Ignats pievilka sevi ar rokam, bet uzreiz sastinga, negaiditi pamanijis divus uzbrukuma modulus. Vini tuvojas no dienvidiem.

Specigi kaujas transportlidzekli parvietojas lejup, nepartraukti saujot uz zemes merkiem.

Pedejais, kas satvera Ignata apzinu, bija tuvuma esosa liesmas uzliesmojums.

* * *

Realitate atgriezas lenam, lekmem un sakumiem.

Blakus notikusi spradziens vinu iemeta atpakal cietuma tumsa.

Sips neizdzivoja: Ignats sajuta kaut ka auksta un elastiga pieskarienu uz vina vaiga. Sapigi skieledams aci, vins tikko vareja pamanit, ka tie ir vina mirusa partnera pirksti, kas pieskaras vina vaigam.

Kaut kur augsa ciksteja grants.

Ignats ar grutibam sakustejas un, censoties nesapes stenet, ielida zem kamuflazas tikla gabala.

Saura plaisa bija redzams drumo debesu fragments. Joprojam lija lietus.

«Vini paveica labu darbu,» balss acimredzot piedereja vienam no medniekiem. Kurs gan cits tur varetu staigat?

«Izskerdet divas inku ierices, lai nogalinatu sauju replikantu?» – atskaneja otra balss. – Apsaubama apmaina.

– Un es saku: labi!

– Lai ko tu teiktu, neaizraujies.

– Firs, ar ko tu esi neapmierinats? – pirmais neatlaidas. – Piekritu, ievilinat dalu no bara tarpa cauruma bija lieliska ideja. Mes aizvedisim ievainotos gusteknus uz fermam. Divas planetu kaujas masinas ir musu ierocu parka pluss. Un dzimtcilveki tika ieverojami retinati – neaizmirstiet par galveno uzdevumu – inkiem ir vajadzigs vadosais AI ordai. Tagad bus vieglak tikt pie vina. Es, protams, cereju, ka vins tiks iesukts tarpa cauruma, bet ta neizdega.

«Izmaksas joprojam ir augstas,» nomurminaja otrs. – Izligums netika pienemts. Divas tarpu caurumu paaudzes ierices ir izlietotas. Orda AI tagad nems vera musu taktiku un otrreiz neiekritis slazda.

– Tev ir apnicis gausties! Labak ej organizet trofeju vaksanu. Visi ievainotie replikanti uz transporta klaja. Nemiet vera, ka lielakajai dalai no tiem ir tresa limena naniti. Labi ziedotaji. Mes atri segsim izmaksas. Ieroci, ekipejums, savac visu.

– Ka ar likiem?

– Ari kravas nodalijuma. Mes to apstradasim baze.

Ignats tik tikko speja elpot. Tagad vinam nebija nekadu izredzu pret killhunteriem. Situacija skita vienkarsa, lai ari tragiska. Butnem faktiski bija baze uz salas. Vini gatavojas parnemt pilsetu, aizdzit visus replikantus uz savam fermam, ko Makss piemineja. Un te vini gatavoja baram lamatas. Saprotot, ka apmetnes ienemsana nav noritejusi labi un pagaidu bazes koordinatas, visticamak, ir deklasificetas, killhunters lidojuma mainija taktiku. Vini nogaidija, lidz mes ieradisimies, lai sakoptu, un ielika seit tarpu caurumu, savienojot salu ar citu planetas regionu, kura klist bars. Ta vini ar musu rokam speja salauzt lielako dalu mehanismu…

Domas bija smagas.

Klusi gulet, slepjoties aiz maskesanas tikla gabala, bija apzinats lemums, tacu to noteica nevis bailes, bet gan auksta niknuma un vesela saprata sajaukums. Izrapieties virspuse, nogaliniet paris medniekus un noklustiet mirusa vai sagustita – dross veids, ka atnemt sev dzivibu. Varbut pirms paris dienam vins butu darijis tiesi to. Bet ne sodien. Jus joprojam varat palidzet puisiem. Bet sim jums ir jaizdzivo.

Ignats nedomaja par to, ka turpmak atriebiba klus par vina celvedi. Vins zinaja, ka tarpa caurumu var izsekot. Sada veida informaciju glabaja maksligie neironu tikli. Vismaz divas lidz tris dienas ipasa ierice var noteikt un analizet vinas pedas. Jautajums ir, vai musdienas ir saglabajusies sadu iekartu darba piemeri?

Vezis drosi vien zina atbildi.

Gulet zem gruvesiem, dzirdet ienaidnieku balsis un aizturet degosas emocijas bija neizturami. «Nekas cilvecisks replikantiem nav svess,» fraze, ko Maksims nejausi atmeta, guva peksnu un neparprotamu apstiprinajumu. Veselais saprats saka atri zaudet pozicijas. Aukstas dusmas atri degenerejas, kluva burbulojosas, degosas no iekspuses, un lemumu pienemsanas logika tagad izskatijas apkaunojosa.

«Kapec es kaveju? Sips nomira, bet mes esam replikanti… Naniti var mus atjaunot…» domas traucas ka traki dzivnieki sauraja buri. Ignats sapigi piedzivoja arkarteju prata stavokli. Tas dedzinaja manus nervus un prasija vismaz kadu tuliteju ricibu.

Vins sakustejas, apgazas sanus, pastiepa roku pie mirusa un ar pieskarienu atvera savu personigo pirmas palidzibas aptiecinu. Cita starpa bija ducis vienreizejas lietosanas inzektoru, kas izgatavoti pec slircu tubinu principa.

Ignats satvera visu.

Pa so laiku lietus bija mitejies un saule lureja starp makoniem virs salas. Vairaki tas stari iekluva ar betona gruvesiem nokaisitaja puspagraba telpa. Nacas izkapt no maskesanas tikla apaksas un, aiza lokoties, paris metrus rapot.

Gaisma, kas ieklust neliela sprauga, lava saskatit markejumus.

Tika izgatavots tikai viens iepakojums. Pareja bija rokdarbu pedas. Markejumi uz tiem runaja par nanitu limeni, kam sekoja specializacijas kodi, kurus Ignats vienkarsi nezinaja.

Labi… Nomierinies. Elpot…

Vins apspieda savas kvelosas emocijas, atgustot kaut nedaudz passavaldibas, jo bistamajam solim vajadzeja pilniba apzinaties savas darbibas.

Tikai vienai slirces caurulei (rupnieciski razota) bija skaidrs un, pats galvenais, situacijai atbilstoss markejums.