Kapenkas vecaki visu muzu dzivojusi saja pilsetina. Mamma Anna Ivanovna stradaja vidusskola par krievu valodas un literaturas skolotaju, tevs Maksims Petrovics stradaja par galveno skolotaju vieteja skola un taja pasa laika macija fiziku. Un meitai nekas cits neatlika ka sekot vecaku pedas un ari klut par skolotaju. Vina, tapat ka vinas mate, izvelejas krievu valodu un literaturu.

Kapenkas vecaki bija no tas cilveku skirnes, kurus sauca par “no veciem laikiem”, kur gimenes jedziens bija neaizskarams, vini dzivoja saskana ar Domostroja prieksrakstiem. Neskatoties uz vira skarbo raksturu, Anna Ivanovna dzivoja kopa ar vinu laimiga lauliba, piedodot vinam jaunibas kludas, upurejot savas velmes un sapnus par kaisligu milestibu, ka ari samierinajas ar faktu, ka vinas virs aprobezojas ar sausiem skupstiem. vaiga, kad vins apsveica vinu kados svetkos. Maksims Petrovics nedzera, neballejas, ka saka, "vins nebija iesaistits sakaros, kas vinu diskrediteja". Vinam nepatika izradit “telu” maigumu, tapec gimene viss bija stingrs un pec noteiktas kartibas, pat pie teva vecakiem, pareizak sakot, pat vecteva. Tapec Anna Ivanovna atrada izeju 19. gadsimta romantiskajos romanos, rupigi, lai vinas virs nepamanitu, vina raudaja par gramatu varonu likteni, sapnoja par tadu milestibu, kad sirds deg un dvesele lust.

Ka skolotajiem vinu maja bija liela biblioteka, kurai Maksims Petrovics liela istaba izgatavoja sienas garuma plauktu; Vini no vira vecakiem ieguva trisistabu dzivokli veca trisstavu maja. Lai gan telpas bija mazas, Anna Ivanovna speja vinu dzivokli radit majigu sajutu.

***

Kops bernibas vecaki savai meitai macija, ka vinai jaizaug paklausigai, pieticigai, atbildigai meitenei un nevajadzetu teret laiku dikdienibai. Turklat mate ieaudzinaja meitina milestibu pret lasisanu un ar lepnumu veroja, ka Kapitolija lasa gramatas, nevis bezmerkigi klist pa ielam. Vini biezi parrunaja lasitas gramatas ar meitu, un dazreiz Kapenkas uzskati par gramatu notikumiem parsteidza vinas mati. Vina pat vareja pamanit, ko Anna Ivanovna palaida garam, un vienmer atrada skaidrojumus varonu ricibai. Bet visvairak meitai patika romantiska literatura, ticeja Scarlet Sails un Princes, lasija Jesenina un Bairona milas tekstus, mileja Dz.Verna, V. Skota piedzivojumus un Dz.Simenona un A detektivromanus. Kristija. Tikai velak, kad vina devas studet uz regionalo pilsetu, vina saka lasit musdienu romantiskos romanus, briziem piesarkstot no kauna, bet dazreiz iedomajoties sevi so varonu vieta.

Reizem Anna Ivanovna pratoja, vai vini neiet parak talu, audzinot savu meitu, kura uzauga ar roza brillem. Vina tic godigumam un godam, skaistiem darbiem, muzigai un vienigajai milestibai un cer atrast cilveku, kurs miles tikai vinu vienu. Bet patiesiba dzive ir diezgan nezeliga, gandriz katra gimene saskaras ar nodevibu un nodevibu.

