Kompozits svera maz, bija erti piestiprinats, neierobezoja kustibas un taja pasa laika nodrosinaja labu aizsardzibu pret lodem un srapneliem. Komunikatora iekseja pamatne tika atrasts piemerots slots. Austinas tika ievietotas kivere. Truka projekcijas viziera, bet tam bija stiprinajumi. Nakotne iekartu var uzlabot, kas ari ir pluss.

Kamer vins kartoja aprikojumu, automasinas tikko bija pabraukusas garam barjerai un devusas uz dienvidiem. Pec dazu minusu brauksanas pa lauku celu cels beidzas zalainaja krasta. Tad sakas purvi, bet tas BPM braucejus nemaz netrauceja. Visurgajeji, nedaudz paleninot atrumu, iebrauca udeni. Bija skaidri dzirdams, ka strada pneimatika – saspiestais gaiss tika padots slani starp stipri brunoto arejo korpusu un ieksejo oderi.

Elektriskas piedzinas, ko darbina udenraza spekstacija, parsledzas uz udens struklu. Ignats smelas informaciju no planetu kaujas transportlidzekla diagrammas, kas tika paradita viena no taktiskajiem ekraniem, kas atrodas nosesanas nodalijuma.

Spriezot pec replikantu mierigajam sejam, nekas ieveribas cienigs vel nav noticis. Kajnieku kaujas masinas parliecinosi skersoja purvus. Otrais monitors sanema telemetriju no izlukosanas bezpilota lidaparatiem; ik pa laikam torna lielgabals ar salkonu nedaudz pagriezas, pavadot atklatos merkus, tacu operators uguni neatklaja, izradot sapratigu piesardzibu.

Driz uz tresa taktiska monitora paradijas liels paraksts. Pirmkart, kaut kas milzigs, pa pusei iegremdets, kas izskatas pec maksligas salas, tika parklats ar daudzam kosi sarkanam konturam, pec tam attels mainijas, un sazinai paradijas iss bridinajums:

– Desmit gradi uz dienvidiem, – «novajejusu» puduris. Skudru puznis, klase «2».

Ignats ar patiesu interesi veroja notiekoso. Sekla udeni bija iestredzis iespaidiga izmera robotu komplekss (tiesi par to Ghoul runaja iepriekseja diena). Ta korpuss, virs kura pacelas slipie plazmas generatoru torni, bija diezgan noplucis. Daudzviet truka brunu segmentu, kas atsedza speka ramja ribas.

Seno kaujas platformu ir kolonizejusi dzimtcilveki. Vini ka mehaniskas skudras skraidija visur, parvietojoties pa Ignatam jau pazistamajiem celiem. Vareja tikai nojaust, kur veda vinu ieliktas inzenierkomunikacijas, tacu no purviem ar laupijumu atgriezas desmitiem mazu mehanismu – tie vilka metala gabalus, kompozitmaterialu apvalka fragmentus un dazas detalas. Starp citu, aktivi tika pabeigta «metala sala» – dzimtcilveku grupas, izmantojot iegutos resursus, lika jaunas gridas – laiks radis, kam tie paredzeti…

Komunikators atdzivojas.

– Es redzu, ka tas tev ir jaunums? – Sips piemiedza Ignatam aci. – Tas ir sikums, ticiet man. Jo talak uz dienvidiem dodaties, jo bistamaks tas klust.

– Vai sie dzimtcilveki, piemeram, ir nekaitigi? – Ignats skeptiski noskaidroja.

– Nu, ja jus tos nepieskarsit, tad malas var atdalities.

– Vini mus neredz?

– Elektroniskas kara stacijas dara labu darbu. Bet bez maskesanas var iekulties nepatiksanas.

– Vai agrak replikanti un kibernetiskie mehanismi nebija vienotas vienibas?

«Ne,» atbildeja Sips. – Sakuma inku iebrukumam pretojas cilveki un dzimtcilveki. Tacu kibermehanismi kaujas lauka darbojas slikti. Gandriz visi no tiem aizgaja posta, tika iznicinati vai neitralizeti. Replikanti paradijas velak. Tatad dzimtcilvekiem par mums nav ne mazakas nojausmas. Vinu datubazes mes vienkarsi neparadas.

– Vai sos mehanismus ari atjauno naniti? – Ignats jautaja.

– Ne. Naniti tika izgudroti velak. Serveri pasi remonte viens otru. Tie, kas nedarbojas pec tikla uzbrukumiem, beidzot atguva funkcionalitati. Bet taja laika kars jau bija beidzies. Kopuma pagatnes noslepumu ir vairak neka pietiekami. Bet mes ipasi necensamies tos atrisinat. Uz neko.

– Vai sadas kolonijas ir izplatitas? – Ignats ar neizsikstosu parsteigumu turpinaja verot mehaniska skudru puzna «dzivi».

– Visur. Tos klasifice pec iespejama apdraudejuma pakapes un sastava. Ir dronu kolonijas, tas sauc par «bariem». Un ir jaukti anklavi – tie ir daudz bistamaki. Ne visi serveri nodarbojas ar resursu vaksanu un megina izveidot sev «bazes». Ir «klejojosas baras» – tam tiek pieskirts augstakais bistamibas limenis. Vini var pat parnemt inkus. Turklat «hordas», ka likums, vada senie tikla AI. Vini peta citu cilveku tehnologijas un dazreiz pat pielago tas pasreizejam vajadzibam.

– Jabut vertigam laupijumam? – jautaja Ignats.

– Loti vertigs. Bet arkartigi gruti. Nomadu orda var but vairak neka tukstotis «novajinatu». Vini ir mobili, strada kopa un ir labi brunoti.

Driz vien maksliga skudru puzna sala pazuda purva tvaiku dumaka.

Musdienu pasaule pakapeniski ieguva iezimes un tika papildinata ar jaunam vides detalam.

– Uzmanibu, mes tuvojamies! – tika dzirdets vispareja sazina.

Drona telemetrija paradija sauszemes masas konturas. No purviem pacelas krasi betona sekli. Maksligi izveidotajam debesjumam bija militara objekta ipasibas.