Шрифт:
Mazi, tikko salasami burti veidoja paskaidrojosu uzrakstu:
«Nanotex. Kaujas reanimacijas komplekss. Izmantojiet tikai tad, ja ir tiess savienojums starp parvadataju un prototipu.
Pedeja fraze iedvesa saubas, tacu Ignats to ignoreja, noveloti parmetot sevi par pielauto kludu. Bija nepieciesams injicet sis konkretas zales, nevis «atbalstot nanitus», kad partneris vel elpoja. Vienalga. Ka es to uzzinaju? Jus nevarat atsaukt izdarito. Es meginasu vinu atdzivinat.
Rapodams vins atgriezas pie Sipa, iznema no apaksdelma brunu gabalu un injiceja vinam mikromasinu devu.
Balsis un soli augsa jau sen bija apklususi. Acimredzot killhunters apskatija citu salas dalu. Vai ari vini vispar pazuda no sejienes. Vinu uzbrukuma moduli bija aprikoti ar antigraviem, kas darbojas praktiski klusi.
Paredzetais efekts no ieviestajiem nanitiem joprojam nenotika. Ignats bija nervozs, bet nezaudeja ceribu.
Vel viena akuta, pretruniga sajuta, kas mantota no cilvekiem kopa ar kermena un smadzenu biokimiju. Speja saglabat ceribu pat ekstremalas situacijas ir pretruna logikai. Bet auksta pasaules uztvere, kas «iesaistita» maksligos neironu tiklos, vairs nespeleja tadu pasu izskiroso lomu.
Sipa kermenis peksni krampji nodrebeja.
«Vai tas tiesam stradaja?!» «Ignatu nevilus izpluda auksti sviedri.
Partneris neelpoja, tacu zem vina ekipejuma neparprotami norisinajas dazi aktivi procesi, vina muskuli nemitigi triceja, seja zaudeja balo adas toni, un tad no krutim izpluda konvulsiva noputa.
– Malku? Sip, vai tu mani dzirdi?!
Vina acis atveras. Naves dublaina vilksana lenam izkusa. Vaibsti saasinajas, muskuli saspringa.
– Es esmu Ignats! Vai tu mani atpazisti? Vai tu atceries?
Viena neticami speciga kustiba replikants izvilka kaujas nazi un sita.
Ignats tik tikko paguva noreaget uz zibens uzbrukumu, asi izvairijas, un asmens sita tikai dzirksteles no betona.
– Traks?!
Pagraba tumsa notika klusa aina. Vina partneris Ignatu nepazina, vins paskatijas uz vinu ar tuksu, aukstu skatienu, atkal domadams uzbrukt.
– Sip, tas esmu es, Ignat!
Atkal sekoja uzbrukums, bet nu jau ne tik asi un precizi.
Satveris mirkli, vins satvera roku ar nazi un izgrieza ieroci no saviem vajajiem pirkstiem.
– Nomierinies! Jus bijat nopietni ievainoti! Malks, nu?! Aiziet! Atcerieties!
«Tu… kurs?…» vins izspieda, tik tikko kustinot meli.
– Es tev saku – Ignat!
– Es neatceros… Kur es esmu?
«Vins ir manekens» – acimredzamais secinajums aizdegas. Velu. Nanites lietoju velu. Maksligas neirocipus satur tikai pamatzinasanas un prasmes, savukart personiba veidojas biologiskajos neironu tiklos. Lidz ar smadzenu navi tas neatgriezeniski pazud, un to nevar mainit.
– Labi, nomierinies. Es neesmu tavs ienaidnieks!
Mans partneris triceja.
«Ir auksts… Sap…» vins cuksteja ar zilam lupam.
– Uzgaidi. Es uzkapsu augsa, parbaudisu situaciju un atgriezisos pec tevis. Vai tu mani dzirdi? Saproti? Pamaj, ja saproti!
Vins vaji pakratija galvu.
– Labi, es busu pec minutes. Galvenais nezaude samanu!
Ignats, saritinajis vairakas betona lauskas uz saniem, strauji paplasinaja bedri. Censoties neradit nekadu troksni, vins izrapas ara un sastinga, skatidamies apkart.
Killhunters pameta salu. Vini panema lidzi lielako dalu iznicinato ordas dzimtcilveku, ka ari replikantu likus. Apkartne valdija apdullinoss klusums. Saule rieteja, gubumakonu krastu pie apvarsna iekrasojot tumssarkana krasa.
– Tirs. Jus varat izklut. Es tev tagad palidzesu.
Sips neatbildeja. No cietuma vispar nenaca skana.
Man atkal bija jaatgriezas caur sauru, likumotu caurumu. Maskesanas vairs nebija vajadziga, un Ignats iesledza lukturiti.
Replikants ielida dzili sprauga un guleja tur bez dzivibas pazimem. Miris? Atkartoti? Vai naniti neizdevas, vai ari vinu darbs neizdevas kritiski?
Viss notikusais skita kaut kads nezeligs vajprats. Ignats garigi aizradija sevi par savu augstpratibu. Visticamak, neviens nevareja atgriezt Sipu (sasodits, es pat nezinaju vina vardu, tikai vina izsaukuma signalu).
Nonacis strupcela, vins ar zinamu atvieglojumu saprata, ka «manekens» ir dzivs, tacu zaudeja samanu.
Vins bija uzmanigs, lai vairs neieviestu nanitus. Bruces sadzija un neasinoja. Tatad vins tiks cauri.
Man bija diezgan ilgi jagaida, kamer bijusais partneris pamodisies. Ignats panema savus ierocus, patronas un granatas, kuras tika atrastas vina macinos. Kas zina? «Manekena» uzvediba ir neparedzama un visbiezak agresiva. Es pats to atcerejos.
Vinam izdevas aizmirst sevi trauksmaina miega. Vinu pamodinaja druposu akmenu skanas.