Vina nekad nestastis savai meitai, ka vinu pirmaja laulibas gada Maksims nolema vinu atstat citas sievietes del, kura ar visu speku centas atnemt viru no gimenes. Tikai vina vecteva Gavrila Pavlovica, speciga un briesmiga cilveka, iedzimta Kubas kazaka iejauksanas, kurs lidz pat pedejam dienam savas rokas tureja visu savu radinieku un vinu pecnaceju dzivibas, izglaba vinu gimeni no sabrukuma. Pasam vectevam bija divi brali un cetras masas, kuri ciltskoku papildinaja ar daudziem pecteciem, kuri izklida pa visu valsti, un saja dienvidu pilseta dzivoja paris tantes ar savam gimenem. Tikai pasam Gavrilai Pavlovicam, kurs bija vecakais dels un pec vecaku naves parnema vinu pienakumus, bija tikai viens dels un viens mazdels. Tiesi vins pasauca Maksimu pie sevis un paskaidroja, ka, ta ka par sievu izvelejies vienu sievieti, nav jegas vazaties ar citam sievietem. Ieprieks bija jadoma par to, vai vins mil savu izveleto. Un, ja vins saprata, ka nemil, tad laujiet vinam saspiest savu "arejo milestibu" dure un mest to suniem. Kad vins ir uznemies saistibas pret gimeni, vins neuzdrosinas tas lauzt. Pec kada laika Maksims zaudeja savaldibu un nomierinajas, un, uzzinot, ka Anna gaida bernu, vins partrauca visus sakarus no saniem. Un kops ta laika es neesmu skatijies ne uz vienu sievieti. Laika gaita vins atzinas Annai, ka ir vinai un vectevam pateicigs par to, ka attureja vinu no neuzmaniga sola, un tagad ir laimigs, ka vinam ir speciga gimene.

Vins redzeja, ka vina “kaisliga milestiba” uzvedas histeriski, pazinojot, ka skiras ar vinu, cik daudz sudu vina izleja, izplatot neglitas baumas par Maksimu un Annu, ka ari parstaja slept savus merkantilos nodomus, kuru del vina velejas atnem vinu no gimenes. Maksima gimene pec regiona standartiem bija diezgan turiga, tapec vini gribeja Annu izspiest, ienemt vinas vietu un baudit gimenes labumus, cerot nestradat, pienemt davanas un noligt stradniekus, kas visu daris ap maju. Bet vina pat nenojauta, ka Karpenko gimene sievietes necies no dikdienam, visi stradaja un saimniekoja patstavigi, bez paligiem.

***

Kad Kapitolija iegaja parejas vecuma no meitenes uz meiteni, vinas vecakiem bija nopietna izglitojosa saruna ar vinu par puisu un meitenu attiecibu jautajumu, kuras laika tevs vinai populari skaidroja, ka pirms laulibam tikai tas sievietes, kuram ir kauns, iesaistas. tas” attiecibas runa. Un pirms skolas beigsanas un pec tam mana mate meitai pastavigi ieaudzinaja, ka vinai jadod sava nevainiba tikai savam milotajam viram lauliba. Vina mineja daudzus piemerus par zeniem, kuri sanema “to pasu” no meitenem un pec tam vinus pameta. Un pati Kapitolija zinaja visus sos gadijumus. Pilsetina bija parak maza un sadas zinas izplatijas zibenigi. Meitenes, kuras saka zvanit uz katra stura, vienkarsi bija spiestas pamest pilsetu, jo seit vinas diez vai vares atrast viru. Un sarunas aiz muguras nekad neapstasies. Vecmaminu tenkas vajas vienmer un visur. Un ari mana kaiminiene uz kapnes, tante Marfa, kura stradaja vieteja tirgu, pastavigi naca ciemos pie mammas un nesa mammai jaunakas tenkas. Lai gan mate teica, ka vinai nepatik tenkas, vina vienmer uzklausija Marfu un loti dedzigi tas parrunaja ar savu kaiminieni.

***

Marfa Fedorovna dzivoja viena ar savu meitu Viktoriju, kas bija sesus gadus jaunaka par Kapitolinu. Vinas virs stradaja par celtnieku un pilnigi absurdi nomira darba, iekritot buvejamas majas kapnu linija, kad vinu meitai Viktorijai bija divi gadi. Tad mamma atbalstija savu kaiminieni bedas, palidzeja, ka vareja, un tad vini sadraudzejas, un kops ta laika tante Marfa biezi paradijas vinu dzivokli. Sievietes iegaja virtuve, kur pie tejas apsprieda jaunakas zinas, up un aah. Taja pasa laika Kapitolinai tika lugts pieskatit tantes Marfas meitu, kura auga ka diezgan kapriza un izlutinata meitene. Vina nekautrejas iet cauri Kapitolijas lietam, vareja kaut ko panemt, neprasot un neatdot, vina nemaz nesaprata, ka sada uzvediba ir nepienemama. Biezi man bija jadod Vikai kaut kas, ko vina bija panemusi, lai vina neuznaktu dusmu lekme. Vina bija aizvainota, kad Kapitolija vinai izteica komentarus, un ar asaram acis devas pie mates sudzeties. Kad kaimini devas majas, mate meitai lika but uzmanigakai pret Viktoriju, kura jau auga bez teva un kurai bija nepieciesama uzmaniba. Biezi Kapitolina bija spiesta panemt Viku no bernudarza vai doties pastaiga ar meiteni uz ielas, kur vina pilniba nepaklausija un meginaja aizbegt no savas "auklites". Vina biezi darija sikus netirus trikus un vienmer "parcela" savu vainu uz Kapitolinu. Mamma pat negribeja klausities meitas paskaidrojumus, vina tikai aizradija vinu un pieprasija, lai vina to vairs nedaritu. Ar laiku Kapitolija saprata, ka atteikties no nekaunigas kaiminmeitenes pieskatisanas, atrada nodarbes pulcinu zimesanas, dejosanas veida, kas aiznema visu vinas brivo laiku un majas atgriezas velu, tapec Vikas dienas aprupe vinai tika nonemta. . Bet tomer, kad tante Marfa ieradas pie viniem nedelas nogales, meitene tika nosutita uz Kapitolijas istabu, lai vina netraucetu sarunam.

