Шрифт:
Ignats neatbildeja. Vel nav bijusi skaidra izpratne par pasauli, kura vins gadijas atdzimt.
– Vai, jusuprat, cilveki varetu izdzivot? Vismaz kaut kur?
«Es nezinu,» Maksims paraustija plecus. «Neviens no mums nav vinus saticis.» Varbut talu uz ziemeliem? Vai otra puse?
– Runajot par?
– Nu, cita pasaule. Otra puse slieku caurumam. Vienkarsi nav iespejams noklut piekraste. Tur ir daudz «inku». Visadi dazadi. Klausieties, varbut ar to pietiek, lai uzmundrinatu jusu dveseli sodienai? Vismaz piedzersimies?
Ignats neiebilda.
3.nodala
Replikants norekins…
No rita vinu pamodinaja komunikatora signals.
Vakars palika miglaini atmina. Mana galva dauzijas.
Komunikators turpinaja neatlaidigi treneties, it ka gribetu izurbt smadzenes. Vins pastiepa roku pie mezonigas ierices un pieskaras sensoram.
– Zvers… es klausos…
«Sveika,» Makss sauca. – Mes seit izskirojam trofejas. Ari tu esi kaut ko parada. Nac.
– Vai tas nevar but velak?
– Ne, ja gribi kopa ar mums doties reida.
– Un es gribu? – Ignats bija sausmigi stulbs. Vakar bija labi, bet sodien tas ir briesmigi. Visi. Ne piles vairak. Bauda ir zem videja limena.
«Tu, protams, gribi,» Maksims nolema vina vieta, it ka nekas nebutu noticis. – Spoks nakts laika uzlauza paris notvertas ierices. Ir slepkavu mednieku pagaidu bazes koordinates.
– Kur mes tiekamies?
– Tiklidz izej no majas, ej pa ielu. Laukuma redzesiet automasinas. Mes izbraucam pec trisdesmit minutem.
«Labi,» Ignats uzlika komunikatoru uz plaukstas locitavas, ieprieks izsledzis skanas pazinojumu opciju, un devas mazgat seju.
Man negribejas est, man nebija daudz lietu, tapec nebija vajadzigs daudz laika, lai sagatavotos. Pec vakardienas cinas vins saglabaja sausanas kompleksu un «izkrausanu» ar maisiniem.
Ierocis bija vienkarss un uzticams. «Musdienas sadi modeli ir loti javerte,» vins domaja, rupigi apskatot trofeju.
Kombineta kompresijas-impulsa sausanas sistema nodrosinaja lielu lodes sakotnejo atrumu. Izputejs, diemzel, truka. Uz daziem korpusiem bija redzami daleji izdzesti rupnicas markejumi: «KORD-2M».
Zemstobra granatmetejs, parasts kolimatora temeklis, piecdesmit patronu zurnals, pistoles rokturi iebuvets saspiestas gazes maisijuma rezervuars un slots nonemamam speka blokam. Vienkarss un uzticams. Zurnals bija piekrauts ar cilindriskam lodem. Pneimatiska sistema tos ievadija muca, dodot sakotnejo kustibas impulsu, ko uznema elektromagnetisko paatrinataju spoles. Pateicoties sim risinajumam, bija iespejams likvidet lielako dalu berzejoso dalu – «vads» vareja kalpot gadu desmitiem pat neveiklas rokas. Ierocim nebija nepieciesama ipasa aprupe vai sarezgita apkope. Ja bloks neizdevas, tas tika vienkarsi aizstats ar lidzigu. Modulu konstrukcija lava nomainit dalu dazu minusu laika un neuzlika ipasas prasibas ipasnieka tehniskas kompetences limenim.
Maminas nebija granatu granatmetejam.
«LABI. Es pajautasu puisiem. Varbut kads var padalities,» Ignats izgaja no majas.
Barjeras maskesanas ipasibu del bija gruti noteikt, kads ir diennakts laiks. Zem aizsargajosa kupola pastavigi bija vienmerigs apgaismojums, ko izstaroja koku apaksejie zari. Turklat, cik vins atcerejas no vakardienas sarunam, koku milziem bija daudz citu noderigu funkciju. Piemeram, vini vadija un izplatija signalus no bezvadu tikliem, nodrosinot pilsetai sakaru parklajuma zonu – iepriekseja diena sanemtie paskaidrojumi palikusi atmina fragmentari.
Laukuma bija novietoti cetri brunu visurgajeji. Ap kaujas masinam druzmejas cilveki. Nebija nekadas nervozitates vai spriedzes sajutas – puisi uzvedas nepiespiesti, it ka dotos makskeret. Ignata islaicigie noverojumi un asociativas reakcijas bija atklati satraucosas. Lidz pedejam bridim vinam nebija ne jausmas, kas ir «makskeresana». Salidzinajums ienaca prata pats no sevis. Jau neskaitamo reizi.
– Kapec tu sarauc pieri? «Seit,» Makss piegaja vinam klat un pasniedza mugursomu. Ieksa bija kaut kas apjomigs un sturains. – Vieglas kompozita brunu komplekts. Sagatavojies celam. Malks,» vins aicinaja vienu no replikantiem. – Sodien tu nemsi Ignatu par partneri. Tas ir viss, puisi, iesim! – skiet, ka tiesi vins vadija reidu.
Tuvaka visurgajeja aizmugure ar dardonu atveras rampa.
Ignats, sekojot parejiem, uzkapa nosesanas nodalijuma. Seit bija diezgan daudz cilveku. Sanos ir grozami kresli. Katram blakus no biezas brunuplastmasas veidots skatu logs un lodveida sarnirs, kura piedurkne var piestiprinat lozmeteja stobru, lai nepieciesamibas gadijuma kustiba varetu saut.
Dzineji klusi murraja, un cetras kaujas masinas aizbrauca, veidojot kolonnu.
Vini skersoja barjeru neliela atruma. Ignats patiesiba palaida garam so bridi. Vins apskatija un noreguleja aprikojumu. Vieglas kompozita brunas sastaveja no atseviskiem elementiem, un, spriezot pec taktiskajiem un tehniskajiem parametriem, ko Makss vinam nosutija uz sava komunikatora, tas bija sava veida starpposms starp parastu brunuvestu un brunu terpu.