos filologijas nodala.

Nedelu pec tam, kad Igors bildinaja Kapitolinu, vini devas pie laimigas ligavas vecakiem. Lidz vinu pilsetai no regiona centra ar autobusu bija jabrauc apmeram cetras stundas, bet ar Igora automasinu vini nokluva nedaudz mazak ka divas. Piektdien pec darba vins panema Kapitolinu, un astonos vakara vini jau zvanija pie vecaku dzivokla durvim.

Mamma un tevs vispirms piesardzigi sveicinaja Igoru, nopetot vinu ar skolotaju un miloso vecaku bargajam, rupigajam acim. Vini joprojam sagremoja faktu, ka ligavainis bija desmit gadus vecaks par vinu meitu.

– Vai vins nav parak vecs? “Mate klusi jautaja meitai virtuve, atstajot viriesus lielaja istaba pie galda.

– Nu, par ko tu runa, mammu? Igors ir briniskigs, driz tu vinu iepazisi tuvak un iemilesi. Un kapec man ir vajadzigi sie jauniesi? Un vins jau ir paveikts cilveks, nobriedis gimenes dzivei.

– Vai tu vinu pat mili?

"Loti," meitene atbildeja, uzliekot aukstas plaukstas uz saviem mokosajiem vaigiem.

Kapitolija jau bija pa telefonu izstastijusi matei abu attiecibu stastu un jau ieprieks pateikusi, ka vini ieradisies satikties. Visi bija sajusma par so tiksanos. Bet viss izvertas labi. Pat tevs, kad Igors izgaja ara uzpipet, sievai un meitai teica, ka vinam Igors patik un priecajas par meitu, ka vinai izdevies atrast tik nopietnu virieti, kuram jedziens “gimene” nav tuksa fraze. Vins to apstiprinaja, un Kapitolija nomierinajas un atslaba. Lidz tam bridim vina bija saspringta ka stiga, jo visvairak uztraucas par to, ka vinas vecaki satiks Igoru. Vini ilgu laiku sedeja pie galda, jautaja Igoram par vinu un vina gimeni, un pec pulksten vienpadsmitiem devas gulet. “Jaunajiem” tika ieraditas atseviskas gultas – Kapitolina sava istaba un Igors lielaja.

Kapitolina planoja palikt kopa ar gimeni lidz pirmdienai, aizbraucot agri no rita, “aukstuma”, jo taja diena vinai bija tikai sesta stunda astotaja klase. Vina gribeja paradit Igoram savu dzimto pilsetu, iecienitakas vietas. Ari vinu tuvinieki loti velejas vinu satikt, tapec sestdien visi tika aicinati uz svetku vakarinam. Kapitolija jau sen bija parstajusi saprast gimenes saites, vinu bija parak daudz, tapec vina vienkarsi pienema visus ka vienotu organismu.

No rita sievietes saka ierasto virtuves burzmu, tevs un Igors brauca uz veikaliem ar vina automasinu un nopirka visu nepieciesamo. Ap pulksten diviem saka ierasties neskaitami radinieki, ieradas ari Marfa un Vika, kuri pagajusaja gada absolveja skolu un palika pilseta, iekartojas darba par viesmili kafejnica Ararat pie vieteja uznemeja Armena.

Kad Kapitolija ieraudzija Viktoriju, vina pat nepazina vinu uzreiz. Meitene pedejo septinu gadu laika ir izaugusi no sturainas meitenes par garu, slaidu, blondu meiteni ar valigam lokam lidz viduklim, garam skaistam kajam un stingram krutim. Bija skaidrs, ka vina daudz laika velta savam izskatam, ka ari nekautrejas no saviem sortiem, kas ir sagriezti tik isi, ka ir redzama puse no sezamvietas, un caurspidigu T-kreklu, kas valkats uz vinas kailajam krutim.

Dzivokla viriesi uzreiz saka skibi raudzities uz vinas ieverojamo sarmu, pat Igors vairakas reizes nopetija meiteni no galvas lidz kajam, kamer vina civinaja Kapitolijai apsveikumus.