***

Kapitolijai patika macities, vinai patika visi skolas prieksmeti, un vina pati nolema, ka skolotaju meitai nav tiesibu macities slikti. Vina vienmer bija noraizejusies, kad vina sanema “labu” atzimi un meginaja to labot. Klase vini skatijas uz vinu ta, it ka vina butu stulbi un skolotajas meita, un vini nesteidzas draudzeties. Meitenem pedejas klases attistijas loti specifiskas intereses – zeni, par kuriem vini visur un loti labprat apsprieda. Biezi vien diskusiju objekts bija ne tik daudz pasi puisi, bet gan vinu gimenu bagatiba, kas lautu jaunajai sievai dzivot bez darba. Sadas sarunas Kapitolijai bija svesas, vina uzskatija, ka milestibai jabut gaisai un sirsnigai, un meklet kadu labumu no sadas saiknes bija vienkarsi briesmigi. Ka var gribet preceties ar bagatu virieti, bet nemiletu? Tas ir ka sevis nodeviba, faktiski sava kermena pardosana par naudu. Ja milestibas nav, tad no kurienes ta naks? Vai nav labak atrast savu cilveku un tad stradat ar vinu gimenes laba, lai vinu majas butu pilna un majiga bloda, pilna ar berniem.

Ari pedejo klasu zeni saka intereseties par meitenem. Dazu starpa radas savstarpejas simpatijas, un vini saka celot pa pariem. Kapitolinai nesekoja neviens, iznemot skolas direktora delu Glebu Pereverzevu, kurs bija vispopularakais zens saja rajona. Gandriz visas meitenes sapnoja par draudzibu ar vinu, bet no devitas klases vins saka izradit uzmanibu Kapitolijai. Kad Anna Ivanovna par to uzzinaja, vina atkal aicinaja meitu uz izglitojosu sarunu.

– Mana meitene, es ludzu, atcerieties vienu lietu: ja jus pielaujat vienu kludu, jus saprotat, par ko es runaju, jus jau esat pietiekami vecs, un par jums tulit saksies sliktas sarunas. Noslepums vienmer klust skaidrs, un musu pilseta neko nevar noslept. Pat ja Glebs tagad saka, ka vins tevi mil, kas zina, ka vins izturesies velak, kad sasniegs savstarpigumu no jums? Tapec laujiet pirmo reizi but kopa ar savu miloto viru un likumiga lauliba. Un butu labi, ja starp jums valditu patiesa milestiba, ciena un sapratne. Atdot sevi bez milestibas nav jegas. Jus nespesiet saskatit visu so attiecibu skaistumu, maigumu un sirsnibu. Tad tu sapratisi, ka man ir taisniba. Tagad laiki ir mainijusies, un “tas pasas” attiecibas pirms laulibam vairs netiek uzskatitas par kaut ko tik apkaunojosu, ka tas bija musu laikos. Bet tomer, ka teica musu senci, rupejieties par savu godu jau no mazotnes. Ja jauneklis, kas jums patik, gaida lidz jusu kazam un lidz tam rupejas par jums, tad vins ir cienigs virs, un tas nozime, ka vins jus mil. Un tikai jus abi noteiksiet, ka izvertisies jusu gimenes dzive. Bet es velreiz ludzu, parupejies par sevi lidz kazam.